Par auzu ražas kvalitāti jāsāk domāt jau pavasarī

Auzu audzēšana Latvijā jau vairākus gadus ir gana populāra un būtiski apsteidz pat vasaras miežu sējplatības, neraugoties uz platībmaksājumu papildu atbalstu miežu audzētājiem. Lauku atbalsta dienesta statistika liecina, ka 2022. gadā lauksaimnieki reģistrējuši 80.8 tūkst. ha auzu, tostarp 30.5 tūkst. ha auzu audzētas, izmantojot bioloģiskās saimniekošanas metodes.

Satiekot auzu audzētājus, sarunās visbiežāk diskutējam par to, kā izaudzēt labas kvalitātes auzas, ko labprāt iepirktu kāds no mūsu lielajiem pārstrādes uzņēmumiem. Prasības auzu kvalitātei no pārstrādātāju puses nav ļoti plašas, jo svarīgākais un arī gandrīz vienīgais izšķirīgais kritērijs ir graudu tilpummasas rādītājs. 

Pētījumi liecina, ka auzu graudu tilpummasai ir cieša saistība ar preču produkcijas iznākumu pārstrādes procesā. Un tas pārstrādātājiem ir ļoti svarīgi, jo, iepērkot vienu tonnu auzu graudu, pārstrādātājs ir nopircis arī 250–300 kg plēkšņu, un pēc graudu pirmapstrādes un pāršķirošanas gatavā produkcija tikai nedaudz pārsniegs pusi no iepirktā daudzuma. Tāpēc pārtikas auzu iepircēji vēlas, lai auzu tilpummasa būtu pēc iespējas augstāka – vismaz 520 g/L frakcijai virs 2 mm garenacu sieta.

Audzēt auzas pārtikai ir finansiāli izdevīgi, īpaši Latvijā, jo pie mums aktīvi darbojas spēcīgi, modernizēti auzu pārstrādes uzņēmumi Dobelē un Rīgā. 

Tiek attīstīta arī bioloģisko auzu produktu pārstrāde un ražošana, kas rada īpašu pieprasījumu tieši pēc bioloģiski audzētām auzām.

Vai viegli izaudzēt uzņēmumu prasībām atbilstošu ražu? Jā un nē. Kopumā auzu audzēšana nav tehnoloģiski komplicēta salīdzinājumā, piemēram, ar kviešu audzēšanu. Tomēr fakti liecina, ka auzas gana jutīgi reaģē uz audzēšanas vidi. Vides apstākļi būtiski ietekmē gan ražību, gan graudu tilpummasu. 

Tāpēc vienmēr būs nosacījumi, ko saimnieks var ietekmēt ar pareizas tehnoloģijas izvēli, un būs apstākļi, kuru novēršana nav saimnieka spēkos. Kā jau visās lauksaimnieku aktivitātēs, sezonas meteoroloģiskie apstākļi ir viens no grūti prognozējamiem un teju neietekmējamiem faktoriem.

Apstākļu raksturojums pa sezonām

Auzas audzētas mūsu reģionam tipiskās mālsmilts augsnēs ar organisko vielu nedaudz virs 2%, labu fosfora un kālija nodrošinājumu. Laukā pirms sējas tiek iestrādāts mēslojums, nodrošinot slāpekļa (N) mēslojuma devu 60–75 kg N tīrvielā. Kāpēc šie rādītāji pa gadiem ir tik atšķirīgi, varam izprast, atceroties, kādus dabas pārsteigumus katra no sezonām mums sagādāja. 

2018. gads visā Latvijā bija sauss un karsts. Stendē tas izpaudās kā ilgstošs bezlietus periods no maija līdz pat Jāņiem. Auzām trūka mitruma, augi bija zema auguma, skaras sīkas, ražas zemākas, bet graudu kvalitāte tomēr bija laba, jo apstākļi bija vienmērīgi visā sezonā un mitrums jūlijā palīdzēja. 

2019. gads Latvijā bija labību rekordražu gads, arī auzām pietika vienmērīga mitruma, barības vielas labi tika izmantotas, nebija pārmērīgi karsts, tādējādi arī graudu kvalitāte bija ļoti laba. 

