17. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Vara apriņķu un pagastu vecākajiem

1934. gada 17. jūlijā, prms 90 gadiem, turpinot pēc 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma sāktās valsts pārvaldes reformas, Ministru kabinets pieņēma likumus par apriņķu pašvaldību likvidēšanu un pagastu pašvaldību darbības pārkārtošanu: "Vēlētie apriņķu valžu un revīzijas komisiju locekļi un ieceltie valžu priekšsēdētāji atcelti no amatiem un viņu vietā iekšlietu ministrs ieceļ apriņķiem lauku pašvaldību vecākos, uz kuriem pāriet visas apriņķu valdes kompetences un uzdevumi. Vecākiem var iecelt palīgus.

Vecākais vai viņa palīgs saņem algu no valsts budžeta līdzekļiem. Apriņķu valžu vēlētie dažādu komisiju un skolu valžu locekļi atcelti." Tādējādi agrāk vēlētās augstākās lauku pašvaldību amatpersonas nomainīja ar iekšlietu ministra centralizēti ieceltām. Iekšlietu ministrijas paskaidrojumā bija teikts: "Pastāvošā lauku pašvaldību iekārta – pagastu pašvaldība un otrās pakāpes pašvaldība – apriņķu valdes ar vēlētiem locekļiem, kas balstās uz neatbildīgas kolēģijas – komisijas principa, nesniedz pilnīgu pārraudzību pašvaldībām un saimniekošana apriņķa mērogā (apriņķa valžu) uzturēšana izmaksā dārgi." No esošā apriņķu valžu darbinieku skaita (171) paredzēja atlaist pusi, prognozējot, ka valžu nomaiņa ar iekšlietu ministra ieceltiem pašvaldību vecākajiem dos ap miljonu latu ietaupījumu gadā. Jaunie likumi samazināja arī pagastu padomju pilnvaras, bet pagasta valdei tās palielinājās. Gan padomju, gan valžu locekļus nu varēja iecelt un atlaist iekšlietu ministrs. Faktiskais noteicējs kļuva pagasta vecākais, kas atbildēja iekšlietu ministra priekšā un nēsāja tā dotu amata nozīmi. Pagasta vecākais varēja apstrīdēt un bloķēt pagasta padomes un valdes lēmumus, ja uzskatīja tos par pretlikumīgiem. Par šādām situācijām nācās ziņot apriņķa vecākajam, kas pieņēma galīgo lēmumu. 

Vēsturnieki norāda, ka jaunajos apstākļos par ļoti ietekmīgu personu kļuva pagasta darbvedis jeb sekretārs – viņš bija jurists, tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks vienā personā.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 17. jūlijā

Par lidmašīnas "Cukurs I" braucienu 15. jūlijā, kad savā lidmašīnā pirmo reizi pacēlās virsleitnants Cukurs, es, pārējo lidotāju klātbūtnē, atrados uz aerodroma un biju aculiecinieks virsleitnanta Cukura lidojumam. Nekāda motora apstāšanās gaisā, nedz mazākie traucējumi lidojuma laikā nenotika. Pacēlies līdz 200 metru augstumā, virsleitnants taisīja riņķi virs Spilves līdz Bolderājai un atpakaļ, pēc kam planēja uz nosēšanos un nelielā augstumā izslēdza motoru, kā tas aviācijā pieņemts, nākot lidmašīnai pie zemes, un nosēdās, kā parasts, labi. Cukurs savu sporta lidmašīnu konstruējis ar ļoti lielām planēšanas spējām, kādēļ liels motors te nav no svara. Kara lidotājs, kapteinis Jakubovs.