17 °C
Vēl nesen, pagājušajā gadsimtā, vismaz līdz deviņdesmitajiem gadiem, vairākums laucinieku ikdienā tika galā ar vienkāršām veselības likstām, nenozīmīgām sadzīves traumām un par katru sīkumu netraucēja vietējo ārstu. Prieks, ka zināšanas nav pilnībā zudušas, jo jaunajā gadu tūkstotī nācies sastapt dažādu zemju augu zinātājus, ģimenes ārstniecības tradīciju pārmantotājus, uzklausīt pieredzes stāstus par kliņģerīšu un kumelīšu ziediem, par fenheļa sēklām un ķiplokiem.
Vai eksistē saraksts ar veselības augu obligāto minimumu, kam jābūt dārzā vai pie mājas stūra? Tāda nav, taču zaļās aptiekas piedāvājums ir bagātīgs – no kultūraugiem līdz nezālēm, no augļu kokiem un krūmiem līdz vīnogulājiem, no zināmajiem vecāku un vecvecāku audzētajiem līdz 21. gadsimtā ievestajiem modes dārzeņiem un košumaugiem. Katrs mūsu zaļais pavalstnieks un aprūpējamais var kaut ko dot pretī – gan veselību, gan labu garastāvokli, kā arī estētisku baudījumu.
Ko likt uz sasitumiem vai sastiepumiem, lai noņem tūsku un patīkami atvēsina? Te derēs kāposta lapas, vienalga – no pašu vai kaimiņu dārza, vai veikalā pirktajā – kāpostā būs tās pašas labās vielas. Ja tuvumā aug diždadzis, arī tā lielās lapas izmantojamas apliekamajiem tāpat kā kāposts. Lapu saplēš vai izgriež vajadzīgajā izmērā, saliek vairākus gabaliņus vienu virs otra, izdauza lapas dzīslas, lai atdalās sula, un piesien pie traumētās vietas. Vēl labāka iedarbība būs, ja sagatavotajai kompresei var uz brīdi uzlikt karstu katliņu, lai lapas nedaudz sasautējas. Vēl viens dārza augs, kas glābs sasituma vai sastiepuma gadījumā, kā arī mazinās locītavu sāpes, ir mārrutks. Der gan lapu, gan rīvētu sakņu komprese. Ja dārza nav un iepriekšminētie augi nenāk pretī, var izlīdzēties ar mīkstajām māllēpes vai tūsklapes lapām.
Ko parasti liek uz sīkām brūcītēm? Nu, protams, ceļmallapu jeb lielās ceļtekas lapu! Kādas taciņas malā to noteikti izdosies atrast, taču jāparūpējas, lai dabiskais plāksteris būtu tīrs un nenoputējis. Derēs arī liepas lapa. No seniem vecmāmiņu padomiem: ja brūcīte ir sīka, bet asiņo, procesu aptur saburzītas pelašķa lapiņas vai ziediņi, kā arī saspaidīts kliņģerītes zieds. Nelielu čūlu un nobrāzumu sāpju mazināšanai kompresēm var izmantot apiņus.
Bišu vai citu kukaiņu dzēlumus nomierinās un dziedēs sīpola sula, pētersīļa lapas, kā arī ķiploka šķēlītes. Ķiploks ir drošs antibakteriāls līdzeklis sasvīdušu un izsutušu kāju, ādas un nagu sēnīšu ārstēšanai. Līdzīga pretsēnīšu un pretsāpju iedarbība ir mārrutka saknēm.
Savukārt virtuves darbos apsvilinātu roku ādu atvēsinās zaļš kartupelis – šķēlītēs vai sarīvēts putriņā. Nomierinoša un dziedējoša komprese būs līdz sulai saspaidīta ārstniecības gurķenes jeb gurķu mētras lapa, kā arī sīki sakapātas bazilika lapiņas. Ādas kopšanā un apdeguma brūču dziedēšanā izmantojams arī rīvēta ķirbja mīkstums. Ja kāda šķēle paliek pāri, var lietot kompresēm nogurušu, sapūlētu kāju pēdu ārstēšanai.
Ādu dziedē arī rīvētu burkānu komprese, kas ieteicama nelielu brūču, apdegumu vai čūlu gadījumos. Noteikti neizmet izspaidas, kas paliek no sulas spiešanas – tās noderēs ikdienas skaistumkopšanā, kakla un sejas ādas stingrības uzlabošanai. Arī ķiploka uzlējumu lieto sejas ādas attīrīšanai, pret pinnēm un grumbu mazināšanai.
Visparastākais pašu izaudzētais gurķis ir īsts brīnumlīdzeklis! Kad sākas ražas laiks, bieži vien jāgudro, kā labāk izlietot, un viens no veidiem ir sula. Gurķa sulas kompreses un svaigi grieztu šķēlīšu aplikācijas ieteicamas no rīta, lai pamodinātu un atsvaidzinātu sejas ādu. Savukārt vakaros ar gurķa kompresēm var mazināt apsārtumu saules apsvilinātajam degunam, kā arī balināt tumšos pigmenta plankumus. Gurķa miza un šķēlītes glābs un atvēsinās, ja būs gadījies kāds apdegums pie plīts, kāds iekaisums, sīks nobrāzums vai ekzēma.
