15.3 °C
""Jaunā Vienotība" ir nobriedis politiskais spēks ar jaudīgu komandu. Latvijā šāda partija ir tikai viena," sestdien "Vienotības" kongresā teica premjere Evika Siliņa. Jau labu laiku "Jaunās Vienotības" politiķiem ir raksturīgi izteikt kaut ko par lepnumu.
Arī aizvadīto partijas forumu, kurā par "Vienotības" priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, caurvija lepnums par savu partiju un tās cilvēkiem – jo īpaši līderi cildināja klātneesošo bijušo valdības vadītāju, ārlietu ministru Krišjāni Kariņu, kurš pēc ārvalstu brauciena esot sasirdzis un tāpēc izpalika arī darba kārtībā iekļautais K. Kariņa ziņojums.
"Mēs esam ne tikai kompetenta un profesionāla, bet arī tālredzīga, valstiski domājoša partija, taču tāpēc nekļūsim populistiska," tā teica A. Ašeradens, kurš gan atzina, ka esot pietrūcis laika iekšpartijiskam darbam. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzskata, ka "JV" ir lielākā un ietekmīgākā partija, kurai ir jāpiedāvā redzējums par valsts stratēģisko attīstību. "Vienotība" arī ir vienīgā, kura izvirzījusi divas Ministru prezidentes sievietes – Laimdotu Straujumu, kura arī piedalījās kongresā, un E. Siliņu, atgādināja V. Dombrovskis. Tajā pašā laikā līderi aicināja biedrus nekļūt augstprātīgiem. A. Ašeradens, pārfrāzējot Latvijas basketbola valstsvienības galvenā trenera Lukas Banki vārdus, sacīja, ka uzvaras nedrīkst uztvert kā pašsaprotamas, ka ir jāsaglabā pazemība un komandas gars, jo tikai tā var uzvarēt. Domu turpināja arī E. Siliņa:
"Mēs nedrīkstam aizlidot augstprātībā, svarīgi ir neatrauties no zemes, stāvēt ar abām kājām uz zemes."
Tās pašas dienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" bija publiskota pētījumu centra SKDS aptauja, kas veikta septembra pirmajā pusē. Tajā pirmo reizi pēc ilgāka laika "JV" vairs nav aptaujas līdere, jo to ir apsteigusi koalīcijas jaunā partnere Zaļo un zemnieku savienība, par kuru būtu gatavi balsot 8,3% aptaujātie, bet par "JV" – 7,7%, kas ir mazāk nekā iepriekš.
Valdē reģioni mazākumā
"Vienotība" kā viena no "Jaunās Vienotības" ("JV") dalīborganizācijām ir ietekmīga. Apvienība "JV" ir pārstāvēta visos līmeņos – Eiropas Parlamentā, ar lielāko mandātu skaitu – 26 deputāti – Saeimā, tās biedri vada Ministru kabinetu, Rīgas domi, kā arī vairākas novadu pašvaldības. "Vienotībā" kongresa priekšvakarā bija 2170 biedri, bet "JV" biedru skaits ir vēl lielāks kopā ar reģionālajām partijām no Tukuma, Kuldīgas, Jēkabpils un Valmieras novada, "JV" ir sadarbības līgums ar Latgales partiju, kas ar laiku arī varētu pievienoties apvienībai. Kongresā uzstājās arī "Vienotības" reģionālo nodaļu vadītāji, vairākās uzrunās izskanēja rūpes par reģioniem un ministru gatavība doties uz tiem, taču jaunās valdes sastāvā gan neatspoguļojas patiesa interese iesaistīt reģionu cilvēkus lēmumu pieņemšanā.
Partijas vadības un valdes vēlēšanas bija kongresa galvenais notikums, taču darba kārtībā debates, kurās biedri varētu izrunāties par partijas darbu un vērtēt vai vismaz iztaujāt arī kandidātus uz amatiem, nebija paredzētas. Iepazīstināšana ar valdes kandidātiem aprobežojās, pāris minūtēs uz lielā ekrāna parādot kandidātu fotogrāfijas. Dažus vārdus pateica tikai priekšsēdētāja amata kandidāts A. Ašeradens un veselības ministrs Hosams Abu Meri, kuru atkārtoti ievēlēja par domes priekšsēdētāju.
