Valsts atbalsts par 20 miljoniem lielāks

Valdība martā apstiprinājusi labojumus MK noteikumos nr. 1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai", ar kuriem tiek dalīts nozarei piešķirtais tā sauktais bāzes finansējums – pavisam 8,7 milj. eiro. Savukārt Saeima, apstiprinot šāgada valsts budžetu, lauksaimniecībai vēl papildus apstiprināja 50 milj. eiro atbalstu. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute "Agro Topam" stāsta par lauksaimniecībai piešķirtā atbalsta gatavošanas kārtību, veiktajām izmaiņām un to iemesliem.

Kā nonāk līdz skaitļiem subsīdiju nolikumā, ko apstiprina Zemkopības ministrija (ZM), valdība un Saeima?

Tiesību aktu portālā (TAP) piekļuve ir pilnīgi visiem cilvēkiem. Ikviens var izteikt savu viedokli par šajā portālā publicētajiem tiesību aktu projektiem. Mums atzinumus ir sniegušas pat fiziskās personas. Finansējuma, atbalsta sadalījumu nosaka ZM, jo mēs redzam vajadzības un nepieciešamību. Protams, runājam gan ar lauksaimnieku NVO, gan Lauksaimniecības konsultatīvo padomi (LKP). Šajā gadā ir izveidota LKP, kas darbojas saskaņā ar MK noteikumiem. Visus noteikumu projektus sūtām arī LKP dalīborganizācijām. Cenšamies komunicēt, jūtam atgriezenisko saiti, mums aktīvi raksta ieteikumus. 

Visas zinātniskās institūcijas, kas veic selekcijas darbu, tikās ar zemkopības ministru un izteica savu sāpi, kā arī iesniedza ministrijai argumentētu pamatojumu par finansējuma vitālu nepietiekamību. Šā iemesla dēļ nozarei piešķīra divus miljonus eiro. Selekcija ir zinātnisks darbs, selekcionārs rada jaunas šķirnes, par ko būtu jāmaksā autoratlīdzība. Diemžēl ne visi jauno šķirņu lietotāji vēlas to darīt. 

Liela daļa Latvijas sabiedrības, tostarp lauksaimnieki, ir kūtri uz dalīšanos, bet naski uz ņemšanu. Ir vajadzīgs ilgs laiks domāšanas maiņai. 

Tāpat kā par apdrošināšanu – nu jau vairāk nekā desmit gadu runājam par zemnieku fondu veidošanu. Nevarēs valsts visu laiku maksāt kompensācijas par plūdu, sausuma un citu dabas katastrofu nodarītajiem postījumiem vai tirgus svārstībām. Latvijā nespējam šādu pašpalīdzības fondu izveidot.

Kādiem mērķiem piešķirtais atbalsts lauksaimniecībai šogad ir mainīts, un kādi bija izmaiņu iemesli?

Kopējā valsts budžetā iekļautā bāzes piešķīruma summa lauksaimniecības atbalstam ir tāda pati kā ik gadu – 8,7 miljoni eiro. Vislielākās izmaiņas ir saistītas ar to, ka dažas programmas no bāzes finansējuma ir pārceltas uz noteikumiem, kas regulē papildu finansējuma piešķiršanu lauksaimniecībai. Valsts atbalsts lauksaimniecībai dalās divos blokos – ir jau minētais bāzes finansējums un ir otra daļa, ko ZM finansējuma izdevumu pārskatīšanas procesa ietvaros iesniedza Finanšu ministrijā likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" gatavošanas procesā. Šogad papildus 8,7 miljoniem ZM ir atradusi vēl 50 miljonus eiro.

Visbūtiskākās izmaiņas ir subsīdiju lopkopības sadaļā. Bijām spiesti palielināt finansējumu par 600 000 eiro dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai, jo dārgākas ir kļuvušas transporta, darbaspēka, pārstrādes, energoresursu un arī citas izmaksas. Pirms lēmuma par atbalsta palielinājumu no visiem trim pakalpojuma sniedzējiem – SIA "Grow Energy", SIA "Baltic Trade" un SIA "Reneta" – pieprasījām visu pakalpojuma izmaksu tāmi. Pēc pakalpojuma sniedzēju iesūtītās informācijas bija redzams, ka izcenojums par vienu tonnu ir 350–400 eiro. ZM pakalpojuma sniegšanai piešķīra 320 eiro par tonnu, jo tiesiskais regulējums paredz arī dzīvnieku īpašnieku līdzmaksājumu, ko neesam palielinājuši. 

Ņēmām vērā energoresursu cenu kritumu un stabilizēšanos un salīdzinājām dzīvnieku līķu vākšanas un utilizēšanas izmaksas arī Lietuvā un Igaunijā. Latvijā maksa par pakalpojumu ir tāda pati kā Lietuvā. Zemnieka līdzmaksājums paliks tāds pats kā agrāk. Piemēram, par vienu tonnu liellopu šis līdzmaksājums būs 14,23 eiro. Dzīvnieku līķu likvidēšana ir valsts funkcija, tā cita starpā ir jānodrošina arī tāpēc, lai Latvijas uzņēmēji varētu veikt pārtikas produktu eksportu. Arī primārās lauksaimniecības produktu eksports uz citām valstīm ir iespējams vien tad, ja mēs nekādā veidā nerosinām infekcijas slimību izplatību. Esam par to atbildīgi.

Vēl viens jaunums subsīdiju sadalē attiecas uz biškopības nozari. Kopš šā gada biškopības nozarei ļoti būtisks – vairāk nekā septiņi miljoni eiro – finansējums ir paredzēts Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā (KLP SP) periodam no 2023. līdz 2027. gadam. 

Lai nebūtu dubults atbalsts par vienu un to pašu, biškopības sadaļu valsts bāzes finansējumā slēdzam. Turpmāk šī nozare saņems vien ES atbalstu.

Subsīdiju ieguldījums šajā gadā ir mainījies, liekot akcentu uz tirgus veicināšanu un lauksaimniecības produktu eksporta tirgu meklējumiem. Par 500 000 eiro ir palielināts atbalsts tirgus veicināšanas pasākumiem, pavisam šim mērķim no budžeta bāzes finansējuma 2023. gadā ir piešķirti 905 033 eiro.

Ļoti svarīgs atbalsta pasākums ir "Selekcijas materiāla novērtēšana un izveide". Pēdējos gados šim mērķim no valsts pamatbudžeta piešķīra 500 000 eiro. Mēs šo selekcijas sadaļu pārcēlām uz papildu atbalstu regulējošiem noteikumiem, selekcijai šajā gadā piešķirot divus miljonus eiro.

2022. gadā valsts atbalstu dalībai pārtikas kvalitātes shēmās piešķīra saskaņā ar subsīdiju noteikumiem nr. 1524. Arī šis atbalsts 2023. gadā ir pārcelts uz KLP SP, kur tam būs daudz lielāks finansējums, nekā bija iespējams saņemt no valsts pamatbudžeta. Šāda rīcība ZM rada iespēju atbrīvot valsts finansējumu citiem atbalsta pasākumiem.

Subsīdiju bāzes finansējumā saglabājas atbalsts pārtikas kvalitātes shēmu veicināšanai. Tātad saglabājas gan nacionālās pārtikas, gan bioloģiskās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšana, gan arī ES Aizsargāto produktu pārtikas kvalitātes shēmas veicināšana. Izveidojām un šajā gadā subsīdiju bāzes finansējumā iekļāvām veicināšanas programmu, kur 10 000 eiro ir piešķirti pircēju informēšanai par to, ko īsti nozīmē aizsargāto produktu marķējums.

Lauksaimnieki šogad kā papildu atbalstu saņems par 20 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Kādi ir šā atbalsta lietojuma mērķi?

Papildu piešķirtais pavisam 50 miljonu eiro lielais atbalsts ir ZM fiskāli neitrāls priekšlikums valsts budžetā. 2023. gadam naudas izteiksmē šajā atbalstā vislielākā pozīcija ir ciltsdarba maksājumi – 22 miljoni eiro. Vēl par ciltsdarbu piebildīšu – šāgada janvārī un februārī piensaimnieki pauda neapmierinātību par straujo piena iepirkuma cenas kritumu salīdzinājumā ar decembri. Radām iespēju ar ciltsdarba maksājuma instrumentu palielināt kopējo atbalstu par diviem miljoniem eiro – no 6,8 līdz 8,8 miljoniem. Valdībai papildu atbalstu neprasījām.

Protams, katrai valstij ir jābūt arī savai zinātnei. Valsts bez zinātnes zaudē savu konkurētspēju. Mūsu valsts zinātnei varētu pievērst lielāku uzmanību. ZM mēģina, cik vien iespējams, atbalstīt lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātni. 

Atbalsts lauksaimniecības zinātnei pērn bija 3 miljoni eiro, šogad tas būs 8 miljoni. Piešķirto naudu izmantos gan pētījumiem, gan materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. 

Mūsu zinātniskajiem institūtiem sokas grūti. Tie cita starpā ir jāatbalsta arī tāpēc, lai tie varētu piedalīties un dot savu ieguldījumu fundamentālu pasaules mēroga pētījumu īstenošanā. Tie ir, piemēram, Norvēģijas finanšu instrumenta un citu valstu projekti. Lai mūsu zinātniskie institūti varētu startēt starptautisko pētījumu programmās un īstenot savas ieceres, ļoti būtisks ir materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums. Piemēram, izmēģinājumu lauciņos ir vajadzīga ļoti specifiska, nevis lauku saimniecību vajadzībām ražotā lauksaimniecības tehnika.

Divi miljoni eiro no papildu finansējuma ir piešķirti selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu. Protams, vajadzība selekcijai ir trīsreiz lielāka, divu miljonu eiro vietā varbūt vajadzētu piešķirt sešus miljonus, tomēr naudas ir tik, cik ir... Esam iecerējuši, ka atbalsts selekcijai būs paliekošs arī turpmākajos gados.

Kredītprocentu daļēja dzēšana ir nākamais pasākums, ko paredzēts atbalstīt no papildu finansējuma līdzekļiem. Saimniecībām, kas attīstās un iegulda naudu izaugsmē, kredītprocentu dzēšana ir liels atspaids, kas ļauj stabilizēt naudas plūsmu. Latvijai kopējais ES atbalsts plānošanas periodā 2021–2027 salīdzinājumā ar periodu 2014–2020 būs lielāks, tomēr šis atbalsta kāpums attiecas uz visu veidu platībmaksājumiem. 

Savukārt lauku attīstībai, kur ir iekļauta arī kredītprocentu daļēja dzēšana, Latvijai salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu ir 12% naudas samazinājums. ZM meklē iespēju KLP SP finansējumu pastiept līdz 2027. gadam, tāpēc šajā gadā liekam no valsts papildu finansējuma 11,5 miljonu eiro kredītprocentu daļējai dzēšanai. KLP regula nepieļauj zemes, dzīvnieku iegādes un apgrozāmo līdzekļu kredītprocentu dzēšanu.

Zeme ir lauksaimniecības pamatlīdzeklis, tādēļ vēlamies, lai zeme nonāk Latvijas lauksaimnieku rokās. Šā iemesla dēļ finanšu attīstības institūcijā ALTUM ir izveidota zemes iegādes aizdevumu programma, kas ļauj zemi pirkt ar izdevīgākiem nosacījumiem, nekā piedāvā komercbankas. Mēs arī vēlamies palīdzēt zemniekiem ar kredītprocentu dzēšanu. Patlaban, lai mazinātu inflāciju, ir kāpusi EURIBOR procentlikme, tāpēc ir kāpušas arī aizdevumu procentu izmaksas. Pērn kopējais pieprasījums aizdevumu procentu dzēšanas atbalstam bija vairāk nekā 12 miljoni eiro.

Vēl viena KLP SP atbalsta programma ir ražas, sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas polises cenas daļēja kompensācija. ZM visu laiku ir mudinājusi saimniekus apdrošināt savas saimniekošanas riskus, veikt to plānošanu un pārvaldīšanu. No valsts atbalsta šim mērķim ir paredzēti 6 miljoni eiro, kas kopā ar KLP SP plānoto finansējumu 2,725 miljonu eiro 2023. gadā veido 8,725 miljonus eiro. Agrāko gadu pieredze rāda, ka lauku saimnieki aktīvi izmanto Latvijas valsts un ES atbalstu, lai segtu daļu no apdrošināšanas polises iegādes cenas. Naudas regulāri nepietiek, tāpēc notiek proporcionāla atbalsta samazināšana. 

Jaunums šajā gadā ir ieviestā apdrošināšana pret ugunsnelaimes risku. Ugunsnelaime notiek reti, tomēr, ja notiek, rada ļoti lielus zaudējumus.

Kā jau teicu, bāzes finansējumā būtiski ir palielināts atbalsts tirgus veicināšanai, proti, dalībai starptautiskajās izstādēs. Arī no papildu finansējuma 500 000 eiro esam piešķīruši atbalstu lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšanai. Tas nozīmē, ka dalībai starptautiskajās izstādēs un eksporta veicināšanai šogad pavisam varēs saņemt 1,4 miljonus eiro. Pērn šim mērķim atvēlēja 405 033 eiro. 

Vēlos uzsvērt, ka primārais ražotājs ir ieinteresēts spēcīgā pārstrādē, konkurētspējīgu produktu ražošanā. Ja pārtikas produktu ražotājs prot savus produktus pārdot un izstādēs var atrast jaunus pircējus, labums ir arī saimniekam, kas par savu produktu var cerēt saņemt izdevīgāku iepirkuma cenu.

Aizvien tiek spriests, ka piena pārstrāde Latvijā darbojas neefektīvi. Un visiem nodokļu maksātājiem jāatbalsta neefektīvās piena pārstrādes kredītprocentu dzēšana un eksporta atbalsta darbības.

Ministrijā uzskatām, ka atbalsts pārtikas produktu eksporta palielināšanai ir viens no soļiem, ar ko vēlamies sākt. Pirms pandēmijas lauksaimniecības produktu, toskait pārtikas, eksporta rādītāji bija labi. Par meža koksni nemaz nerunājot. Tagad, iespējams, vajadzētu attīstīt tālāku graudu pārstrādi, ļoti gaidām zirņu pārstrādes rūpnīcas projekta īstenošanu. Tās izveides iecere ir ļoti laba, mērķis ir fantastisks. 

Patlaban liela daļa no Latvijā izaudzētajiem graudiem un slauktā svaigpiena nonāk pārstrādei citās valstīs. Latvijai vajadzētu pēc iespējas lielāku daļu saražotās izejvielas pārstrādāt pašu zemē, tā radot pievienoto vērtību produktiem un stiprinot gan primārās produkcijas ražotājus, gan pārtikas produktu uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju.