Eiropa neprasa OCTA polisi neizmantotam auto

Saeima, pamatojot to ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām, ar likumu noteica OCTA polises nepieciešamību itin visiem transportlīdzekļu īpašniekiem – arī par tādiem braucamajiem, kas nekustas.

Taču izrādās – Eiropas Savienība to neprasa.

Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā grozīja Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumu, kam jāstājas spēkā jau 10. decembrī. Pirms divām nedēļām visu uzmanība bija pievērsta jaunievedumam: OCTA polisei elektroskrejriteņiem. Tikai vēlāk acīgākie pamanīja, ka likumā dažviet pazudis vārdu savienojums "ceļu satiksmē" un "ceļu satiksmē lietoto" un piekabināts vārdu savienojums "neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis atradies kustībā". Likuma jaunā redakcija nepārprotami prasa OCTA polisi itin visiem transportlīdzekļu lietotājiem neatkarīgi no tā, vai tie piedalās satiksmē vai ne. Arī tādiem, kas stāv garāžā, stāvlaukumā vai mājas pagalmā.

Pēc sabiedrībā saceltās ažiotāžas Saeimas deputāti apņēmušies likumu labot. Daži atzinuši, ka iepriekš, šos likuma grozījumus pieņemot, nesapratuši, par ko balso.

Budžeta un finanšu komisija priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") Saeimas vakardienas sēdē izteicās pret OCTA likuma pārskatīšanu, bet balsojumā tomēr nenobalsoja pret. "Jautājums ir saistīts ar Eiropas direktīvām, un pamatproblēma ir, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) nav normāli noregulēta transportlīdzekļa noņemšana un uzlikšana uzskaitē," uzskata Reirs.

"Kļūdīties ir tikai un vienīgi cilvēcīgi. Un savas kļūdas ir jāatzīst, un mēs galu galā esam tikai cilvēki," Saeimas sēdē sacīja opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš ("LPV"). Vakar pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma Saeima nolēma nodot šos grozījumus pārskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Aizbildināšanās ar ES direktīvu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins iepriekš grozījumus pamatoja, ka Latvijas normatīvajos aktos jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīva (ES) 2021/2118. Direktīva nosakot, ka jāievēro Eiropas Savienības Tiesas spriedumi attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem, kad transporta līdzeklis netiek izmantots, piemēram, ir novietots garāžā, stāvējis vai pastāvīgi netiek izmantots. 

Telefonsarunā ar "Latvijas Avīzi" Abāšins man vakar atkārtoja, ka grozījumi pieņemti, lai arī šādos nelaimes gadījumos darbotos OCTA.

Lasu minēto direktīvu. Pirmkārt, arī transporta līdzekli nekustīgā stāvoklī var uzskatīt par izmantošanu. Direktīvas 1. panta a) apakšpunktā "transportlīdzekļa izmantošana" ir noteikts: "jebkāda transportlīdzekļa izmantošana, kas atbilst konkrētā transportlīdzekļa funkcijai transporta vajadzībām negadījuma brīdī, neatkarīgi no transportlīdzekļa parametriem un neatkarīgi no apvidus, kurā mehāniskais transportlīdzeklis tiek lietots, un no tā, vai tas ir nekustīgs vai atrodas kustībā". 3. pantā ir noteikts, ka katra dalībvalsts, nodrošina, "ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta".

Otrkārt. Uz laiku neizmantotus, sezonālus transporta līdzekļus var neapdrošināt, ja vien valsts uzņemas bojāto īpašumu vai veselības aizsardzību. Tajā noteikts, ka "dalībvalsts var atkāpties no 3. panta attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas uz laiku vai pastāvīgi ir atsaukti un kurus ir aizliegts izmantot, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir ieviesta oficiāla administratīvā procedūra vai cits pārbaudāms pasākums".

Jautājums nav saistīts tik daudz ar Eiropas direktīvām, cik ar valsts atbildību par satiksmes negadījumos iesaistīto – gan izraisītāju, gan cietušo – aizsardzību. 