Kartupelis ne tikai dziedē, tas ir arī laba izskata palīgs. Ar mizām novārīti kartupeļi ir lieliska sastāvdaļa sejas ādas maskām. Arī kad vārās, jāizmanto tvaiki – gan laba procedūra sejai, gan inhalācija iesnu un aizsmakuma gadījumā.
Melnais rutks ar medu ir brīnumlīdzeklis iekaisuša kakla, klepus vai bronhīta ārstēšanai. Sakne jānomazgā, jāizgrebj vidiņš, iegūstot trauciņu, kurā iepilda medu. Sula izdalās ātri – lieto trīs līdz četras reizes dienā pa vienai ēdamkarotei. Kad trauciņš iztukšots, var uzpildīt ar medu atkārtoti.
Gurķa sulu iesaka dzert, ja ir klepus, bojātas smaganas. Tā ir labs, nomierinošs līdzeklis kuņģa un zarnu trakta saslimšanu gadījumā, mazina tūsku, turklāt ir patīkams atspirdzinājums vasarā. Sulu var sajaukt ar minerālūdeni un papildināt ar saspaidītām piparmētru lapiņām. Jāatceras rudenī uzreiz neizmest pāraugušos gurķus un vispirms izņemt sēklas. Tējā savārītas, tās mazina iekaisumu un pazemina temperatūru.
Biešu sula viena pati nav pārāk garšīga, taču kokteilis pirms brokastīm, kurā vēl klāt citi svaigi dārzeņi, garšaugi un augļi, noderēs saaukstēšanās un iesnu gadījumā, kā arī uzlabos apetīti un sejas krāsu.
Nelabu dūšu mazina gan piparmētras lapu, gan ķimenes, fenheļa vai koriandra sēkliņu košļāšana. Ar to uz laiku var novērst sliktu elpu, jutīgumu smaganās vai nepatīkamu garšu mutē.
Galvassāpes vai saindēšanos ar tvanu mazina gulēšana uz spilventiņa, kas pildīts ar svaigi sagrieztām kaņepēm. Savukārt nomierinošu efektu radīs miega spilventiņš, kas pildīts ar apiņu rogām. Tam nepieciešams dubults lina maisiņš, lai neizbirst putekšņi. Apinis ir augs ar daudzām labām īpašībām – uzlējums, tēja vai klātbūtne kādā drogu maisījumā nomierina, uzlabo gremošanas procesus, palīdz dažādu nervu darbības traucējumu ārstēšanā, bezmiega un garīgās pārslodzes gadījumos.
Kārpu un varžacu likvidēšanai lieto lielās strutenes sulu. Noplūc lapu vai ziedu un ar oranžo šķidrumu, kas sakrājas lūzuma vietā, regulāri apsmērē bojāto vietu.
Dārzs ir tuvējā veselības laboratorija, zāļu skapītis un psihoterapeits. Pat ja tev ir tikai pāris vagas, kā mēdz teikt vecākā paaudze – iztikšanai, arī tajās iespējama aromterapija, krāsu, audio un, protams, darba terapija. Viss atkarīgs, kā uz to palūkojas.
Brīnumzāle Nr. 1
Mājas tuvumā noteikti vajadzētu ieviest to, ko var lietot svaigu, uzreiz un bez apstrādes. Pirmais šajā sarakstā ir lupstājs, garšaugs un ārstniecības augs, kas mūsu zemē ieceļojis viduslaikos. Derēs svaigs, sakapāts berams pie zupām, mērcēm, dārzeņu un gaļas ēdieniem, uzlabojot garšu un palīdzot pārstrādāt apēsto.
Lietojams viss augs – no sēklām līdz lakstiem un saknēm. Var gatavot uzlējumu – ārstniecisku dzērienu kuņģa darbības veicināšanai. Lupstāja labo īpašību sarakstā ir vielmaiņas regulēšana, vēdergraižu, tūskas mazināšana, imunitātes stiprināšana, tas zināms kā mājas aizsargs pret ļaunu aci, nelaimēm un sliktiem cilvēkiem.
Vācu zemēs zina leģendu par lupstāju kā dabisko viagru.
Lai, dārzu ravējot, netuvotos odi un citi kukaiņi, var izmēģināt atbaidītāju. Sīki sakapā vībotnes, vērmeles un ievas vai pīlādža lapas, ieberzē ar tām atklātas ādas laukumus.
NB! Lūgums ievērot, ka viss rakstā minētais nav tūlīt jāpārbauda uz savas ādas! Katrs pats ir atbildīgs par eksperimentiem ar savu veselību! Augus lietojot, jāievēro piesardzība, jārēķinās ar alerģiju, nepanesību.
__________________________
Materiāla tapšanā izmantota personīgā pieredze, ģimenes receptes, kā arī farmācijas doktores Vijas Eniņas un fitoterapeita Artura Tereško ieteikumi.
