Mediju sapieri. Nabaga cietēji jeb Kam latviešiem tā Japāna

Zemais jenas kurss šogad esot aizvilinājis uz Japānu nepieredzēti daudz tūristu no pasaules malu malām, tostarp no Latvijas.

Tomēr atšķirībā no lietuviešiem, igauņiem un vairuma citu valstu pilsoņu, latviešiem, apceļojot uzlēcošās saules zemi, piemēram, ir liegta iespēja pašam stūrēt īrētu auto. Kādēļ Japāna neatzīst Latvijā izdotās autovadītāja apliecības, publiskajā telpā nereti izskan nepilnīga informācija. Tikmēr atbildīgās institūcijas Latvijā neizceļas ar pārāk lielu ieinteresētību ne šīs problēmas risināšanā, ne arī komunikācijā par to. Rodas sajūta, ka Satiksmes ministrijā un Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) nospriests, ka latviešiem Japānā nav ko meklēt vai ka tā mums ir pārāk nesasniedzama.

Šim jautājumam "Latvijas Avīzes" redakcija pievērsās pēc lasītāja rosinājuma – viņš Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādes "Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj!" programmiņā bija izlasījis šādu tekstu: "Kāds Latvijas pilsonis devies uz Japānu ar Latvijas autovadītāja tiesībām. Tur izrādījies, ka tās netiek akceptētas, lai gan Igaunijā un Lietuvā izdotās autovadītāja tiesības ir derīgas. Jautājot pēc iemesla, noskaidrojies, ka šādam lēmumam par pamatu ir biedējoši augstā ceļu negadījumu statistika." Izrādes veidotāji līdz ar citiem faktiem par agresijas izpausmēm Latvijas sabiedrībā min arī faktus par ceļu satiksmes negadījumu statistiku mūsu valstī. 

"Latvijas Avīze" skaidroja, kā tad īsti ir – vai un kāpēc Japānā neatzīst Latvijā izdotās autovadītāja apliecības.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

"Pats brīnos, kā man izdevās nokārtot eksāmenu"

Daiņa Viskera azotē ir trīs valstu – Latvijas, Kanādas un Japānas – izdotas autovadītāja apliecības. Dzimis un audzis Latvijā, studējis Sporta pedagoģijas akadēmijā, pēc tam kādu laiku pastāvīgi dzīvojis abās pārējās valstīs. Pašlaik viņš ar ģimeni dzīvo Kanādā, kur ir manuālās terapijas speciālists. Dainim veicās, jo pirms pārcelšanās uz Japānu kādu laiku viņš uzturējās Kanādā, kur sākotnēji bija derīga jeb atzīta Latvijā iegūtā autovadītāja apliecība. Pēc trīs mēnešiem gan nācies dokumentu mainīt pret Kanādas tiesībām, kārtojot vietējo braukšanas eksāmenu.

Toties vēlāk Kanādas autovadītāja tiesības krietni atviegloja Daiņa pārcelšanos uz dzīvesbiedres dzimto Japānu, jo šis dokuments atšķirībā no Latvijas tiesībām tur tika automātiski atzīts par izmantojamu satiksmē. Tomēr, Japānā pastāvīgi dzīvojot trīs gadus, vēlāk Dainim nācies kārtot arī vietējo autobraukšanas eksāmenu, turklāt – japāņu valodā. 

"Vispirms bija jānoklausās lekcija. Ņemot vērā, ka japāņu valodas pamati man tad jau bija, diezgan labi sapratu tur sacīto. Taču to nevarētu teikt par eksāmenu. Pats brīnos, kā man izdevās to nokārtot, jo daudzas atbildes atzīmēju vien pēc intuīcijas," 

viņš ar ironiju atceras notikušo pārbaudījumu.

"Satiksmes noteikumu ziņā nav lielas starpības starp Latviju un Kanādu. Dažas zīmes ir atšķirīgas, un Kanādā krustojumā pa labi jāgriež pie sarkanā luksofora," salīdzina Dainis. "Japānā, kur brauc pa ceļa kreiso pusi, noteikumi un zīmes ir pavisam citādi. Taču, ja cilvēkam ir Kanādas tiesības, tad tās Japānā sākumā vienkārši aizej un apmaini. Vai tas īsti ir loģiski, tas ir cits jautājums.

Cik vainīga melnā statistika?

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) un CSDD publicētajiem datiem, Jaunais Rīgas teātris minētajā izrādes programmiņā savus skatītājus informē, ka mūsu valsts saskaņā ar 2023. gada statistiku ierindojas trešajā vietā Eiropā pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita uz miljonu iedzīvotāju. Latviju melnajā statistikā apsteidz tikai Rumānija un Bulgārija. Turklāt Latvijā, salīdzinot ar 2022. gadu, pērn situācija šajā jomā pasliktinājusies par 27%.

