16. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Kapitālisma tēvs Ādams Smits

1723. gada 16. jūnijā. Pirms 300 gadiem jurista, muitas ierēdņa ģimenē Skotijā piedzima, precīzāk – tika kristīts, viens no mūsdienu ekonomikas teorijas pamatpostulātu iedibinātājiem, vairāku klasisku ekonomikas teorijas darbu autors un filozofs Ādams Smits.

Dažādos pētījumos viņš godāts gan kā politekonomijas, gan ekonomikas jēdziena vai pat kapitālisma tēvs. Katrā gadījumā Eiropas tautsaimniecība, sākot ar 18. gadsimta beigu industriālo revolūciju, lielā mērā attīstījusies saskaņā ar Glāzgovas universitātes profesora Smita idejām. Vispirms tās pārņēma Lielbritāniju, tad Franciju un pakāpeniski arī pārējos Rietumus un to ietekmēto pasaules daļu. Viņa klasiskie darbi ir "Morālo jūtu teorija" un "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem" (1776). Smits uzsvēra, ka indivīda turība, labumu sadale sabiedrībā un valstu bagātība nav izskaidrojama ar "Dieva gribu" vai to, cik daudz zelta un sudraba valstu valdnieki un aristokrāti spēj iegūt kolonijās, bet gan ar dabisku, politisku, sociālu un tehnoloģisku faktoru mijiedarbību un spēju šos faktorus izmantot. Sabiedrība ir pašregulējoša sistēma. Daļa tās locekļu ekonomiskiem līdzekļiem cenšas tikt pie lielākas labklājības un augstāka stāvokļa. 

Valsts pienākums ir dot tiem brīvību šajos centienos un netraucēt. Tad, cenšoties apmierināt savas vajadzības, katrs uzņēmējs – indivīds netieši dos labumu arī pārējai sabiedrībai. 

Smits bija darba dalīšanas, pilsoņu privātīpašuma un brīvā tirgus konkurences piekritējs, iestājoties pret tolaik labi zināmo merkantilismu, kad katra valsts mēģināja savu iekšējo tirgu un ražošanu turēt pēc iespējas slēgtu. Pētnieki norāda, ka šis tas no viņa idejām bija izskanējis jau iepriekš, taču Smits to visu pratis nevainojami sakārtot un savus fundamentālos darbus rakstījis tik interesantā, saprotamā un izskaidrojošā valodā, ka tie ātri aizēnojuši visu pirms viņa dzirdēto.

Kurzemes Vārds, 1923. gada 16. jūnijā

Lauku un pļavu stāvoklis. Vasarāja labības sēja norit stipri gausi, jo darbus kavē pastāvīgi lietains laiks. Zeme šogad ļoti grūti izstrādājama, tāpēc ka viņā mitrā pavasara dēļ nav irdenības. Ziemāji ir ārkārtīgi nokavējušies un pašlaik sāk tikai plaukt. Rudzu stāvoklis pa lielākai daļai apmierinošs, kaut gan ir vietas, kur tie cietuši. Kvieši būs labi. Ziemāju pļauja stipri nokavēsies un iesāksies ne agrāk kā jūlija beigās. Āboliņš pārziemojis visumā apmierinoši un aug labi. Zāle pļavās turpretim ļoti vāja, jo aukstais laiks kavē viņas augšanu, tātad siena šogad būs maz.