Clear 24.1 °C
S. 30.06
Mareks, Tālivaldis
Vārpu plēkšņu plankumainība.
Vārpu plēkšņu plankumainība.
Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Aizvadītajā gadā vasara paguva piedāvāt agra pavasara dzestrumu maijā, nebeidzamas lietavas jūnijā, tropiskās naktis vasaras vidū un pēkšņu rudens sākumu septembra pirmajās dienās. Kā ar šo piedāvājumu sadzīvoja kultūraugu kaitīgie organismi, kādas slimības un kaitēkļi bija izplatītākie – to visu noskaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības prognožu jomas inspektori, veicot kultūraugiem kaitīgo organismu monitoringu.

Reklāma

KVIEŠI

Izplatītāko slimību TOP 3

1. Lapu plankumainības

Ziemas un vasaras kviešu slimību topa augšgalā vienmēr būs lapu plankumainības – vismaz tuvākajā laikā nav pamata bažām, ka to izplatību varētu masveidā nomākt, piemēram, rūsa, miltrasa vai sakņu puves. Tāpēc topa pirmajā pozīcijā nemainīgi ierindojas kviešu lapu pelēkplankumainība un kviešu lapu dzeltenplankumainība, jo tās vērtēt atsevišķi būtu tāpat kā šķirt Siāmas dvīņus. 

Kviešu lapu pelēkplankumainība vasarā.

Slimību attīstības cikls ir nedaudz atšķirīgs, bet tieši tā patogēni viens otru papildina – lai augi nevienā brīdī nepaliktu tukšā. Dzeltenplankumainības ierosinātājiem maijā ir visas iespējas uzsākt attīstību jau uz inficētām ziemas kviešu lapām. Uz tām jau no rudens attīstās pelēkplankumainība, izkārtojusies pelēcīgos plankumos ar melnām piknīdām. Siltajās ziemās tā nemanāmi turpina attīstīties, un pavasarī slimības pazīmes parādās arī tur, kur to nebija vēlā rudenī.

Maija pirmajā pusē Dienvidkurzemes, Līvānu, Preiļu un Jēkabpils novadu sējumos, kur nebija ievērota augu maiņa un pateicoties augsnes apstrādes tehnoloģijām, augsnes virspusē bija daudz ar pārziemojušām dzeltenplankumainību ierosinošām piknīdām klātu augu atlieku. Dzeltenplankumainības infekcija sāka izplatīties 2–10% apjomā. Ogres novadā arī pirmās jaunās pelēkplankumainības pazīmes ar 6% izplatību. Turpinoties kviešu attīstībai, attīstoties karoglapai (AS 37–39), dzeltenplankumainības pazīmes atrodamas arī Ropažu, Cēsu, Ventspils, Krāslavas, Varakļānu, Ogres novada sējumos 2–16% izplatībā.

Gandrīz visos sējumos visos novados maija beigās–jūnija pirmajā pusē bija vērojama pelēkplankumainības klātbūtne 2–10% izplatībā, jo laikapstākļi lielākajā daļā valsts teritorijas bija pateicīgi tās attīstībai – nebija daudz sauso, silto dienu, kurās piknīdas ietu bojā. Jūnija otrajā pusē abu slimību izplatība bija līdzīga – ar nelielu dzeltenplankumainības pārsvaru. Vārpošanas beigu–ziedēšanas laikā ap Jāņiem (AS 55–69) tās izplatība vairākos Dienvidkurzemes, Talsu un Jelgavas novada sējumos sasniedza 30%. Pelēkplankumainība 30–50% izplatību sasniedza jūnija beigās Balvu, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Jelgavas, Aizkraukles un Saldus novada apsekotajos sējumos.

Jūlijā graudu veidošanās laikā (AS 71–75) vienas vai otras, bet visbiežāk abu slimību pazīmes ir sastopamas visos laukos.

