22 °C
Milzu soļiem attīstījušies 3D printeri, ar kuriem var izdrukāt vai visu, ko spēj iedomāt cilvēka prāts. Tomēr vides veselības pētnieki spriež, ka bieži vien netiek pievērsta pietiekama uzmanība šīs tehnikas lietošanas drošībai, īpaši gaisa kvalitātei. Sevišķi nobažījušies viņi ir par 3D printeru lietošanu mājas apstākļos.
Nedarbini printeri guļamistabā
Pirms dažiem gadiem Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētnieki vienā no Latvijā vadošajiem uzņēmumiem, kas strādā ar rūpnieciskajiem 3D printeriem, pārbaudīja gaisa kvalitāti. Kā stāsta vadošā pētniece Žanna Martinsone, printeru gaiss tur tika filtrēts un ievadīts lokālajā gaisa nosūcē, kas savienota ar kopējo ventilācijas sistēmu, taču mērījumi parādījuši, ka birojā gaiss nav pietiekami attīrīts. Atkarībā no printerī izmantotajiem materiāliem, izdalās gan gaistošas vielas, gan cietās daļiņas, kurām būtu jānonāk ventilācijas iekārtā ar filtrācijas sistēmu. Pētnieki konstatēja, ka gaistošo vielu un daļiņu koncentrācija uzņēmuma biroja telpā bija mazāka vai tāda pati kā ražošanas telpā, kur atradās printeri, jo starp tām durvis bieži bija atvērtas un gaisa plūsma nebija labi organizēta. "Rādītāji nebija tik lieli, lai apstādinātu ražošanu, taču uzņēmumam vajadzēja pārregulēt iekārtas, lai gaiss no printeriem nenonāktu kopējā ventilācijas sistēmā, kā arī apdomāt pārvietošanos starp abām telpām," skaidro Ž. Martinsone.
Tomēr lielākās bažas pētniekiem radot tā saucamie 3D hobiju printeri, kurus cilvēki izmanto mājas apstākļos.
Cik nav redzēts, ka ierīce novietota virtuvē, dzīvojamā istabā vai pat guļamistabā un, klusi dūcot, drukā, piemēram, Ukrainas armijai vajadzīgās granātu "astītes", kas tiek piestiprinātas droniem.
Ļoti vajadzīga un vērtīga palīdzība, taču jāpadomā arī par vides un savas veselības drošību. Ž. Martinsone uzsver, ka būtiski saprast, kādi materiāli tiek lietoti printēšanai. Vieni no populārākajiem ir PLA, ko izgatavo no augu izcelsmes produktiem, taču arī tas apstrādes laikā rada emisijas. 3D printeros vēl izmanto ABS, polikarbonātu, PET, neilonu u. c., kuru sastāvā var būt oglekļa monoksīds, formaldehīds, stirols, benzols, amonjaks un citi bīstami savienojumi. Izgarojumi kopā ar cietajām daļiņām rada ko līdzīgu mākonim, kuru, ja vien nav pietiekamas filtrācijas un ventilācijas, cilvēks ieelpo, tas nonāk uz ādas. Jo sīkākas daļiņas, jo dziļāk tās nonāk cilvēka organismā, asinsritē un rada kaitējumu. Sekas iespējamas ne tikai kā slikta pašsajūta – galvassāpes, kairinājums augšējos elpceļos u. c. –, bet arī alerģijas, elpošanas un nervu sistēmas slimības un pat audzēji.
Vai pietiek ar lietošanas instrukciju?
3D printerus savā ražošanā izmanto arī uzņēmums "Maquettica", kuram ir 15 gadu pieredze arhitektūras maketu izgatavošanā. Viņu ražotie modeļi aizceļo uz tuvām un tālām valstīm, ne velti birojā pie sienas novietota karte, kas apliecina, ka apgūti gandrīz vai visi kontinenti. Pēdējos gados vairums ražojumu nonāk Saūda Arābijā. Uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Jānis Strazdiņš stāsta, ka pirmā pieredze ar 3D printeriem bijusi neveiksmīga, taču, tehnikai attīstoties, jaunākie modeļi ir neatsverams palīgs maketu izgatavošanā.
Uzņēmums izmanto printerus, kam nepieciešams gan šķidrais materiāls, gan stieples. Ierīces aprīkotas ar kupoliem un novietotas ražošanas telpās ar ventilāciju. Printerī, kurā izmanto stieples, iebūvēts gaisa filtrs, caur kuru printēšanas procesā notiek gaisa attīrīšana. Kad jāizņem gatavais elements no printera, kas izmanto šķidro materiālu, darbinieki lieto sejas masku ar filtriem, cimdus un brilles, telpā tiek iedarbināta ventilācija. J. Strazdiņš spriež, ka tas varētu būt pietiekami gaisa kvalitātes nodrošināšanai un darbinieku aizsardzībai, vismaz printeru ražotāji nav norādījuši uz citiem gaisa attīrīšanas un pašaizsardzības veidiem.
Lai darbs ar 3D printeriem būtu pēc iespējas drošāks, Darba drošības un vides veselības institūta speciālisti norāda uz svarīgākajiem riskiem, no kuriem būtu jāizvairās.
Ja iespējams, jālieto tādi 3D printeri, kas ievietoti noslēgtā korpusā un pieslēgti atsūces ventilācijai, vai arī tie jāizvieto atsevišķā slēgtā un vēdināmā telpā.
Jāizmanto ierīces tikai darba kārtībā un jāpārbauda, vai darbojas ventilācija. Jāievēro visas drošības prasības darbā ar ķīmiskajām vielām, piemēram, jāglabā tās tikai tam paredzētos un marķētos traukos. Darba vieta un iekārtas jātur kārtībā, jāsavāc izlijušie šķidrumi un izbirušie materiāli. Jālieto visi nepieciešamie individuālās aizsardzības līdzekļi – pusmaska vai maska ar ķīmiskās vielas aizturošiem filtriem, cimdi, aizsargbrilles vai sejas aizsegs. Darba vietā nevajag ieturēt maltītes un lietot šķidrumu un jāievēro personīgā higiēna.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
