3.2 °C
Kopš visas Latvijas skolas aprīkotas ar gaisa kvalitātes mērierīcēm, jebkurš var ielūkoties portālā "co2.mesh.lv", lai redzētu, ko stundu laikā elpo bērni un skolotāji. Kopumā uzstādīti ap 14 tūkstošiem sensoru, kas rāda attiecīgās telpas CO2 līmeni, temperatūru un mitrumu. Vai jaunums palīdzējis izglītības iestādēs uzlabot gaisa kvalitāti?
Situācija visā krāšņumā
Iecere par gaisa kvalitātes mērītājiem izglītības iestādēs parādījās 2021. gada vasarā vēl pandēmijas laikā un izsauca ne mazums arī skeptisku vērtējumu. Kāda jēga no mērīšanas, ja nav ventilācijas? Idejas atbalstītāji lika pretī argumentu – kā varam apzināt situāciju ar gaisa kvalitāti, ja nav mērījumu. Ar aizķeršanos iepirkuma procedūrā un pārsūdzībām par tās rezultātiem ierīces, kas 4,3 miljonu eiro apmērā tika apmaksātas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta, tika iedarbinātas pagājušā gada jūnijā.
"Tagad mūsu rīcībā ir pilna aina par to, kas notiek izglītības iestāžu telpās, – redzam situāciju visā krāšņumā. Daudzās skolās rādījumi nav labi, un iemesli ir dažādi. Esam novērojuši tendenci, ka telpas biežāk vēdina laikā, kad uzliesmo vīrusu infekcijas un bērni sāk slimot. Kad viss ir labi, vēdināšana mēdz aizmirsties," par mērītāju efektivitāti spriež Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un mūžizglītības jomā Gunta Arāja.
Ministrija portāla rādījumos ielūkojas ik pa laikam un, ja nepieciešams, lūdz Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) nosūtīt izglītības iestādēm atgādni par nepieciešamību nodrošināt labu gaisa kvalitāti. Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumam CO2 līmenim vidēji nevajadzētu pārsniegt 1000 ppm (CO2 mērvienība ppm jeb daļas no miljona). Zināmi gadījumi, kad IKVD saņēmis sūdzības no skolēnu vecākiem, ka jau stundas sākumā CO2 rādītājs bijis divreiz augstāks, t. i., 2000 ppm, kas, viņuprāt, ietekmējis pārbaudes darba rezultātus.
No 2024. gada gaisa kvalitāte būs viens no kritērijiem, kurus IKVD izvērtēs iestāžu akreditācijā.
Tiesa, prasība ievērot CO2 līmeni līdz 1000 ppm normatīvajos aktos kā saistoša iekļauta tikai no jauna būvējamām sabiedriskajām ēkām.
Kā tas darbojas?
Sensori, kas telpā uzstādīti labi redzamā vietā, ik pēc divām minūtēm izmēra CO2 jeb oglekļa dioksīda līmeni, gaisa mitrumu un temperatūru, un parāda to uz ekrāna. Rādījumi pieejami arī uz skolas kopējā paneļa, kā arī jau pieminētajā portālā. Ja CO2 līmenis sasniedzis 2000 ppm un vairāk jeb sarkano atzīmi, kas norāda uz sliktu gaisa kvalitāti un steidzamu vajadzību pēc vēdināšanas, ierīce par to ziņo ar gaismas vai skaņas signālu. Skolu pārstāvji atzinuši, ka arī šādi brīdinājumi mudina izvēdināt telpas.
Mērījumi notiek katru dienu visu gadu, tāpēc iegūti milzīga apjoma dati, kuriem IZM meklē uzglabāšanas vietu.
"Datus nepieciešams izvietot tā, lai būtu pieejami ne tikai tiešsaistes sistēmā, kur tie ir šobrīd, bet tos varētu izmantot arī vēlāk analītiskiem un pētnieciskiem nolūkiem,
kas palīdzētu uzlabot rekomendācijas, ko darīt ar gaisa kvalitāti skolās, un pašvaldībām būtu iespējams pamatot, ka ir vajadzīgas investīcijas ventilācijas un apkures sistēmām, siltināšanai utt.," skaidro IZM pārstāve.
Kāda platība pienākas skolēnam?
Par neapmierinošo gaisa kvalitāti izglītības iestādēs jau iepriekš bija pievērsusi uzmanību Veselības inspekcija, pamatojoties uz sava pētījuma mērījumiem, kas veikti kopš 2017. gada 103 skolu 303 mācību telpās. Saskaņā ar monitoringa rezultātiem ieteiktais vidējais rādījums 1000 ppm netiek pārsniegts tikai 17% mācību telpu, bet gaisa apmaiņa jeb ventilācijas kvalitāte kā slikta vērtējama 27% telpu.
Mehāniskā ventilācija ierīkota tikai 1/5 izglītības iestāžu, taču, kā atzīst viena no pētījuma autorēm, vides veselības analītiķe Maija Ladeiko, tā nav vienīgais nosacījums, lai tiktu ievērots PVO ieteiktais CO2 līmenis. Viņa skaidro, ka vislabākā iekštelpu gaisa kvalitāte un augstākie gaisa apmaiņas rādītāji iegūti mācību telpās, kurās vienlaikus tiek izmantota gan mehāniskā, gan dabiskā ventilācija jeb vēdināšana, turklāt logus atverot nevis vēdināšanas režīmā, bet pilnībā uz piecām minūtēm, kā arī pēc nepieciešamības organizējot vienu vai vairākas papildu vēdināšanas pauzes nodarbības laikā.