Un šo aizsardzību var veikt divējādi, kas pieminēts šai direktīvā.

Ja tagad labos likumu, kādus citus risinājumus var piedāvāt? Valstij uzņemties aizsardzību, ja nu gadījumā bojājumus cilvēka veselībai vai īpašumam nodara šāds stāvošs, ceļu satiksmē neizmantots transporta līdzeklis. Jau tagad spēkā noteikts, ka gadījumos, kad transportlīdzeklim nav OCTA, zaudējumus sedz LTAB Garantiju fonds.

LTAB baidās izputēt

Kad sarunas sākumā LTAB vadītājam Jānim Abāšinam norādīju uz Garantiju fonda lomu neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītos gadījumos, viņš palika pie sava: "Tādos gadījumos, kad zaudējumus rada šāds neapdrošināts transporta līdzeklis, cietušais paliek vispār bez kompensācijas, to nemaksā arī OCTA sistēma. Ja nodarīta kāda skāde, cilvēks paliek bez seguma. Protams, viņš var prasīt civiltiesiskā kārtībā piedzīt zaudējumus no vainīgā, bet tas ir sarežģīti. Direktīva uzliek par pienākumu valstij uzņemties atbildību par cietušo šādos gadījumos. Tāpēc jau to tagad mēģinām ieviest," pamato LTBA valdes priekšsēdētājs.

"Direktīva paredz šo cilvēku aizsardzību, lai viņiem vieglāk saņemt kompensācijas. Direktīva jālasa kompleksi un komplektā. Nevar to darīt, kā daži deputāti mēģina – izraut pāris teikumus no konteksta. Tā ir ņirgāšanās par direktīvu," papildina Abāšins.

Atgādinu, ka direktīva piedāvā to divos veidos: apdrošināt visus transportlīdzekļus vai valstij uzņemoties aizsardzību par izdarītajiem izņēmumiem. Kāpēc tam nevar kalpot Garantiju fonds?

"Garantiju fonda galvenā funkcija ir veikt izmaksas "pa skuju taku aizgājuša" apdrošinātāja vietā. Otra funkcija: ja vainīgajam vispār nav apdrošināšanas, tad nostrādā Garantiju fonds. 

Ja Garantiju fondam uzliek papildu pienākumu, par to domāt var, bet to mēs sametam, pērkot polises," atbild Abāšins.

"Jūs minat, ka Garantiju fonda funkcija ir maksāt par tiem, kuriem nav OCTA. Kāpēc tajos neieskaitāt tagad piesauktos stāvošos auto?" es turpinu jautāt.

"Teorētiski jau var pieskaitīt, bet tagad tā ir divu nekompetentu cilvēku diskusija. Juristiem jāpaskatās, vai tas būtu likumiski," viņš piekāpjas.

"Secinājums viens: jāsamet!"

Apskatījos LTAB pārskatu par 2023. gadu. Tajā kā lielākais risks parādās divu miljonu eiro prasījums no Nīderlandes, kurā satiksmes negadījumu izraisīja neapdrošināts transporta līdzeklis no Latvijas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins: "Secinājums viens: visiem transportlīdzekļu īpašniekiem jāsamet!"

Foto: Lita Millere/LETA

"Jā, par to šogad jāmaksā pusmiljons no Garantiju fonda, bet pusotru miljonu segs no pārapdrošināšanas shēmas," atklāj Abāšins. "Mūsu Garantiju fonds ir samērā mazs – tas pēc šīs direktīvas kļūst vēl plikāks. Ja tam uzliekam par pienākumu maksāt par stāvošo auto izdarīto skādi, jāskatās, vai tas ir juridiski iespējams un cik tas maksās. LTAB un Garantiju fonda Maksātspējas normatīvi pirms direktīvas izmaiņām prasīja 100 procentu nodrošinājumu. Apdrošināšanas regulators saka, ka, ja šī maksātspēja nokrīt zem 150–130%, tad tas jau ir bīstami. 

