17.4 °C
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien nosūtījis Saeimai likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozījumus Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti, nosakot par tiem bargākus sodus. Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam raksta – lai gan Krimināllikuma X nodaļa "Noziegumi pret valsti" 2016. gadā tika būtiski grozīta, starptautiskā drošības situācija kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās ir būtiski pasliktinājusies, un Latvija jau vairākus gadus izjūt īpašu apdraudējumu.
Arī Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību.
"Uzskatu, ka bargāku sodu noteikšana Krimināllikumā par noziegumiem pret valsti būs nepārprotams likumdevēja vēstījums gan Krimināllikuma piemērotājiem, gan Latvijas un ārvalstu sabiedrībai, ka Latvija nepieļaus savas drošības apdraudējumu," rakstīts Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Likumprojekts paredz no Krimināllikuma panta, kas attiecas uz apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedriskais darbs. Rinkēviča ieskatā šādi soda veidi ir nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē noteiktā veidā.
Pēc Valsts prezidenta paustā, tiesībaizsardzības iestāžu sniegtā informācija apliecina, ka mantkārība ir viens no vadošajiem motīviem, kas pamudina cilvēkus izdarīt noziedzīgos nodarījumus pret valsti.
Ievērojot to, paredzēts šī Krimināllikuma panta sankciju papildināt ar papildsodu – mantas konfiskācija.
Tāpat šī Krimināllikuma panta sankcijā paredzēts palielināt noteikto brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem, paredzot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, vienlaikus paredzot iespējamu mantas konfiskāciju. Likumprojekts paredz no panta sankcijas izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvos sodus – sabiedriskais darbs un naudas sods.
Ar likumprojektu paredzēts papildināt šo Krimināllikuma pantu ar otro daļu, kurā ietverta kvalificējoša pazīme, proti, ja palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā sniegta personu grupā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona.
Likumprojekts paredz pastiprināt atbildību par spiegošanu. Tā Krimināllikuma 85. panta pirmās daļas sankcijā paredzēts noteikt minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, saglabājot brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem. Minētā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts sankciju papildināt ar papildsodu – mantas konfiskācija.
Valsts prezidents uzsver, ka attiecībā uz spiegošanu sevišķi kaitīga ir šādu darbību organizēšana un vadīšana.
Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 85. pantu ar jaunu daļu, kurā paredzēta kriminālatbildība tieši par minētā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto darbību organizēšanu vai vadīšanu.
Rinkēvičs raksta, ka Nacionālās drošības likums noteic striktu aizliegumu organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības, kā arī piedalīties tajās. Prezidenta rosinātais likumprojekts arī paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 95. pantu – Militāru un taktisku uzdevumu apmācības.
Valsts prezidents arī aicina Tieslietu ministriju pievērst uzmanību plašākai un sistēmiskai sodu politikas regulējuma pārskatīšanai, izvērtējot nepieciešamību paredzēt atbildību arī par citām darbībām, kas apdraud Latvijas drošību.
