22 °C
No dažādām interneta lapām uzzināsiet, ka Rīgā šajā dienā notikuši "nacistiskās Vācijas kinohronikas kadrus atgādinoši lāpu gājieni", ka Latvijā notiek militarizācija, zeļ un plaukst valdošo aprindu uzkurināta rusofobija, ka iedzīvotāji postā nīkstošo Latviju pametot "pa tūkstotim dienā", ka attiecībā uz krieviem un krievvalodīgajiem valda "aparteīds un segregācija".
Nekas labs tādu valsti negaidot, un neesot nu Latvija arī diez ko neatkarīga bijusi ne tad, ne tagad. "Ja izlaiž detaļas, tad katru gadu 18. novembrī Latvija atzīmē, kā pēc norādes no Vācijas, ar koku dzīta, tā radīja vergu valsti, kurā no neatkarības nebija ne smakas. (..) "Neatkarības diena" 1918. gada 18. novembrī Latvijai atnesa vienas vienīgas neveiksmes," zākājas lapa "Newsfront". Kas attiecas uz mūsdienām:
"Kolektīvo Rietumu valstis nu jau daudzus gadus sacenšas par lielāku atkarības līmeni no Vašingtonas un Briseles. Šobrīd viena no līderēm šajā rangu tabulā ir Latvija, kas ar tādu pompu atzīmē šo dienu."
Īsteni neatkarīga bijusi vien 1918. gada nogales Pētera Stučkas padomju Latvija, ko atzinis Ļeņins. Tikai tās turpinājumā pēc 1940. gada un Otrā pasaules kara Latvijā sākuši zelt "tūrisms un rūpniecība". Bet tas viss zaudēts pēc atdalīšanās no PSRS. Informācijas patērētājam Krievijā no neskaitāmiem ruporiem jau gadiem tiek klāstīts, ka atrasties Eiropas Savienībā un NATO un būt neatkarīgai valstij kaut iekšpolitikā nemaz neesot iespējams, jo visu nosakot "saimnieki Briselē un Vašingtona".
Viltvāržu zvans – propagandai maz noderīgs
Propagandas lapas jau iepriekš visādi apcerējušās "amerikāņu ielikteni", neseno Latvijas premjeru, šobrīd ārlietu ministru Krišjāni Kariņu, bet līdz ar viņa gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu "mīlestība" kļuvusi vēl lielāka. Jāpiebilst, ka pašreizējā NATO ģenerālsekretāra, norvēģa Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš noslēdzas 2024. gada 1. oktobrī un par ambīcijām ieņemt šo amatu paziņojusi arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa, ko Maskava mēdz godāt par "patoloģisku rusofobi". Visa šī ķengāšana un rosīšanās dažādās interneta un sociālo tīklu platformās, tajā skaitā atklātībā nākusī Kariņa 12. septembra saruna ar Krievijas interneta viltvāržiem "Vovanu" un "Leksusu", kas uzdevās par Āfrikas diplomātiem, gan vairāk atgādina nervozu ķiķināšanu – "re, kā mēs parādījām"...
Tomēr Kremļa interesēm kalpojošā un jau agrāk pret citiem rietumvalstu politiķiem izspēlētā apmuļķošanas akcija, šķiet, Kariņa gadījumā nav izrādījusies propagandai īpaši noderīga,
jo pateikts vien tas, ko pasaule tāpat zina: ka Krievijas iebrukums un karš Ukrainā nešaubīgi ir apgrūtinājums visiem, tāpat kā sankcijas pret Krieviju, taču runa ir par drošību. Krievijas ziņu avoti samērā ātri beidza uzjautrināšanos par viltus zvanu un pārslēdzās uz citiem tematiem.
Tagad var atrast tādus vēstījumus kā vietnē "Argumenti nedeļi", kur apcerēts NATO ģenerālsekretāra kandidatūras jautājums: "Latvijieši (apzīmējums, ko Krievijā ierasti lieto. – Red.) ir šausmās no tādas informācijas, jo viņiem ir skaidrs priekšstats, ka, esot premjera amatā, Kariņš reāli novedis valsti nabadzībā un niknumā, praktiski iznīcinājis izglītības un veselības aizsardzības sistēmu. Bet kurš gan Latvijā uzklausa vienkāršos ļaudis? Parastie latvijieši, atvainojiet, ir apkalpotāji tādiem kā Kariņš." Ja kāds kaut ko pret valdības politiku iebilstot, uzreiz tiekot nosaukts par "Kremļa piekritēju". "Ņemot vērā latviešu atkarības mentalitāti, varasvīri apstrādā tautas smadzenes pēc Jozefa Gebelsa principa: "Dodiet man masu informācijas līdzekļus, un es no tautas uztaisīšu cūku baru"," gluži kā savā valstī ielūkojoties, klāsta "Argumenti nedeļi". Jāatzīmē, ka minēto it kā nacistiskās Vācijas propagandas šefa Gebelsa teicienu var uziet gandrīz tikai Krievijas interneta telpā. Vācu internetā tas pieminēts burtiski vien dažas reizes, jo vēsturniekiem ir krietnas un pamatotas šaubas, ka Gebelss jebkad ko tādu teicis. Bet vēsturisku personu viltotu citātu iekļaušana Kremļa propagandā ir plašāks temats.
Kam Latvijai ANO
Tāpat agrākajās tradīcijās ieturēts skaidrojums propagandas sacerētājiem ir arī par to, kādēļ Latvija 9. novembrī oficiāli paziņojusi par vēlmi izcīnīt nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē 2026./2027. gadam. No Kremļa pozīcijām skaidrs, ka ne jau Latvijai pašai tādas ambīcijas, bet tā tikai sekojusi "vecāko biedru" norādēm, kā iepriekš Igaunija un Lietuva, kas darbojušās šajā ANO orgānā citus gadus.
Citējot kādu "ekspertu" no vietnes "Jevrazija Ekspert", Baltijas valstu darbības ANO jēga ir "virzīt pretkrievisku dienaskārtību un palielināt saspīlējumu".
Pēc tāda paša lekāla veidots arī sacerējums vietnē "Rubaltic": "Baltijas "Tabakijs": kāpēc Latvija raujas uz ANO Drošības padomi". Zināms, lai tur "piebalsotu amerikāņiem" un tā palīdzētu Vašingtonai noturēt "pasaules kārtību, kas balstās noteikumos"! Interesanti, ka "Rubaltic" minēto rindu tiešām liek pēdiņās, liekot saprast, ka noteikumos balstīta pasaules kārtība acīmredzot nav nekas pozitīvs. Tajā pašā laikā Latvijas izredzes ANO institūcijā tā novērtē kā samērā augstas, jo ASV jau nu papūlēšoties "iegrūst vajadzīgo kandidātu". Un, kad tas notiks – "Latvija turpinās rusofobijas politiku, kāpinās Baltijas tālāko militarizāciju, galīgi pārvēršot to par NATO placdarmu konfrontācijai ar Krieviju". Tomēr Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts gan spēšot ar saviem veto "pārspēt visus amerikāņu līdzdziedātāja pūliņus".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