Kā noskaidroja "Latvijas Avīze", lai panāktu Latvijā izdoto transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atzīšanu Japānā, mūsu valstī patiešām būtu jūtami jāuzlabo satiksmes drošība. 

Tomēr pastāv arī citas risinājuma iespējas, ko izmantojusi arī Lietuva un Igaunija, atvieglojot savu pilsoņu ceļošanas iespējas Japānā.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Atšķirīgas konvencijas, dažādas taisnības

Iedziļinoties jautājumā, nedaudz jāatkāpjas ceļu satiksmi regulējošu konvenciju vēsturē. Dokuments, kam pievienojusies Japāna, ir senāks – 1949. gada Ženēvas konvencija. Turpretim Latvija ir pievienojusies jaunākam 1968. gadā Vīnē parakstītajam dokumentam, kam savukārt nav pievienojusies Japāna.

"Tā kā neesam pievienojušies vienai un tai pašai konvencijai, veidojas juridiskais pamats tam, kāpēc Japānā neatzīst ne Latvijā izdotu nacionālo autovadītāja apliecību, ne starptautisko sertifikātu, jo arī to CSDD izdod, balstoties uz 1968. gada konvenciju," skaidro Latvijas vēstnieks Japānā Zigmārs Zilgalvis. "Ja Latvija un Japāna būtu pievienojusies vienai un tai pašai konvencijai, ar to jautājums būtu atrisināts," vērtē diplomāts. Viņš piebilst, ka līdz ar to tiktu pavērtas plašākas iespējas Latvijas ceļotājiem, kuru pieplūdums Japānā pēdējā laikā ir "tik liels kā nekad".

Latvijas vēstniecība Japānā šo jautājumu esot aktualizējusi gan pirms 2020. gada Tokijas olimpiādes, gan arī pērn un vēl šajā pavasarī. Diemžēl nevar sacīt, ka problēma tiktu risināta.

Autovadītāju apliecības ir Satiksmes ministrijas (SM) un viņu pārraudzībā esošās CSDD kompetencē. 

"Mēs kā vēstniecība vai Ārlietu ministrija te zināmā mērā esam tikai starpnieki, tai skaitā uzklausot ceļotāju pārmetumus par to, kādi mēs sliņķi esot un neesot neko darījuši šajā jautājumā," 

atzīmē Zilgalvis.

Gan SM, gan CSDD vēstniecībai skaidrojusi, ka neuzskata par pamatotu Latvijas pievienošanos 1949. gada konvencijai, jo tā ir novecojusi. Savu pozīciju gan SM, gan CSDD apstiprina arī "Latvijas Avīzei", savā argumentācijā aprobežojoties vien ar to, ka Latvijas pievienošanās minētajam dokumentam Japānas dēļ "nebūtu konsekventa" vai ka tas "būtu neracionāli". Jāpiebilst, ka mūsu kaimiņvalstis šai konvencijai pievienojušās – Lietuva 2019. gadā un Igaunija 2021. gadā. No plašākiem skaidrojumiem par šķēršļiem, kāpēc to nevarētu izdarīt, mūsu atbildīgās iestādes vairās.

Satiksmes ministrija: "Pievienošanās [1949. gada Ženēvas] konvencijai tikai šā apstākļa dēļ, ka tikai viena no visas pasaules valstīm neatzīst Latvijas autovadītāju apliecības, pamatojoties uz šo Konvenciju, nebūtu konsekventa. Papildus var minēt, ka tā nav īsti aktīva konvencija, jo tā nekādā veidā netiek ne apspriesta, ne grozīta, ne atjaunināta."

Mārtiņš Mālmeisters, CSDD pārstāvis: "Latvija ir pievienojusies 1968. gada konvencijai, kura ir aktīva un ar kuru notiek darbs, savukārt 1949. gada konvencija vairs nekādā veidā netiek ne apspriesta, ne grozīta, ne atjaunināta. Pievienoties konvencijai, kura vairs nav aktīva, ir neracionāli."

Spiež uz divpusēju līgumu

Rīgā par labāko veidu, kā panākt mūsu autovadītāju apliecības atzīšanu Japānā, uzskata divpusēja līguma slēgšanu. 

