Debatēs pirms Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā deputāti ceturtdien pārsvarā runāja par dokumentā iekļauto rindkopu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.

Reklāma

"Šodienas realitāte diemžēl ir tā, ka arī sabiedriskie mediji latviešu valodā un krievu valodā veido divas dažādas informatīvās telpas ar dažādiem notikumiem, ar dažādu saturu un attieksmi pret sabiedriskajām norisēm un drošības jautājumiem, pret valodas un identitātes jautājumiem. Laiks to izbeigt," Saeimas sēdē teica bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Saeima ceturtdien apstiprināja uz valsts apdraudējumu analīzes un tajā noteikto nacionālās drošības risku pamata izstrādāto Nacionālās drošības koncepciju, par kuru nobalsoja 68 deputāti, pret bija frakcija "Stabilitātei", bet "Latvijas pirmajā vietā" deputāti nebalsoja. Vairāki politiķi bija neapmierināti, ka koncepciju ir saņēmuši tikai neilgi pirms Saeimas sēdes, tāpēc nav bijis iespējams ar to iepazīties.

Uz to norādīja ne tikai Ainārs Šlesers ("LPV"), bet arī Ģirts Valdis Kristovskis ("JV"), kuru mulsināja arī tas, ka dokumentu ir parakstījis iepriekšējās valdības iekšlietu ministrs, bet Saeimai nav zināms, ko par to domā jaunā valdība. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, kurš šajā amatā bija arī iepriekšējā valdībā, piekrita, ka nākotnē koncepcijas struktūra un apstiprināšanas procedūra ir jāpilnveido. Viņš atgādināja, ka valsts apdraudējumu analīze ir klasificēts dokuments, par ko plašas diskusijas nav iespējamas.

Krievu valoda – tikai komercmedijos

Edvards Smiltēns ("AS"), ziņojot par dokumentu, informēja, ka Nacionālās drošības koncepciju Saeima apstiprina vienu reizi sasaukuma laikā. Iepriekš par šādu koncepciju parlaments balsoja 2019. gada 26. septembrī. Gada laikā pēc koncepcijas apstiprināšanas Valsts drošības dienesta vadībā ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā būtu iekļauti konkrēti valsts apdraudējuma novēršanas pasākumi. Koncepciju sagatavoja Ministru kabinets, ņemot vērā 2022. gadā veikto valsts apdraudējumu analīzi pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā pērn 24. februārī, kas būtiski pasliktināja starptautiskās drošības situāciju, uzsvēra E. Smiltēns. Viņš norādīja uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, piemēram, Latvijas militārā apdraudējuma novēršana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas un Nacionālo bruņoto spēku aizsardzības spēju stiprināšana. Būtiska ir iekšējā drošība, kas paredz arī izbūvēt un aprīkot NATO un Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas infrastruktūru, palielināt Valsts robežsardzes spējas, pilnveidot krīzes vadības sistēmas, veikt katastrofu pārvaldes sistēmas reformu. Dokumentā liela uzmanība ir veltīta arī kiberapdraudējuma identificēšanai un novēršanai. 

E. Smiltēns pieminēja arī apdraudējumu informatīvajai telpai, tā novēršanas pamatā ir jābūt stipriem vietējiem medijiem un kvalitatīvam saturam latviešu valodā.

Koncepcijā ir noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra Latvijas sabiedrisko mediju saturam ir jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai. Tas nozīmē, ka valsts vairs nefinansēs vairākus sabiedrisko mediju raidījumus: Latvijas Radio 4 – "Doma laukums" un portālu "rus.lsm.lv", tas ietekmēs arī LTV7 darbību. Taču komercmedijos saturs krievu valodā būtu pieejams. Pret to vēstulē Saeimai iebilda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), kas par šo ieceri nebija informēta, lai gan tā tieši skar sabiedriskos medijus. SEPLP arī nav saprotams, kāpēc pēc trīs gadiem saturu krievu valodā paredzēts ierobežot tikai sabiedriskajos medijos.

Vērš uzmanību uz drošību pierobežā

Atis Švinka ("Progresīvie") uzskata, ka Nacionālā apvienība ir izmantojusi dokumentu, lai "visu prožektoru gaismu paņemtu šī viena rindkopa". Ja mērķis ir stiprināt latviešu valodu, tad pretim jādod investīcijas, neesot arī skaidrs, kā varēs izolēt tos informatīvos kanālus, kur būs pieejams saturs krievu valodā. "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs uzskaitīja virkni iespēju, ieskaitot "Telegram", "TikTok", kur "mēs paši ar šiem cilvēkiem runāsim, jo "rus.lsm.lv" tāpat neviens neskatās". Viņaprāt, tas nevis saliedēs, bet sašķels sabiedrību. 

A. Rosļikovs arī atsaucās uz Edvīna Šnores (NA) aktivitātēm sociālajos tīklos, kas dodot iespēju uzzināt, ko rāda Krievijas kanāli. 

E. Šnore sēdē teica, ka ir citējis Krievijas propagandistus, lai parādītu, ka arī viņi ir sašutuši par Nacionālās drošības koncepciju, kas pēc trīs gadiem paredz liegt krievu satura izplatību medijos. Tagad esot redzams, ka viņiem ir atbalstītāji arī Saeimā un valdībā. "Sabiedriskie mediji krievu valodā ir nekas cits kā okupācijas sekas. (..) Esmu gandarīts, ka beidzot varēsim saliedēt sabiedrību uz valsts valodas pamata," sēdē teica bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Deputāti Juris Viļums ("AS") un Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"), kas zina situāciju Latgales pierobežā, aicināja kolēģus lielāku uzmanību pievērst drošībai šajās teritorijās. Tur cilvēki gadiem ir dzīvojuši Krievijas informatīvajā telpā un valsts neko nav darījusi, lai šo situāciju mainītu. "Es nezinu, vai tā ir nolaidība vai kaitniecība," sacīja S. Ābrama, cerot Nacionālās drošības plānā ieraudzīt konkrētus pasākumus, kas būs vērsti uz situācijas uzlabošanu pierobežā. Par to runāja arī Māris Sprindžuks ("AS"), uzsverot, ka risks drošībai ir arī cilvēku aizplūšana no austrumu pierobežas, kurai būtu nepieciešama speciāla atbalsta programma.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.