2020. gadā apstākļi bija līdzvērtīgi iepriekšējā gada situācijai – pavasaris mēreni vēss, jūnijā temperatūra augstāka par normu, mitrums jūlijā tuvu optimālam, bet augustā – siltums un sausums, kas veicināja strauju nogatavošanos, bet maz ietekmēja graudu tilpummasas veidošanos. 

Savukārt 2021. gada vasaru var raksturot atkal kā sausu – mitruma trūka gan sējas laikā, gan jūnijā un jūlija pirmajā pusē, sezonā bija dažas lietusgāžu dienas, kas skaitļu valodā vidējos rādītājus it kā uzlaboja, bet realitātē liela daļa nokrišņu augiem nebija pieejami, jo strauji aizplūda no lauka. Šī bija viena no karstākajām vasarām daudzu gadu periodā.

Karstuma radītais stress ir ļoti nelabvēlīgs auzām kā mērenā klimata augiem. Tas atspoguļojās arī graudu tilpummasas rādītājos – tie bija zemākie pēdējo piecu gadu periodā, daudz vairāk sīku graudu. 

Arī 2022. gada sezona mūsu eksperimentālajos laukos nebija auzu ražas veidošanai optimāla. Pavasaris netipiski vēss un diezgan sauss, ko nedaudz kompensēja lietus jūnija sākumā, bet turpmāk atkal ļoti maz nokrišņu jūnija otrajā pusē. Vienlaikus bija ļoti liels siltums, kas līdzsvaro aizkavēto attīstību vēsajā pavasarī. Tam atkal sekoja vēss un mitrs jūlijs, kas kopumā auzu attīstībai ir labvēlīgi, ja vien jūlija vidū spēcīga lietusgāze ar vēju nesaveldrētu auzu šķirņu sējumu. No šīs veldres īpaši cieta garstiebrainā šķirne 'Laima'. Tieši šī situācija bija izšķirīga auzu attīstībai un būtiski ietekmēja graudu tilpummasu daudzām šķirnēm. 

Pat daļēja veldre – sējuma saliekšanās – traucē gaismas piekļuvei visiem sējuma augiem, būtiski ietekmē augu fotosintēzi, barības vielu piegādi. Augi turpina attīstību, tomēr kvalitātes rādītāji neatgriezeniski cieš. 

Šādos apstākļos ievācam ražu, kurā daudz lielāks ir sīko graudu īpatsvars. Tas redzams arī 2. attēlā, kur atspoguļots preču produkcijas īpatsvars no kopējās ievāktās ražas. Tieši 2022. gada ražas paraugos ap 20% un dažos gadījumos arī vairāk no masas tika atšķiroti kā sīkā frakcija.

15 auzu šķirņu salīdzinājums

15 auzu šķirņu salīdzinājuma rezultāti iegūti, analizējot 2021. un 2022. gada graudu paraugus. 

15 auzu šķirņu salīdzinājums.

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Stabiņi parāda katras šķirnes graudu tilpummasas (TM) vidējo vērtību, un līkne atspoguļo katras šķirnes graudu rupjumu – 1000 graudu masas (TGM) atšķirības pa gadiem. Mēdz teikt, ka pastāv sakarība – jo rupjāki graudi, jo augstāka to tilpummasa. Diemžēl auzām šī sakarība nav tik cieša. Tilpummasu ietekmē arī graudu forma, tas, cik labi graudi sablīvējas kādā tilpuma vienībā.

Attēlā redzam, ka šķirnēm 'Apollon' un 'Delfin' 1000 graudu masa ir līdzvērtīgi augsta, bet abās sezonās graudu tilpummasa tām ir būtiski atšķirīga. Tāpat redzam, ka graudu rupjums ir daudz ciešāk saistīts ar šķirnes genotipam raksturīgo nekā graudu tilpummasa. Pa gadiem TGM variē, bet šķirnēm ar rupjākiem graudiem augstākie rādītāji tiks iegūti arī tajos apstākļos, kad auzām kopumā veidojas sīkāki graudi. 

Savukārt, salīdzinot šķirnes pēc graudu tilpummasas, redzams, ka katra šķirne var reaģēt atšķirīgi – dažām šis rādītājs ir stabilāks, citām – mainīgāks pa gadiem.