 Atsevišķos Jēkabpils, Aizkraukles, Ventspils, Jelgavas un Tukuma novada sējumos izplatība vērtējama 54–100%. Jūlija vidū, pateicoties arī dažu dienu lielajam karstumam, kviešu lapas sāk dzeltēt un nokalst. Tur, kur tās saglabājās zaļākas, turpinājās slimību attīstība reizē ar graudu briešanu.

Vasaras kviešos pirmās dzeltenplankumainības pazīmes četru lapu attīstībā (AS 14) konstatēja Limbažu novadā, bet maija beigās–jūnija sākumā arī Dienvidkurzemes, Valmieras, Aizkraukles un Saldus novadā, kā arī citos Limbažu puses sējumos 4–20% apjomā. Jūnija pirmajā pusē no ziemas kviešu laukiem bija klāt arī pelēkplankumainība – Ogres, Dienvidkurzemes, Rēzeknes, Preiļu, Limbažu un Līvānu novadā trīs lapu līdz karoglapas parādīšanās laikā (AS 13–37). Slimības izplatība vērtējama 2–18% apmērā. 

Dzeltenplankumainības izplatība atsevišķos Dienvidkurzemes laukos sasniedza 24–56%, vidējā izplatība valstī 4–10%. Jūlijā – vasaras kviešu ziedēšanas laikā (AS 60–69) – Valmieras, Dienvidkurzemes un Limbažu sējumos bija vērojama 70% slimības izplatība ar attīstību līdz 25%. Sējumi, kuros jūlija vidū izplatība bija 100%, atradās Aizkraukles un Bauskas novadā. Pelēkplankumainība arī bija sastopama gandrīz katrā sējumā 4–16% izplatībā. Kopumā valstī lielāka ietekme uz kviešu veselību un ražu bija dzeltenplankumainībai, kas ir agresīvāka, ar straujāku attīstību.

Reklāma
Reklāma

2. Vārpu plēkšņu plankumainība

Vārpu plēkšņu plankumainības pazīmes bija vērojamas gan uz vasaras, gan ziemas kviešu vārpām. 

Vārpu plēkšņu plankumainība.

Pirmās infekcijas pazīmes ziemas kviešu sējumos atrastas jūlija 1. dekādē piengatavības attīstības fāzē. Cēsu, Augšdaugavas, Preiļu, Siguldas, Kuldīgas, Dienvidkurzemes, Ogres, Valmieras, Ventspils un Talsu novada infekcijas izplatība bija 2–6% apjomā. 

Jūlija otrajā pusē slimības pazīmes bija redzamas visu novadu kviešu sējumos, arī izplatība diezgan līdzīga – 2–10% ar attīstības pakāpi 1–25%.

Vasaras kviešu vārpās plēkšņu plankumainība attīstību uzsāka reizē ar graudu veidošanās sākumu (AS 71) jūlija vidū Limbažu novada sējumā 2% izplatībā. Tuvojoties jūlija beigām un graudiem turpinot attīstīties, slimības pazīmes bija vērojamas gan Kurzemes un Zemgales, gan Vidzemes un Latgales laukos ar izplatību 2–10%. Augusta sākumā Dienvidkurzemes, Aizkraukles un Jēkabpils atsevišķos laukos slimības izplatība pieauga līdz 12–16% ar attīstības pakāpi līdz 25%.

3. Graudzāļu miltrasa

Šī slimība inficē visas graudaugu sugas – arī ziemas un vasaras kviešus. Slimība izplatīta katrā sezonā – atšķirīgs ir infekcijas izplatības sākums, apjoms un intensitāte. No šo faktoru darbības kopuma arī ir atkarīgi iespējamie ražas un tās kvalitātes zudumi.

Graudzāļu miltrasa uz stiebriem.