Vienlaikus gan CSDD, gan SM pārstāvji paši arī atzīst, ka par šādu divpusējo līgumu Japānas puse jau vairākkārt uzrunāta, taču tā atsakās to slēgt.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka Japāna savu nevēlēšanos pamato ar slikto ceļu satiksmes drošības situāciju Latvijā: "Pēc Latvijas ceļu satiksmes ekspertu domām, šī drošības situācija ir formāls arguments un patiesībā ir nevēlēšanās sadarboties šajā jautājumā, lai arī Japānas apliecības Latvijā tiek atzītas."

CSDD pārstāvis to, kādi ir Japānas apsvērumi, "Latvijas Avīzei" ieteica vaicāt šīs valsts pārstāvjiem. Bet Japānas vēstniecība Latvijā atturējās no komentāriem, vien atsūtīja saiti uz oficiālo informāciju par pastāvošo kārtību, kādā šajā zemē tiek atzītas ārvalstīs izdotās autovadītāju apliecības. Galvenais uzsvars te likts uz valstu pievienošanos minētajai 1949. gada Ženēvas konvencijai.

"Tas, protams, nav blefs, ka ar Japānu varam slēgt divpusēju līgumu," teic Latvijas vēstnieks Japānā Zilgalvis, kā piemēru minot šādu līgumu ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tomēr, viņaprāt, šāds risinājums attiecībā uz Japānu ir krietni grūtāk panākams. Vēstnieks: "Tad Japāna prasa statistiku. Galvenais, kas viņus interesē, ir ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem. Un diemžēl mums tie skaitļi ir briesmīgi arī Eiropas līmenī. Turpretī Japānā šajā jomā ir vieni no labākajiem rādītājiem pasaulē."

"Viņi pat neprasa, lai mēs būtu tādā pašā līmenī kā viņi, apzinoties, ka to ir gandrīz neiespējami sasniegt. Japāna pieļauj, ka mums tas rādītājs var būt par kādu kārtu augstāks," 

piebilst Zilgalvis.

Pagaidām mūsu melnā statistika uz ceļiem ir biedējoši augsta, turklāt Japānas puse prasa, ka uzlabojuma tendence ir noturīga vismaz piecu gadu termiņā. Tas nozīmē, ka, iekrampējoties idejā par divpusējo līgumu, mūsu iestādēs acīmredzot uzskata, ka vēl vismaz piecus gadus vai vairāk Latvijas pilsoņiem ērtāka Japānas apceļošana nav lemta.

Uzziņa

Konvencijas par ceļu satiksmi

Starptautiskie ceļu satiksmes noteikumi vēsturiski iekļauti vairāku konvenciju pamatos. Jaunākā vienošanās aizstāj iepriekšējo, kad to paraksta divas vai vairākas valstis, bet vienlaikus vecāka konvencija joprojām darbojas attiecībā uz valstīm, kuras aktuālākajam dokumentam nav pievienojušās. Līdz ar to vienā valstī nereti darbojas vairākas konvencijas, regulējot attiecības, tostarp autovadītāja tiesību atzīšanu, aptverot pēc iespējas plašāku valstu loku.

1926. gada Parīzes konvencija. Vienošanās mērķis – veicināt starptautisko tūrismu, ietverot:

minimālās tehniskās prasības autotransportam, tai skaitā reģistrācijai, gaismām un transportlīdzekļa identifikācijai;

noteikumus par starptautisko autotransporta apliecību izsniegšanu un derīgumu, ļaujot likumīgi braukt konvencijas dalībvalstu teritorijās, kā arī tiesību atzīšanu;

dažu brīdinājuma ceļa zīmju ieviešanu dalībvalstīs;

sistēmas izveidi informācijas apmaiņai par autovadītāja izraisītiem satiksmes negadījumiem un pārkāpumiem.

1949. gada Ženēvas konvencija. Aizstāj 1926. gada konvenciju, ietverot:

principus, kas aktualizējas līdz ar automašīnu rūpniecības attīstību, tai skaitā, atklājot pieaugošās bažas par ceļu satiksmes drošību;

homogēnas ceļa zīmju un signālu sistēmas attīstības veicināšanu;

noteikumus, kas jāievēro, apdzenot transportlīdzekli, kā arī par priekšroku ceļu satiksmē un gaismu izmantošanu.

1968. gada Vīnes konvencija. Latvijā spēkā kopš 1993. gada 19. oktobra, aizstāj iepriekšējās konvencijas, ietverot:

visaptverošus ceļu satiksmes noteikumus, nosakot principus, kas šoferiem jāievēro, izpildot bīstamākos manevrus;

regulējumu attiecībā uz stāvēšanu un automašīnas novietošanu stāvvietā, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no transportlīdzekļiem, braukšanu tuneļos;

prasību dalībvalstīm pielāgot vietējos braukšanas noteikumus konvencijā noteiktajam.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes