Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atbilde par pretkājnieku mīnām un Latvijas dalības Otavas līgumā lietderību mani pārsteidza tikai daļēji.
Nepārsteidza saturs, jo tas bija nolasāms no ministra uzdotā jautājuma toņa, pārsteidza, ka par izvērtējuma nesēju pieteicās pats NBS komandieris. Tas ļauj saglabāt cerību, ka ir vēl mūsu NBS virsnieki, kurus nevar pielauzt runāt pretī viņu profesionālai pārliecībai. Savukārt profesionālā dienesta, mobilizētiem rezerves karavīriem un Zemessardzei ir tas labums, ka nu ir skaidrs, kam tieši pateikties par savu pozīciju nepiesegšanu ar pretkājnieku mīnām, ko nāksies kompensēt ar citiem, mazāk efektīviem un bieži vien nepieejamiem līdzekļiem. Šķendēties varētu vēl ilgi, bet labāk pievērsīšos NBS komandiera Leonīda Kalniņa argumentu preparēšanai, citējot pēc LETA ziņas.
"Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina izstāšanos neatbalstīt..."
Nezinu, kā tieši NBS ekspertiem tika formulēts jautājums, bet tam nevajadzētu būt "vai jūs atbalstāt izstāšanos". KĀ IZSTĀTIES UN VAI IZSTĀTIES, tas nav NBS ekspertīzes lauciņš. Jautājumam bija jābūt – "vai pretkājnieku mīnas ir efektīvs un NBS nepieciešams aizsardzības līdzeklis".
"Leonīds Kalniņš vērš uzmanību, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām kā taktiskā panākuma galveno faktoru ir vienkāršota pieeja."
Sekoju diskusijai par pretkājnieku mīnām ļoti cieši jau 11 gadus, bet neesmu redzējis nevienu nopietnu viedokli, kur kāds aicinātu "koncentrēties tikai uz pretkājnieku mīnām". Tieši otrādi, tiek uzsvērts, ka pretkājnieku mīnas papildus pastiprina jebkāda veida aizsardzības inženiertehniskos šķēršļus un kājnieku stacionārās pozīcijas, kas šobrīd ir uzmanības centrā kontekstā ar kara laika aizsardzības līnijām un rajoniem.
Kalniņš šeit pārkāpj labas retorikas un loģikas principus.
"Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements."
Tātad, ja atmetam uz brīdi epitetu "neliels", Kalniņš atzīst, ka pretkājnieku mīnas ir pretmobilitātes šķēršļus pastiprinošs elements. Ja tā, tad kā vārdā NBS ir gatavi atteikties no šī elementa? Humānie apsvērumi? Spēka pielietošanas samērīgums ar apdraudējumu? Īpašības vārds "neliels" zaudē nozīmi, ja uz problēmu skatās karavīra, nevis ģenerāļa acīm. Karavīram aizsardzībā ir liela un svarīga pat viena pretkājnieku mīna, kurai uzkāps pretinieks, ejot uzbrukumā. Ģenerālis to atmet kā maznozīmīgu faktoru.
"Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām."
Šeit Kalniņš acīmredzot domāja kājnieku desantu, kas pārvietojās kājnieku kaujas mašīnā vai bruņutransportierī, kuriem PK mīnas tiešām (gandrīz) nav šķērslis. Bet, ja kāds nezināja, tad atkarībā no apvidus dažus simtus metru pirms aizsardzības pozīcijām kājnieki pamet bruņumašīnas un izvēršas uzbrukumam – kājām.