2022. gadā pirmie ar miltrasu inficētie ziemas kviešu sējumi bija atrodami maija pirmajā pusē Tukuma, Talsu, Ogres un Jelgavas novadā divu mezglu attīstības stadijā (AS 12), izplatoties 2–12% apjomā. Atsevišķos laukos miltrasas pazīmes šajā laikā bija vērojamas ne tikai uz lapu plātnēm, bet arī uz kviešu stiebriem augsnes tuvumā. Maija beigās–jūnija sākumā, attīstoties karoglapai (AS 37–39), miltrasa vairāk bija izplatīta Tukuma, Ventspils, Jelgavas, Valmieras, Cēsu, Limbažu, Augšdaugavas un Jēkabpils novadu laukos 2–18% apjomā. 

Vārpošanas attīstības fāzē jūnija vidū slimības attīstība samazinās, vien kādā Jēkabpils novada sējumā sasniedzot 28%, bet Limbažu puses sējumā sasniedzot 40% izplatību. Jūlija vidū, briestot graudiem un dabīgi sākot nokalst ziemas kviešu apakšējām lapām, miltrasa no ziemas kviešu sējumiem bija tikpat kā pazudusi. Tā novērota Ventspils novada piejūras klimatā ar 8% infekcijas izplatību. Vārpās slimības izplatība netika konstatēta.

Vasaras kviešu sējumos pirmās graudzāļu miltrasas pazīmes konstatētas jūnija pirmajā pusē kviešu stiebrošanas attīstības fāzē Kuldīgas un Jelgavas novada laukos 4% izplatībā. Nedaudz vēlāk Valmieras novadā sējumā tās izplatība sasniedz 20% ar slimības attīstību 1–5%, kādā Kuldīgas novada sējumā 30% ar attīstību 5–10%. 

Nenozīmīgāka miltrasas izplatība bija vērojama arī Preiļu, Augšdaugavas un Saldus novadā – 2–12% izplatībā. Jūlijā, vasaras kviešu ziedēšanas laikā (AS 61–69), miltrasa, līdzīgi kā ziemas kviešu sējumos, bija pavisam maz sastopama – kādā Talsu novada sējumā novēroja 20% slimības izplatību, bet Limbažu – 8%. Vasaras kviešu vārpas slimība neinficē.

Reklāma
Reklāma

Izplatītāko kaitēkļu TOP 3

1. Spradži un labību lapgrauži

Aprīļa beigas un maijs ir laiks, kad vasaras kviešu sējumi jāuzmana no spradžiem. 

Augi atkarībā no sējas laika un vietējiem laikapstākļiem atrodas vienas lapas līdz cerošanas beigu attīstības stadijā (AS 11–29), un spradžu barošanās var ekonomiski nozīmīgi ietekmēt sējumu attīstību. 

Tāpēc, kaut arī īslaicīgi, bet spradži vasaras kviešu sējumos uzskatāmi par kaitēkli numur viens. Dienvidkurzemes novadā 14% augu bija bojāti jau aprīļa beigās, bet Jelgavas, Dobeles, Kuldīgas, Rēzeknes, Saldus, Limbažu, Valmieras un Jēkabpils novadā kaitēkļi maijā aktīvi darbojās, invadējot 2–6% augu.

Labību lapgrauži arī ierindojami topa augšgalā vasaras kviešu sējumos, jo potenciāli kaitnieciskā darbība turpinās ilgāk nekā spradžiem. 

Labību zilais lapgrauzis.

Vispirms sējumos atrodami divu sugu imago (pieaugušie īpatņi) – labību zilais un sarkankakla lapgrauzis. Pirmās lapgraužu vabolītes līdz maija beigām konstatētas Ogres, Kuldīgas Augšdaugavas, Dobeles, Valkas, Līvānu, Limbažu, Rēzeknes un Preiļu novadā. Jūnijā, sākoties vasaras kviešu stiebrošanai, lapgrauži atrodami arī citu novadu vasaras kviešu laukos. 