Ja Garantiju fondam uzliktu šīs saistības, arī pārrobežu, tad maksātspējas norma nokristu zem 70%, kas ir divreiz mazāk, nekā vajadzētu būt. Secinājums viens: jāsamet!"

Lai kā ar procentiem LTAB pamato savu mazspēju, tomēr pagājušo gadu 20 miljonus eiro apgrozījušais birojs noslēdza ar 1,2 miljonu lielu ieņēmumu pārsvaru pār izdevumiem, no kuriem tieši Garantiju fondā ir plus 1 182 496 eiro.

Sametam visi vai tikai braucošie?

Tā tik tiešām ir politiskā izšķiršanās. Viens variants – sametam visi, apdrošinot visus transportlīdzekļus, arī tos, kas nekust. Vai arī otrs variants – tie, kas kust, samet atlīdzību fondā tiem, kas nekust. Tikai šāda politiskā izvēle Saeimas deputātiem tika laupīta. Viņi bija dilemmas priekšā – klausīt Eiropai vai nē, kas pašos pamatos bija aplama.

Spriežot par jau pieņemto variantu, šis neapšaubāmi izdevīgāks apdrošinātājiem – apdrošināšanas prēmijas arī no tiem, kuru negadījumu izraisīšana ir mazāk iespējama. (Kad LTV bija prasījusi Abāšinam nosaukt piemērus šiem negadījumiem, viņš minēja: "Transportlīdzeklis var sākt ripot, uzripot virsū cilvēkiem, bojāt īpašumus, transportlīdzeklis var aizdegties – gan elektriskais, gan ar benzīna vai dīzeļdzinējiem –, transportlīdzekļi mēdz stāvēt pie dzīvojamām mājām un mēdz caur šo aizdegšanos nodarīt kaitējumus apkārtējai videi, cilvēkiem vai īpašumiem." Taču statistiku, cik tādu gadījumu bijis, nespēja nosaukt.) Tātad naudas katlā būs vairāk.

Otrajā gadījumā nelielās iespējamās izmaksas no Garantiju fonda par nebraucošu transportlīdzekļu radītajiem zaudējumiem tikai hipotētiski var palielināt OCTA polišu cenu.

Jācer, ka apdrošinātāji neizmantos šo gadījumu, lai celtu OCTA polišu cenu. 

Jādomā, ka otrreiz caurlūkojot šo OCTA likumu, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti iedziļināsies un lems ar savu galvu, nevis pār plecu skatīsies uz iedomāto "bargo kundzi" Eiropā, ar kuru kā tēlu baida apdrošināšanas lobijs.

Ko nosaka Eiropas Savienība

Direktīva ir tiesību akts, kas nosaka mērķus, kuri jāsasniedz ES valstīm. Tomēr šo mērķu īstenošana ir dalībvalstu ziņā – katra no tām izstrādā savus tiesību aktus.

Dalībvalsts likumā drīkst ieviest stingrākas prasības nekā direktīvā, bet ne vājākas.

Konkrētajā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/2118 nosaka, ka dalībvalstij no īpašuma un veselības kaitējumiem jāaizsargā visi cilvēki neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis stāvējis vai braucis.

Direktīva nenosaka, ka obligāti jāapdrošina visi transportlīdzekļi, bet to, ka neapdrošinātos gadījumos valstij jābūt ieviestai oficiāla administratīvā procedūrai, kas aizsargā cietušos.

Direktīvas konstatējošajā daļā ir secinājums par Latvijas situāciju (14): "…minētās dalībvalstis neprasa apdrošināšanas segumu par tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas pastāvīgi vai uz laiku reģistrā ir dzēsti, jo tie, piemēram, atrodas muzejā, tiek restaurēti vai cita iemesla dēļ nav izmantoti ilgāku laiku, piemēram, sezonālas izmantošanas dēļ. Šādām dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka atlīdzība /../ tiek izmaksāta par jebkādiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kurus /../ ir izraisījuši minētajā direktīvā definētie transportlīdzekļi."

