1933. gada 3. augustā. Pirms 90 gadiem no rīta vizītē Rīgas ostā ieradās piecu Vācijas karaflotes mīnukuģu eskadra. Ņemot vērā Ādolfa Hitlera neseno nākšanu pie varas, Latvijas tobrīd saspīlētās politiskās, ekonomiskās un tāpat vēsturiskās attiecības ar Vāciju, notikumam bija piesaistīta liela sabiedrības un preses uzmanība.

Reklāma

Visu vizītes laiku Latvijas policija atradās paaugstinātā gatavībā. Gaidīja incidentus. Klīda runas, ka komunisti rīkošot protesta demonstrācijas un kūdot uz tām Rīgas ostas strādniekus, tāpat nemierus plānojot jaunieši no Bruno Kalniņa vadītās sociāldemokrātu sporta biedrības "Strādnieku sports un sargs" (SSS). 

"Uzraudzības iestādes bija spērušas visus soļus, lai nekārtības likvidētu jau pašā sākumā. Daugavmalu norobežoja ar striķi un tuvumā nevienu nepielaida. Kārtību uzturēt bija ieradušies daudzi policisti un Politiskās pārvaldes ierēdņi Fridrihsona vadībā. Ap pulksten 10 Daugavmalā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši vācu flotes sagaidītāju. 

Valdīja saspīlēta atmosfēra, jo visi gaidīja lielu traci," 

reportēja "Jaunākās Ziņas". Vizīte ilga līdz 7. augusta rītam. Neskaitot sīkus starpgadījumus, kopumā nekas ārkārtējs nenotika. Jāatzīmē, ka nacistu režīms Vācijā vēl nebija pilnībā noformējies un Vācija vēl netika uzskatīta par tādu draudu Eiropas drošībai kā vēlāk. Arī vācieši uzvedās korekti. Kāškrustu karogus nelietoja, bet Brāļu kapos delegācija nolika vainagus. Tā kā pie tiem bija Vācijas (vēl republikas) karogs, pēc nolikšanas tos apsargāja un uz nakti ienesa telpās. Policiju par "karstu izrunāšanos" un antihitlerisku brošūru dalīšanu pie kuģiem un pilsētā gan aizturēja kopumā nepilnus pārdesmit kreiso aktīvistu, taču drīz arī atbrīvoja. Latvijā daudzi brīnījās, ka izpalika ebreju organizāciju protesti. Lielākās vārdu pārmaiņas raisījās starp sociāldemokrātu piekritējiem un vietējiem vāciešiem, kas kuģus sagaidīja ar sajūsmu, tomēr potenciālos konfliktus policija operatīvi izšķīra. Vācu jūrniekiem tikmēr programmā bija sporta sacensības ar Latvijas armijas pārstāvjiem, ekskursijas, balles un dažāda līmeņa pieņemšanas.

Darba Balss, 1923. gada 3. augustā

Lielupes izlaišana caur Babītes ezeru saīsinātu ceļu no Rīgas līdz Jelgavai par 20–25 verstēm. Šī doma, kā dažas avīzes raksta, nodarbina speciālistus. Kanālu rakšanu varētu sākt jau ziemā, nodarbinot ap 200 bezdarbniekus. Darbi aprēķināti uz 20 miljoniem, bet Majoru līkuma krasta nostiprināšana jau tagad prasa no valsts katru gadu 1 un pus miljonu rubļu lielus izdevumus, kādi ar kanāla rakšanu atkristu. Jaunnedēļ Darba ministrijas un jūrniecības departamenta priekšstāvji uz vietas iepazīsies ar apstākļiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.