Pirmie kāpuri lapas plātnes sāka bojāt īsi pirms Jāņiem – tas konstatēts Bauskas novadā kviešu karoglapas maksts uzbriešanas attīstības stadijā (AS 45). Jūnija 3. dekādē un jūlija pirmajā pusē kāpuri aktīvi barojās Rēzeknes, Dienvidkurzemes, Madonas, Krāslavas, Limbažu, Balvu, Dobeles, Jelgavas un Valmieras novada sējumos, invadējot augus 2–12% apjomā.

Labību lapgrauži barojas arī ar ziemas kviešu lapām, priekšroku tomēr dodot vasarājiem. Pirmie pieaugušie īpatņi no ziemas kviešu lauka entomoloģiskajā tīkliņā pērn iekļuva maija sākumā Dobeles novadā, nedēļu vēlāk arī Madonas, Ogres un Preiļu novadā. Ne pārāk uzbāzīga lapgraužu vaboļu klātbūtne bija vērojama līdz jūnija otrajai pusei – to izplatība nepārsniedza 6%. 

Nenozīmīga kāpuru barošanās jūnijā bija novērojama Cēsu, Dobeles, Ķekavas, Ogres, Līvānu, Bauskas, Preiļu un Saldus novadā, kur kāpuru izplatība bija 2–4%. Jūlija sākumā Krāslavas, Dobeles un Rēzeknes atsevišķos ziemas kviešu sējumos kāpuru izplatība sasniedza 8–12%.

2. Tripši

Pirmie tripšu īpatņi sastapti jūnija vidū Bauskas novada vasaras kviešu sējumā – uz auga pa vienam īpatnim. Jūlija pirmajā pusē tripši konstatēti arī Līvānu, Krāslavas, Rēzeknes, Augšdaugavas un Preiļu novadā, nevienā no apsekotajiem sējumiem nepārsniedzot 4% izplatību.

Reklāma
Reklāma
Graudaugu tripsis.

Līdzīga situācija ar tripšu invāziju veidojās arī apsekotajos ziemas kviešu sējumos. Jūlijā pieaugušie īpatņi uzturējās uz vārpām Krāslavas, Augšdaugavas, Rēzeknes, Līvānu un Preiļu novadā, nepārsniedzot 2–4% izplatību.

3. Laputis

Topa trešo vietu ar savu klātbūtni nopelnījis pazīstams kaitēklis – laputs. Aizvadītajā sezonā laputu uzvaras gājiena nebija ne ziemas, ne vasaras kviešu sējumos. Tomēr tās bija atrodamas. 

Laputu kāpuri.

Pirmie īpatņi maija sākumā, cerojot ziemas kviešiem (AS 21–25), atrasti Preiļu un Krāslavas novadā, kaitēkļa izplatība – 2–4%. Maija vidū arī Cēsu novada sējumā barojās pirmā nelielā laputu kolonija. Maija beigās tās atrastas arī Smiltenes un Limbažu novada ziemas kviešu sējumos ar izplatību 2%. Jūnija pirmajā pusē kaitēkļa kolonijas atrodamas Kurzemes pusē – Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Saldus novada sējumos, tomēr izplatība nekur nepārsniedza 2–4%. Kvieši jūnija vidū vārpoja (AS 55), bet kaitēkļa klātbūtne vārpās netika novērota, arī uz lapām laputu invāzija bija beigusies.

Vasaras kviešu sējumos pirmās laputis novērotas Dienvidkurzemes novadā maija otrajā pusē. Jūnija sākumā tās novērotas arī Dobeles novada sējumā, ap Jāņiem arī Talsu novadā un jūnija beigās – Valmieras novadā. Izplatība nekur nepārsniedza 2–4%.

MIEŽI

Izplatītāko slimību TOP 3

1. Miežu lapu tīklplankumainība

Miežu audzētājiem 2022. gada vasara nekādus pārsteigumus nesagādāja – lapu slimību klāstā miežu lapu tīklplankumainība savas pozīcijas neatstāja. Ziemas mieži ātri aug, un, līdzko iestājas sēņu slimību attīstībai labvēlīgi apstākļi, uz lapām vērojamas pirmās pavasarī attīstījušās tīklplankumainības pazīmes. 

