20. decembris vēsturē un senās avīzēs. "Pūt, vējiņi!" — vairāk nekā filma

Pirms 50 gadiem Latvijas PSR prese paziņoja, ka Rīgas kinostudijas mākslas padome pieņēmusi režisora Gunāra Pieša uzņemto aktierfilmu "Pūt, vējiņi!", kas bija pirmais Raiņa darba ekranizējums Latvijā.

Filma ar Imantu Ziedoni kā scenārija līdzautoru un lielisko Imanta Kalniņa mūziku plašākai vērtēšanai kinoteātros nonāca 1974. gada pavasarī, bet tās fragmentus TV parādīja jau 1973. gada decembra beigās, savukārt pirmizrāde izmeklētai publikai Rīgas kinostudijā notika 1974. gada 15. janvārī. 

Vēsturē tā palikusi arī kā viena no visdārgākajām padomju okupācijas perioda Rīgas kinostudijas lentēm, jo izmaksāja vairāk nekā pusmiljonu rubļu. 

Režisors Piesis pēc filmas pieņemšanas "Rīgas Balsī" skaidroja: "Tā ir filma par vēju un vardarbību, kas iznīcina smalkāko. Šis temats ir arī Raiņa lugas manuskriptos, kurus sākumā pamatīgi pētījām. Un tā neapšaubāmi ir arī filma par mīlestību. Ulda ideāls ir Baiba, bet veids, kādā viņš cenšas savu ideālu sasniegt, visu sagrauj." Liela vērība tolaik tika veltīta Baibas lomas atveidotājai, 17 gadus vecajai vidusskolniecei Esmeraldai Ermalei. "Gatiņa lomā students Pēteris Gaudiņš. Bagātas krāsas Zanes tēlam atradusi Akadēmiskā Drāmas teātra aktrise Astrīda Kairiša. Pārējās lomās filmējušies aktieri Elza Radziņa, Antra Liedskalniņa, Elita Krastiņa, Lidija Freimane, Ģirts Jakovļevs un Uldis Dumpis. Filmā piedalās arī Alsungas suitu sievu ansamblis," informēja avīze. 

Filma nebija kases grāvējs Vissavienības mērogā, taču latviešu skatītājam okupācijas apstākļos nozīmēja kaut ko daudz vairāk. "Filma "Pūt, vējiņi!" kļuva spilgts piemērs padomju okupācijas varas "stagnācijas periodā" – 20. gadsimta 70. gados – raksturīgajai nevardarbīgajai pretestībai, kas izpaudās ar latviešu folkloru un etnogrāfiju saistītās aktivitātēs un tautiskās estētikas uzplaukumā. Filma veicināja diskusijas par nacionālās kultūras attīstības iespējām, latviešu literatūras klasikas interpretācijām, par ētisko vērtību maiņu, par dzimtes jautājumiem un citiem jautājumiem," vērtē kinozinātniece Inga Pērkone-Redoviča.

Nacionālais Darbs, 1923. gada 20. decembrī

Notiesāts pulkvedis. Cēsīs 18. decembrī Rīgas apgabaltiesas delegācija iztiesāja prāvu pret bijušo Valmieras pulka komandieri, tagadējo kara ministrijas virsnieku, rezerves pulkvedi Jūliju Jansonu par savas 17 gadus vecās līgavas Jertas Freiman nošaušanu Dzērbenes muižā. Slepkavība, kas savā laikā sacēla lielu troksni, izdarīta uzbudinājumā un tai bijuši romantiski iemesli. Apsūdzēto notiesāja uz 6 gadiem spaidu darbos, amnestējot sodu uz pusi, atņemot visas tiesības un priekšrocības, kara dienesta pakāpi un Lāčplēša kara ordeni. Notiesāto tūliņ apcietināja. Prāvas plašāku atreferējumu sniegsim nākošā numurā.