11. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Rīdzinieki pret Livonijas ordeni

Pirms 570 gadiem, 1454. gada 11. jūlijā, Rīgā bija ļoti nemierīgi, jo risinājās hronikās aprakstīti notikumi, epizodes no vēl 14. gadsimtā uzliesmojušā konflikta starp Rīgas arhibīskapu un rīdziniekiem no vienas un Rīgas pilī sēdošajiem Livonijas ordeņbrāļiem no otras puses.

Rīdzinieki šajā laikā būvēja aizsargmūri pret ordeņa pili, kas no tagadējā Arsenāla stiepās Anglikāņu baznīcas virzienā. Ordeņa ļaudis to uztvēra kā apdraudējumu un minētajā dienā no pils bultām apšaudīja rīdziniekus, kas būvēja nocietinājumus. Tobrīd Rīgas Domā risinājās sarunas starp ordeņa mestra, arhibīskapa un pilsētas pārstāvjiem. Rīgas rātes sekretāra Helevega hronikā teikts: "Kad nu tie sapulcējās Domā un sāka apspriest lietas, izcēlās baumas, ka no pils ar bultu ir nošauts viens no tiem, kas apsargāja žogu starp pilsētu un pili. Tas kopienu ļoti sarūgtināja, abas puses uzbūvēja guļbaļķu nocietinājumus un uz tiem uzstādīja lielgabalus. Garīdznieku kungi arī sniedza palīdzīgu roku, un pilsētas lielākais lielgabals no Bīskapa sētas tika pagriezts pret pili. Tolaik Rīgā bija daudzi jūrnieki no Baijām [pilsēta Itālijā pie Neapoles], pilsētnieki uz tiem paļāvās un piespieda rāti tos pieņemt dienestā. Tikmēr tika noteiktas divas dienas, kuru laikā abām pusēm jāietur pamiers, lai varētu panākt mieru un vienošanos. Kad tomēr šo dienu laikā sieviešu klosterī pie Sv. Jēkaba baznīcas tika nošauts kāds nevācu strādnieks, izcēlās vispārīga trauksme, un no šīs puses sāka šaut no lielgabaliem." Sadursmes ilga sešas dienas, turklāt kā pašā pilsētā, pie Auzu torņa, kas gāja no rokas rokā, tā arī pie ordenim un pilsētai piederošajām muižām Pierīgā. Arhibīskaps to laikā "devās uz Štālbītera namu, nolika savu pontifika mēteli, aplika bruņas, lika sev nest priekšā karogu, jāja ar 10 bruņās tērptiem sava kapitula kungiem uz rātsnamu, atlaida pilsētai zvērestu, ko tā bija devusi ordenim". Rīdzinieku mērķis bija atbrīvoties no 1452. gada Salaspils līguma, kas paredzēja, ka Rīgā ir divvaldība – bīskapa un ordeņa vara. Galu galā konkrētais konflikts beidzās bez īpašām situācijas izmaiņām, un epizodiska karošana starp pilsētniekiem un ordeni mainīgām sekmēm turpinājās līdz 15. gadsimta beigām.

Latvijas Kareivis, 1924. gada 11. jūlijā

Zemīte (Talsu apr.). Nelaime ar ieroci. Petriņu mājās dzīvojošās atraitnes Emīlijas Davidovas 7 gadus vecais dēls Maksims svētdien, 6. jūlijā, iegājis pie mājas īpašnieka Žaņa Kupčas 10 gadus vecā dēlēna Kārļa paspēlēties. Kupčas istabā, pieslieta pie krāsnes, atradusēs pielādēta kara šautene, un, tā kā istabā tanī brīdī neatradies neviena liela cilvēka, Maksims Davidovs paņēmis šauteni rokās. Kārlis Kupča šauteni Maksimam atņēmis un noliekot atpakaļ pie sienas, tā atgāzusēs pret grīdu, no kam gājis vaļā šāviens. Lode ķēruse galvā Maksimu Davidovu, kurš bija uz vietas pagalam.