Miežu lapu tīklplankumainība.

Aprīļa beigās–maija pirmajā pusē, miežu sējumiem dažādos Latvijas novados atrodoties gan cerošanas, gan stiebrošanas attīstības fāzē (AS 23–32), Jēkabpils, Gulbenes, Rēzeknes, Krāslavas, Ventspils, Bauskas, Aizkraukles pusē slimības izplatība bija 2–10%. Kādā Saldus novada sējumā izplatība sasniedza 16%, bet Talsu – 32%. Maija otrajā pusē–jūnija sākumā ziemas mieži vārpoja (AS 51–59) un tīklplankumainības izplatība lielākajā daļā sējumu bija ierobežota, uz karoglapas slimības pazīmju nebija. 

Jūnija vidū, augu ziedēšanas laikā (AS 61–69), slimības pazīmes varēja novērot lielākajā daļā apsekoto sējumu 2–10% izplatībā, bet kādā Ventspils novada sējumā – 32%.

Maija vidū vasaras miežu divu lapu attīstības stadijā (AS 12) Jēkabpils pusē novērotas pirmās miežu lapu tīklplankumainības pazīmes 4% izplatībā. Lai arī maijs nebija pavasarīgi silts, līdz mēneša beigām slimību konstatēja arī Jelgavas, Siguldas, Līvānu, Ventspils, Cēsu, Smiltenes, Aizkraukles un Līvānu novadā, izplatībai nepārsniedzot 6%. 

Reklāma
Reklāma

Jūnija otrajā dekādē līdz mēneša beigām, turpinoties augu cerošanai (AS 21–29), slimības izplatība bija vērojama arī Balvu, Talsu, Valmieras un Augšdaugavas novada sējumos 4–8% apjomā. Turpretī Ventspils novadā, kur kādā sējumā jau attīstījušies divi mezgli (AS 32), tīklpankumainība bija izplatījusies 30% apjomā, bet Valmieras pusē vārpošanas sākumā (AS 51) – 38%. 

Vārpošanas beigās (AS 59) atsevišķos Jēkabpils un Dienvidkurzemes novada sējumos slimības pazīmes vērojamas uz 100% augu lapu, slimības attīstības pakāpei sasniedzot 50%. Jūlija vidū, attīstoties graudiem (AS 75–83), slimības pazīmes ir gandrīz visos laukos, nepārsniedzot 10% izplatību. Karstā laika ietekmē miežu lapas sāka nokalst arī bez kaitīgo organismu palīdzības.

2. Stiebrzāļu gredzenplankumainība

Šī slimība vairāk iecienījusi ziemas miežus. Pirmās pazīmes parasti vērojamas sējas gada rudenī, tās pārziemo, tāpēc aprīlī Vidzemes un Kurzemes novada atsevišķos sējumos bija vērojamas rudens infekcijas pazīmes. 

Stiebrzāļu gredzenplankumainība.

Turpmākajā laikā gredzenplankumainība izplatītāka bija Valmieras, Cēsu, Aizkraukles novada sējumos 2–6% apjomā. Jūnija otrajā pusē, ziemas miežu ziedēšanas vidū (AS 65), kādā Cēsu novada laukā infekcija izplatījās 34% apjomā, attīstoties uz 1–25% lapas virsmas.

Vasaras miežu sējumos stiebrzāļu gredzenplankumainība nav uzskatāma par bieži sastopamu slimību. No 2022. gada vasarā apsekotajiem sējumiem tā konstatēta Aizkraukles un Smiltenes novada miežu laukos 2–20% apjomā.

3. Miežu putošā melnplauka

Ziemas miežu sējumā tā ievērota kādā Krāslavas novada sējumā. Lielāka izplatība konstatēta vasaras miežu sējumos. Melnās diegveida vārpas vārpošanas beigās (AS 59) pamanītas Jēkabpils, Ogres, Saldus un Siguldas novadā.