"Vienotības" valdes vēlēšanās ir pat tā saucamā "reģionu kvota", kas nozīmē, ka no katra reģiona ievēl vismaz vienu pārstāvi.
No Rīgas reģiona valdē būs Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics, no Vidzemes – Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, bet pārējos reģionus pārstāvēs politiķi, kas ikdienā tur nedzīvo un nestrādā. No Kurzemes valdē būs Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, no Zemgales – Saeimas deputāts Jānis Reirs, bet no Latgales – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Ar viņiem nespēja sacensties uz valdi izvirzītie reģionu pārstāvji – Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis, Talsu novada deputāts Māris Rozenbergs un Tukuma novada deputāte Dace Lebeda, kuri valdē neiekļuva, jo, iespējams, nav tik pazīstami visiem biedriem.
Uz 14 vietām valdē bija izvirzīti 25 kandidāti. Ar vislielāko atbalstu – vairāk nekā 160 balsīm – valdē ievēlēja premjeri E. Siliņu, ārlietu ministru K. Kariņu un Saeimas frakcijas vadītāju Ainaru Latkovski. Valdē vēl iekļuva Saeimas deputāti Raimonds Čudars un Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Taču valdē vairs nebūs tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kura, tāpat kā vēl vairāki biedri, neieguva nepieciešamo atbalstu.
Jaunā valdība bez ultimātiem
Kongresa noslēgumā A. Ašeradens teica, ka "šis kongress bija zināms eksperiments, kā mēs mainām savu domāšanu". Tajā uzsvars bija likts uz trīs paneļdiskusijām, kuru tematika bija izraudzīta iepriekš reģionu semināros. Sarunas notika par drošību ar uzsvaru uz iekšējo drošību, kurai nepieciešamo finansējumu būtu jācenšas tuvināt tam līdzekļu apjomam, kāds ir pieejams aizsardzībai. Otra diskusija bija par ekonomiku, bet trešā – par vienotu nāciju. "JV" ir par latvisku Latviju, bet atšķirībā no Nacionālās apvienības, kas ilgus gadus vadīja Kultūras ministriju, "Jaunā Vienotība" to darīšot iekļaujot, nevis atgrūžot, teica E. Siliņa. Viens no jaunās valdības uzdevumiem būšot arī birokrātiskā sloga mazināšana.
"Tie nebeidzamie dokumenti un saskaņošanas džungļi vienreiz ir jāizbeidz," uzskata A. Ašeradens.
Valstij ir vairāk jāuzticas saviem cilvēkiem, tajā skaitā uzņēmējiem.
Abi līderi nedaudz pieminēja arī jaunās valdības veidošanu, taču neko jaunu par to nepateica. A. Ašeradens skaidroja, ka K. Kariņa otrās valdības krīze bija ieprogrammēta jau tās izveidē, kas sadarbībā ar "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību izpaudās ikdienas iekšējos konfliktos. K. Kariņš trīs reizes esot aicinājis visus partnerus vienoties par kopīgu Valsts prezidenta kandidātu. Jāatgādina, ka sākumā izskanēja ar partijām nesaistītu kandidātu vārdi, piemēram, Baiba Braže. Taču tas nozīmētu, ka gan NA būtu jāatsakās no prezidenta Egila Levita atkārtotas nominēšanas, gan "AS" – no Ulda Pīlēna izvirzīšanas. A. Ašeradens apgalvoja, ka Edgaru Rinkēviču "kā labāko iespējamo prezidentu" "JV" nolēmusi virzīt tikai tad, kad sapratusi, ka ar partneriem nav iespējams vienoties. Kā zināms, "AS" un NA pārmet "JV", ka tā esot gāzusi valdību uz šā darījuma pamata, lai izveidotu koalīciju ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem". Par jauno valdību A. Ašeradens teica: "Tagad esam sarežģītā, bet ļoti strādātgribošā koalīcijā." E. Siliņa uzskaitīja jautājumus, ieskaitot vienošanos par svarīgām budžeta pozīcijām, kuros ar jaunajiem partneriem īsā laikā ir panākta vienošanās "bez ultimātiem un demaršiem".
