24.1 °C
Aizvadītajā gadā vasara paguva piedāvāt agra pavasara dzestrumu maijā, nebeidzamas lietavas jūnijā, tropiskās naktis vasaras vidū un pēkšņu rudens sākumu septembra pirmajās dienās. Kā ar šo piedāvājumu sadzīvoja kultūraugu kaitīgie organismi, kādas slimības un kaitēkļi bija izplatītākie – to visu noskaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības prognožu jomas inspektori, veicot kultūraugiem kaitīgo organismu monitoringu.
KVIEŠI
Izplatītāko slimību TOP 3
1. Lapu plankumainības
Ziemas un vasaras kviešu slimību topa augšgalā vienmēr būs lapu plankumainības – vismaz tuvākajā laikā nav pamata bažām, ka to izplatību varētu masveidā nomākt, piemēram, rūsa, miltrasa vai sakņu puves. Tāpēc topa pirmajā pozīcijā nemainīgi ierindojas kviešu lapu pelēkplankumainība un kviešu lapu dzeltenplankumainība, jo tās vērtēt atsevišķi būtu tāpat kā šķirt Siāmas dvīņus.
Slimību attīstības cikls ir nedaudz atšķirīgs, bet tieši tā patogēni viens otru papildina – lai augi nevienā brīdī nepaliktu tukšā. Dzeltenplankumainības ierosinātājiem maijā ir visas iespējas uzsākt attīstību jau uz inficētām ziemas kviešu lapām. Uz tām jau no rudens attīstās pelēkplankumainība, izkārtojusies pelēcīgos plankumos ar melnām piknīdām. Siltajās ziemās tā nemanāmi turpina attīstīties, un pavasarī slimības pazīmes parādās arī tur, kur to nebija vēlā rudenī.
Maija pirmajā pusē Dienvidkurzemes, Līvānu, Preiļu un Jēkabpils novadu sējumos, kur nebija ievērota augu maiņa un pateicoties augsnes apstrādes tehnoloģijām, augsnes virspusē bija daudz ar pārziemojušām dzeltenplankumainību ierosinošām piknīdām klātu augu atlieku. Dzeltenplankumainības infekcija sāka izplatīties 2–10% apjomā. Ogres novadā arī pirmās jaunās pelēkplankumainības pazīmes ar 6% izplatību. Turpinoties kviešu attīstībai, attīstoties karoglapai (AS 37–39), dzeltenplankumainības pazīmes atrodamas arī Ropažu, Cēsu, Ventspils, Krāslavas, Varakļānu, Ogres novada sējumos 2–16% izplatībā.
Gandrīz visos sējumos visos novados maija beigās–jūnija pirmajā pusē bija vērojama pelēkplankumainības klātbūtne 2–10% izplatībā, jo laikapstākļi lielākajā daļā valsts teritorijas bija pateicīgi tās attīstībai – nebija daudz sauso, silto dienu, kurās piknīdas ietu bojā. Jūnija otrajā pusē abu slimību izplatība bija līdzīga – ar nelielu dzeltenplankumainības pārsvaru. Vārpošanas beigu–ziedēšanas laikā ap Jāņiem (AS 55–69) tās izplatība vairākos Dienvidkurzemes, Talsu un Jelgavas novada sējumos sasniedza 30%. Pelēkplankumainība 30–50% izplatību sasniedza jūnija beigās Balvu, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Jelgavas, Aizkraukles un Saldus novada apsekotajos sējumos.
Jūlijā graudu veidošanās laikā (AS 71–75) vienas vai otras, bet visbiežāk abu slimību pazīmes ir sastopamas visos laukos.
Atsevišķos Jēkabpils, Aizkraukles, Ventspils, Jelgavas un Tukuma novada sējumos izplatība vērtējama 54–100%. Jūlija vidū, pateicoties arī dažu dienu lielajam karstumam, kviešu lapas sāk dzeltēt un nokalst. Tur, kur tās saglabājās zaļākas, turpinājās slimību attīstība reizē ar graudu briešanu.
Vasaras kviešos pirmās dzeltenplankumainības pazīmes četru lapu attīstībā (AS 14) konstatēja Limbažu novadā, bet maija beigās–jūnija sākumā arī Dienvidkurzemes, Valmieras, Aizkraukles un Saldus novadā, kā arī citos Limbažu puses sējumos 4–20% apjomā. Jūnija pirmajā pusē no ziemas kviešu laukiem bija klāt arī pelēkplankumainība – Ogres, Dienvidkurzemes, Rēzeknes, Preiļu, Limbažu un Līvānu novadā trīs lapu līdz karoglapas parādīšanās laikā (AS 13–37). Slimības izplatība vērtējama 2–18% apmērā.
Dzeltenplankumainības izplatība atsevišķos Dienvidkurzemes laukos sasniedza 24–56%, vidējā izplatība valstī 4–10%. Jūlijā – vasaras kviešu ziedēšanas laikā (AS 60–69) – Valmieras, Dienvidkurzemes un Limbažu sējumos bija vērojama 70% slimības izplatība ar attīstību līdz 25%. Sējumi, kuros jūlija vidū izplatība bija 100%, atradās Aizkraukles un Bauskas novadā. Pelēkplankumainība arī bija sastopama gandrīz katrā sējumā 4–16% izplatībā. Kopumā valstī lielāka ietekme uz kviešu veselību un ražu bija dzeltenplankumainībai, kas ir agresīvāka, ar straujāku attīstību.