Izplatītāko kaitēkļu TOP 3

1. Labību lapgrauži un spradži

To izplatībai ir tendence pieaugt, tāpēc kaitēklis ierindojams topa pirmajā vietā. Tā nozīmība palielinās siltā un sausā laikā. Pirmie pieaugušie īpatņi (imago) ziemas miežu sējumos parādījās maija otrajā pusē Jēkabpils, Krāslavas, Ogres, Bauskas, Rēzeknes, Valmieras, Siguldas novadā. 

Reklāma
Reklāma

Ēdelīgie labību lapgraužu kāpuri, pateicoties aukstajam pavasarim, izšķīlās tikai jūnija trešajā dekādē un jūlija sākumā – to izplatība Bauskas, Gulbenes, Valmieras un Krāslavas novada sējumos bija 2–4%, bet ziemas miežiem jau bija sākusies graudu veidošanās (AS 71) vai pat iestājusies agrā dzeltengatavība (AS 83).

Jūnija beigās vasaras miežu sējumā, karoglapas parādīšanās laikā (AS 37), kādā Gulbenes novada sējumā lapgraužu kāpuri bija nograuzuši gandrīz ceturto daļu lapu plātņu – augiem nelabvēlīgos augšanas apstākļos kaitēkļu invāzija jau nopietni apdraud graudu ražu. Ar 2–6% izplatību kaitēkļi konstatēti visu novadu miežu sējumos – gan pieaugušie īpatņi – vaboles, gan kāpuri.

Vasaras miežu sējumos kā diezgan īslaicīgi kaitēkļi, jo kaitnieciskā darbība ir nozīmīga augu attīstības sākumā, ievērību pelnījuši arī spradži. Tie gan ir topa augšgalā tikai vasarājos, jo ziemas mieži pavasarī spradžiem ir diezgan vienaldzīgi. Pieaugušie kaitēkļu īpatņi (imago) maijā miežu sējumos vienas līdz trīs lapu attīstības stadijā (AS 11–13) barojās Jēkabpils, Cēsu, Tukuma, Augšdaugavas, Dienvidkurzemes, Smiltenes, Līvānu, Valmieras un Limbažu novada sējumos, sabojājot 2–10% augu.

2. Tripši

Jūnija sākumā reizē ar ziemas miežu vārpu pirmo akotu parādīšanos (AS 49) Krāslavas, Valmieras un Rēzeknes novada sējumos 2–4% vārpu bija invadējuši tripši. To darbība un sastopamība ierindo šos kaitēkļus topa otrajā pozīcijā. Jūnija beigās, graudu veidošanās sākumā (AS 71), arī atrodami pieaugušie kaitēkļi, bet šie īpatņi gaida rudeni, lai pārziemotu zemsedzē un pavasarī uzmeklētu graudaugu sējumu.

Vasaras miežu sējumos tripšu darbība novērota karoglapas parādīšanās laikā (AS 37) jūnija otrajā dekādē, bet izplatība līdz miežu ziedēšanas beigām (AS 69) nepārsniedza 2–6% Jelgavas, Augšdaugavas un Tukuma puses apsekotajos sējumos.

3. Laputis

Laputis miežiem 2022. gada sezonā būtisku kaitējumu nenodarīja. Pirmie īpatņi vasaras miežu attīstības sākumstadijās (AS 12–13) maija beigās–jūnija sākumā uzsāka attīstību Gulbenes, Smiltenes, Balvu un Talsu novada atsevišķos sējumos 2% izplatībā. Jūnija vidū pirmie īpatņi barojās arī Limbažu novada sējumos. Jūlija vidū nelielas kolonijas atrastas kādā Jēkabpils novada sējumā.

Ziemas miežu sējumos laputis pamanītas Gulbenes, Rēzeknes un Bauskas novadā maija pirmajā pusē, bet pirmie īpatņi 2% izplatībā kolonijas neizveido un ļauj sējumiem netraucēti attīstīties.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma