Faraons un medus pret mušām

Pepi II bija Senās Ēģiptes faraons, kurš valdnieka tronī kāpa maigajā un absolūti nevainīgajā sešu gadu vecumā. Pētnieki pauduši, ka, iespējams, viņa agrā un privileģētā izglītošana un audzināšana sekmējusi to, ka vēlāk viņš kļuva par vienu no visprasīgākajiem Ēģiptes valdniekiem.

Piemēram, viņš ne tikai lika speciāli sagūstīt pigmejus, kuriem vēlāk bija aizrautīgi jādejo viņa izklaidēšanai, bet arī uzstāja, lai viņa vergi būtu viscaur nosmērēti ar medu nolūkā novirzīt no viņa paša visas uzmācīgās mušas...

Pepi II valdījis aptuveni kopš 2278. gada pirms mūsu ēras. Viņa māte Anhesenpepija II pēc vīra Pepi I nāves pildīja reģentes pienākumus, kamēr Pepi II kļuva pilngadīgs. Tostarp tieši Pepi II parasti mēdz minēt kā vēsturē visilgāk valdījušo monarhu. Tiesa, rekorda termiņi gan mēreni variē no 94 līdz 64 valdīšanas gadiem. Varbūt tas otrs cipars izklausās kādu nieku reālāks, taču katrā ziņā tā patiešām bijusi ilga valdīšana, ja jau par atskaites punktu ņemams sešu gadu vecums.

Bet līdztekus ilgajai valdīšanai Pepi II pazīstams ar virkni uzjautrinošu izdarību. Piemēram, esot saglabājusies vēstule, kuru Pepi II rakstījis Asuānas gubernatoram Harhufam, kurš bijis arī vienas no faraonu uz Nūbiju sūtīto ekspedīciju vadītājs, un šī vēstule pauž par to, kā Pepi II “pieklājīgi lūdz” speciāli sagūstīt dejojošu pigmeju un nogādāt uz viņa galmu Ēģiptē.

Tostarp Pepi II īpaši nav varējis paciest mušas, tāpēc esot pieprasījis, lai viņa vergi vienmēr būtu viscaur nosmērēti ar medu, lai tādējādi kalpotu par lamatām mušām un novirzītu tās no viņa paša. Tiesa, ne jau gluži visi senie ēģiptieši pret mušām izturējušies tik nicinoši, kā to darīja Pepi II. Faktiski pat teju vai otrādi, jo, pateicoties šā lidojošā kukaiņa uzstājībai, muša bija izpelnījusies krietnu devu cieņas, kļūstot par savdabīgu neatlaidības simbolu, un tāpēc kopš laika ar zelta mušām sāka apbalvot karavīrus, kuri tādas īpašības izrādījuši kaujas laukā. Šādas balvas un amuletus izgatavoja arī no sudraba, kaula, lazurīta, fajansa, kornelīna un ametista. Viens no labākajiem tāda izstrādājuma paraugiem zelta piekariņa veidā esot atrasts valdnieces Ahotepas kapenēs. Pētnieki uzskata, ka, visdrīzāk, šāda amuleta nēsāšana sargāja no kukaiņu kodieniem vai vismaz atgaiņāja mušas, un to pat varot uzskatīt par vēl pikantāku paņēmienu nekā vergu nosmērēšana ar medu...