Lielāka mainība tiek novērota tieši šķirnēm ar augstāku ražības potenciālu, kas cenšas izmantot katru augšanai labvēlīgo periodu sezonā, lai to realizētu. Vienlaikus nonākot stresa apstākļos, šīm šķirnēm bieži vien pietrūkst spēka pielāgoties jaunajai situācijai. Tā kā pēdējos gados novērojam strauji mainīgus agroklimatiskos apstākļus veģetācijas sezonā, arvien grūtāk ir prognozēt, cik būtiski tie ietekmēs novācamo ražu un tās kvalitāti.

Kā saimnieks var ietekmēt tilpummasu?

Pirmām kārtām – izvēlēties šķirni, kurai saimniecisko īpašību novērtēšanas testa rezultāti parāda tendenci veidot graudus ar augstu un salīdzinoši stabilu tilpummasu pa gadiem. Izvēlēties kvalitatīvu sēklu, lai sējums sadīgtu vienmērīgi un augi būtu spēcīgi. 

Var organizēt darbus tā, lai auzas iesētu laikus – lai tās paspēj labi iesakņoties un varbūt pat sacerot, kamēr augsnes mitruma apstākļi ir attīstībai labvēlīgi. Tāpat ir svarīgi auzas sabalansēti pabarot, lai augiem būtu spēks piepildīt graudus. 

Pētījumi pierāda, ka, nokavējot sēju par desmit dienām, auzu tilpummasa veidojas būtiski mazāka nekā optimālā laikā iesētām auzām, un to nav iespējams kompensēt ar papildu mēslojuma devām vai citiem pasākumiem.

Ļoti nopietni ir jānovērtē lauka nezāļainība, jau iepriekšējā gadā parūpējoties, lai lauks nebūtu piesārņots ar vārpatu un citām daudzgadīgajām nezālēm.

Vārpata veiksmīgi konkurē ar auzām gan pēc barības vielām, gan gaismas un ūdens, novājinot auzas, liekot tām izstīdzēt, pakļauties veldres ietekmei. 

Konvencionāli saimniekojot, var lietot augšanas regulatoru, lai mazinātu veldrēšanās risku, var veikt vienu fungicīda smidzinājumu, kas palīdzētu aizkavēt stiebru lūšanu, ko provocē daži slimību ierosinātāji. Un, sagaidot ražas novākšanas laiku, svarīgi ir auzas laikus novākt – neļaut tām pārgatavoties, ilgstoši mirkt lietū, jo arī šie apstākļi būtiski samazinās ražas tilpummasu, graudu kodolā izmainās struktūra.

Citi graudu kvalitāti ietekmējošie faktori

Auzu graudu kvalitāti un pārstrādes produktu iznākumu ietekmē arī citi kvalitātes rādītāji – graudu plēkšņainība, lobāmība, graudu kodola krāsa, cietība, kodola veselīgums (patogēnu radīta kodola tumšošanās vai citi bojājumi), kā arī mikotoksīnu klātbūtne. 

Auzu lauks.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Lai arī šie rādītāji nav tik skaidri definēti skaitļos graudu iepirkumā, auzu pārdevēji nereti saskaras ar dzirnavnieku laboratoriju noraidošu vērtējumu, ja graudu kodoli ir tumši vai graudos konstatētā mikotoksīnu klātbūtne pārsniedz pārtikas graudiem pieļaujamo robežu.

Plēkšņu īpatsvars ražā, to veiksmīga nolobīšana, nebojājot kodolu, kā arī kodola krāsa lielā mērā ir atkarīga no šķirnes ģenētiskām īpašībām, un šīm pazīmēm pievērš uzmanību selekcijas procesā, lai šķirne varētu tikt rekomendēta pārtikas graudu ieguvei. 

Kodola tumšošanās un citi bojājumi biežāk tiks novēroti situācijās, kad pirms ražas novākšanas lauki cieš no lietavām, aizkavējas ražas novākšana. 

Novērotais liecina, ka patogēnu radīti graudu kodola bojājumi biežāk sastopami bagātīgāk mēslotos auzu sējumos. 

Barības vielu nodrošinājumam ir būtiska loma kvalitatīvu graudu ievākšanā. Tomēr arī pārtikas auzu ražošanā ne vienmēr vairāk ir labāk, jo labus rezultātus var sasniegt arī ar mērenām mēslojuma devām un pārdomātu augu maiņu, par ko jau šobrīd ir vērts piedomāt gan konvencionālās, gan bioloģiskās saimniekošanas saimniecībās.