Izdevumā "Nature Plants" vēstīts par kādu savdabīgu eksperimentu saistībā ar paparžu genoma izpēti. Zināms, ka papardes genoms ir salīdzinoši ļoti liels, un tas allaž apgrūtinājis tā sekvencēšanu jeb atšifrēšanu.

Reklāma

Vairākus gadus ilgā darbā starptautiskai pētnieku komandai Stenforda universitātes profesora Deniela Maršana vadībā izdevies pilnībā sekvencēt trīs paparžu sugas no Ceratopteris richardii grupas, kas esot visdaudzskaitlīgākā no visām paparžu sugām.

Kopumā papardes genomā ir 7,46 miljardi pamatņu 39 hromosomās, kas vismaz divkārt pārsniedz cilvēka genomu. Agrāk uzskatīja, ka šis genoms ir tik liels tāpēc, ka tajā atkārtojas visa genoma duplikāciju cikli, kuros organisma pēcnācēji nejaušā kārtā manto papildu visa organisma genoma kopijas. Tas esot raksturīgi augiem vispār un var piešķirt dažādas priekšrocības, piemēram, ātrāku evolūciju un diverģenci. Taču lielākā daļa organismu adaptācijas gaitā tomēr savu genomu atkal noved atpakaļ līdz normālam izmēram.

Ja būtu runa par dublēšanu, varētu sagaidīt identiskus DNS iecirkņus, taču tā vietā papardes hromosomas satur haotisku atkārtotu fragmentu sajaukumu, savdabīgus ģenētiskos atkritumus, kas uzkrājušies augos. 85% Ceratopteris richardii genoma veido tieši šīs DNS secības, kas var brīvi pārvietoties pa visu genomu. Un papardes pat neesot mēģinājušas atbrīvoties no savas liekās DNS, turpinot to visu vienkārši uzglabāt sevī.

Turklāt papildus vēl noskaidrojies arī tas, ka šie augi ne tikai pakāpeniski uzkrājuši DNS, bet arī aizņēmušies to no citiem organismiem! Papardes genomā ir aizsardzība pret konkrētu toksīnu, kas spēj izveidot caurumus šūnas membrānā. Šāda aizsardzība parasti esot sastopama baktērijām, un tas ļāvis izvirzīt pieņēmumu, ka paparde to saņēmusi no baktērijas horizontālās gēnu pārnēsāšanas veidā. Šādu gēnu aizņemšanos no baktērijām pētnieki salīdzinājuši ar loteriju, kad nekad iepriekš nav skaidrs: vai būs pozitīva vai negatīva mutācija? Un tas vien jau ir pietiekami interesanti un savdabīgi.