1933. gada 18. maijā. Pirms 90 gadiem Esplanādē Rīgā sāka būvēt 8. Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem paredzēto estrādi. Pirmo Dziesmu svētku 60 gadu atcerei veltītie dziedāšanas svētki bija gaidāmi 17.–19. jūnijā.

Reklāma

Tā kā pastāvīgas koncertvietas Rīgā trūka, pirms kara ik reizi Dziesmu svētku vajadzībām tapa no koka būvēta pagaidu estrāde un vietas skatītājiem. Parasti to izvietoja Esplanādē.

Ārējais izskats bija atkarīgs ne vien no arhitekta, bet arī no svētku rīkotāju tā brīža budžeta. Vienu gadu estrādes sanāca lepnākas, citu – pieticīgākas. 1933. gada Dziesmu svētkiem dziedāšanas vietu iekārtoja pēc arhitekta Aleksandra Birznieka projekta, un šoreiz tā bija visai askētiska. Tā kā 20. gadsimta 20. gadu beigu un 30. gadu sākuma pasaules ekonomiskās krīzes sekas valstī vēl bija jūtamas, arī biļešu cenas skatītājiem, salīdzinot ar citām reizēm, pazemināja. 

Lētākās biļetes varēja iegūt par 50 santīmiem, dārgākās – par pieciem latiem, bet ekskursantiem un skolām vēl paredzēja atlaides. 

Konkursu estrādes būvdarbu veikšanai Dziesmu svētku biedrība izsludināja maija sākumā. Pieteicās deviņi pretendenti. Priekšlikumus izskatīja īpaša būvkomisija. Pieņemts tika vislētākais piedāvājums – būvuzņēmējs Juris Krauklis sākumā prasīja 26 199 latus, bet gala summa bija 24 500 latu. Darbus vadīja Roberts Polis, kurš bija pieredzējis speciālists, jo jau agrāk viņam uzticēja līdzīgus projektus gan Dziesmu svētku estrāžu, gan dažādu izstāžu paviljonu veidā. Tiesa, par Poli tāpat runāja, ka viņš agrāk piesavinājies objektiem paredzēto naudu. Uzdevums bija ap 9000 dziedātājiem domāto estrādi pabeigt līdz 15. jūnijam, jo 17. jūnijā bija paredzēta svētku atklāšana. Nolīgtie amatnieki strādāja no sešiem rītā līdz septiņiem astoņiem vakarā un arī svētdienās. Maksāts tika tam laikam ļoti labi – 10 latu dienā. Atkarībā no nepieciešamības pie būves nodarbināja 20–50 strādnieku. 30. maijā estrādei jau bija spāru svētki.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

Zemgalietis, 1923. gada 18. maijā

Andrieva Niedras ierašanās. Nelegālā ceļā robežu pārnākot, ieradies Latvijā Andrieva Niedras dēls un ņemts politiskās apsardzības rīcībā. Dēls stāstot, ka drīzumā Latvijā ieradīšoties arī pats Andrievs, kurš atzīstot par "nenormālu", ka Latvijas tiesu iestādes viņu meklējot caur publikācijām "Valdības Vēstnesī", bet pats viņš jau sen bombardējot ārlietu ministriju ar lūgumiem ielaist viņu Latvijā. Varbūt Niedra ierodas taisni uz sava "puiša" lietu, kuras iztiesāšana nolikta uz 15. jūniju.