Avots: EUR-Lex

Atsaucas uz trim tiesu gadījumiem

OCTA likumprojekta iesniedzēji atsaucas uz trim ES Tiesas gadījumiem, taču tie paplašina OCTA darbības teritoriju arī uz neceļiem un lauku saimniecībām, bet neko nepasaka par neizmantotiem transportlīdzekļiem.

• 2007. gadā, šķūņa bēniņos kraujot siena ruļļus, ar piekabi aprīkots traktors, braukdams atpakaļgaitā, apgāza kāpnes, uz kurām bija uzkāpis D. Vnuks. Viņš nokrita. D. Vnuks cēla prasību pret traktora apdrošināšanas sabiedrību. 2014. gadā ES Tiesa atzina, ka "transportlīdzekļu lietošana" attiecas arī uz traktora manevru saimniecības pagalmā.
• Citā gadījumā, kad lauksaimniecības traktoram strādājis tikai tā motors, lai darbinātu herbicīdu izsmidzināšanas pumpi, tas netika atzīts par transportlīdzekļa lietošanu. Laulātie Rodrigesi de Andrades Sabrosā Portugālē nodarbojās ar vīnogu audzēšanu. 2006. gadā palīgstrādniece M. Alvesa migloja ar herbicīdiem vīnogulāju slīpā nogāzē izveidotās terasēs. Traktors noslīdēja no terases un apgāzās, aizskarot četrus darbiniekus, uztriecās M. Alvesai un viņu saspieda, sieviete gāja bojā. 2017. gadā ES Tiesa atzina, ka negadījumā iesaistītais traktors tobrīd tika izmantots nevis transportam, bet kā agregāts, ar ko tiek darbināts pumpis. Līdz ar to OCTA nedarbojās.
• 2012. gada 28. jūnijā Spānijas armijas virsnieks Torreiro cieta nakts militārajās mācībās militāro manevru apvidū Činčiljā. Sauszemes visurgājējs "Aníbal" apgāzās, radot viņam kā pasažierim dažādus ievainojumus. Šis transportlīdzeklis pārvietojās apvidū, kas nav paredzēts transportlīdzekļiem, tomēr tiesa atzina, ka no obligātās apdrošināšanas seguma valsts nedrīkst izslēgt zaudējumus, kuri ir radušies apvidos, kas nav piemēroti satiksmei.

Avots: "Curia"

Kas ir OCTA un kas ar to nodarbojas

• Sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana jeb OCTA ir obligāta visiem transporta veidiem, kuri piedalās ceļu satiksmē.
• Iegādājoties OCTA polisi, persona apdrošina nevis savu transportlīdzekli, bet savu īpašnieka atbildību pret iespējamiem ceļu satiksmes negadījumā ar personas transportlīdzekli nodarītajiem zaudējumiem citu personu mantai (tajā skaitā transportlīdzeklim), veselībai, kā arī personai nodarīto nemantisko kaitējumu.
• Saņemt OCTA atlīdzību var ceļu satiksmes negadījumā cietušais, ja tas nav atzīts par atbildīgu (vainīgu) negadījuma izraisīšanā.
• OCTA sistēmas darbības nodrošināšanai izveidots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), kas ir arī OCTA garantijas fonda administrators.
• LTAB ir apvienojušās visas tās apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt OCTA Latvijā.

Šobrīd OCTA sistēmā darbojas deviņas apdrošināšanas sabiedrības un to Latvijas filiāles:

"Ergo Insurance", "Balta", "Gjensedigee, "BTA Baltic Insurance Company", "Compensa Viena insurance group" , "Swedbank P&C Insurance", "If P&C Insurance", "Baltijas apdrošināšanas nams", "Balcia Insurance".

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji