Negaidīta tendence
Aleksandrs Katiševs, SIA "Scandagra Latvia" minerālmēslu un kaļķu produktu menedžeris:
Slāpekļa mēslojumam cena šogad ir samazinājusies par 40%, bet NPK mēslojumam – par aptuveni 25%. Tā ir negaidīta tendence, jo pērn paredzēja minerālmēslu ražošanas rūpnīcu darbības apturēšanu.
Iemesls ir Eiropā vērotā siltā ziema. Minerālmēslu cenu vissvarīgākā veidojošā komponente ir dabasgāzes cena, un, spītējot prognozēm pērn rudenī, siltā ziema veicināja to, ka patlaban dabasgāzes cena ir aptuveni 40 eiro par megavatstundu, kas ir līdzīga vēsturiski vidējai cenai. Ar minerālmēslu pārdošanu ir līdzīgi kā ar kokmateriālu pārdošanu – cena pieskaņojas globālajiem procesiem. Pārdevēji šos iepriekš nosauktos produktus pārdod par konkrētā brīža cenu, nevis pieskaņo to savai iepirkuma cenai. Šī kārtība pārdevējiem var nest arī zaudējumus naudas izteiksmē.
Redzam, ka lielākā daļa saimniecību minerālmēslus ir nopirkušas pirmajai papildmēslošanas reizei, kā arī ļoti netipiski, ka aizvien ir saimniecības, kas mēslojumu nav pirkušas. Absolūti lielākā Latvijas zemnieku daļa ir riskamīļi.
Vienmēr ir pastāvējusi korelācija starp minerālmēslu un graudu cenām, tāpēc, piemēram, zemnieki Skandināvijas valstīs, pērkot minerālmēslus, fiksē arī nākotnes graudu cenu, šādi nodrošinot to, ka nebūs problēmu rudenī norēķināties par pirktajiem produktiem, jo saimniecības galvenokārt norēķinās pēc ražas novākšanas.
Graudu cenas salīdzinājumā ar aizvadītā gada beigām ir samazinājušās no 300 eiro par tonnu līdz 250 eiro/t. Tādējādi saimniecības, kas pirka mēslojumu par 800 eiro un fiksēja kviešu cenu 300 eiro/t, ir labākā situācijā nekā saimniecības, kuras šobrīd pērk mēslojumu par 500 eiro un fiksē graudu cenu pie 250 eiro/t.
Pirmajā gadījumā, lai izaudzētu sešas tonnas kviešu, saimniecībai slāpekļa mēslojumam jāiztērē 360 eiro uz hektāru. Ražas plānotie ieņēmumi ir 1800 eiro par hektāru, bet, atņemot izdevumus par mēslojumu, – 1440 eiro par hektāru. Tikmēr otrajā gadījumā slāpekļa mēslojumam jāiztērē 225 eiro uz hektāru, plānotie ieņēmumi ir 1500 eiro par hektāru, bet, atņemot mēslojuma izmaksas, ieņēmumi ir 1275 eiro par tonnu.
Pirmajā gadījumā saimniecība uz vienu hektāru iegūst 165 eiro vairāk nekā otrajā gadījumā, tādējādi saimniecībai ir vairāk līdzekļu, lai segtu pārējos saimniecības izdevumus, piemēram, augu aizsardzības līdzekļus, kuru cenas šogad ir palielinājušās aptuveni par 15–25% atkarībā no ražotāja un produkta. Šis nelielais aprēķins pierāda, ka, pērkot minerālmēslus, jāfiksē arī graudu cena, lai varētu justies droši un mierīgi. Diemžēl pagaidām to dara neliela daļa zemnieku, pārējie izvēlas riskēt. Vissvarīgākais ir apsēsties un rēķināt – salikt kopā izdevumus un ienākumus. Pelnīs arī saimniecības, kas pērn rudenī minerālmēslus pirka par dārgo cenu. Minerālmēslu cenas patlaban ir stabilizējušās, tomēr turpmāko cenu attīstību paredzēt nevar. Daudz kas būs atkarīgs no gāzes cenas.
Darbs jādara kvalitatīvi
Mārtiņš Vaļko, SIA "Pampāļi" saimnieks:
Patlaban pasaulē ir liela nenoteiktībā. Mums, lauksaimniekiem, ir iespējami labi jāizdara tas, ko varam izdarīt – kvalitatīvi iesēt graudus, kopt sējumus un kult ražu.
Patlaban SIA "Pampāļi" ir sagatavojusi visu nepieciešamo sējai, toskait ir nopirkti arī minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi. Jaunums – šajā gadā atkal sēsim cukurbietes un pārdosim ražu Lietuvas cukurfabrikai. Esam noslēguši pārdošanas līgumu. Cukurbietes pēc 15 gadu pārtraukuma audzēsim 150 ha platībā. Saimniecībā vēl kopš laika, kad Latvijā pārstrādāja cukurbietes, ir saglabājusies cukurbiešu sējmašīna. Ražas vākšanai pirksim ārpakalpojumu.
Esam arī Latvijā vislielākais sojas audzētājs. Šo kultūru audzējam trīs gadus. Redzam divus svarīgus ieguvumus – ražojam lopbarību savam ganāmpulkam, turklāt sojas augstā cena pasaules tirgū ar savu lopbarību ļauj būtiski ietaupīt. Un soja ir arī ļoti labs slāpekli piesaistošs priekšaugs. Sojas platības mums atkarībā no augu sekas vajadzības ir 170–220 ha lielas. Ik gadu meklējam saimniecībai vispiemērotāko šķirni. Patlaban tā ir Polijas 'Erika'. Šajā virzienā darbosimies arī turpmāk. Pavasarī sēsim arī lauka pupas, auzas, kukurūzu un zālājus.
Nepatīk vadība!
Sandis Ercmanis, Smārdes pagasta ZS "Tīrumi" saimnieks:
Sēsim, audzēsim un kulsim, nezinām gan, kāds būs rezultāts, tomēr nenoteiktība rada nemieru. Esmu neapmierināts arī ar mūsu lauksaimniecības nozares vadību.
Piemēram, ar pēkšņo nosacījumu maiņu aizsargjoslām pie novadgrāvjiem. Tām visu laiku bija jābūt vienu metru platām, bet pērn pēc ziemāju sējas noteica, ka aizsargjoslām ir jābūt četrus metrus platām. Nu, ko – jāņem kultivators, jākultivē un jāsēj zālājs. Uzskatu, ka Zaļā kursa prasību ieviešana ir pārāk pēkšņa, saimnieki nav šādam solim gatavi. Ir ļoti daudz jaunu prasību. Jā, mums teica, ka par tām ir runāts desmit gadu, tomēr viens ir runāt, bet kas cits – lemt un ieviest. Neviens saimnieks vēl nezina, kā izdosies atskaitīties par piedalīšanos shēmās, kas ir nosacījums atbalsta saņemšanai.
Un vēl par Zaļo kursu – jau patlaban esam vairākas reizes zaļāki nekā, piemēram, Vācijas saimnieki. Un visās ES dalībvalstīs vienādi ir jāsamazina ķīmisko līdzekļu lietojums? Tā ir vienlīdzība?
Vēl pirms sējas noteikti ir jārunā par to, ka Latvijā no citām valstīm ieved galvenokārt intensīvo šķirņu graudu sēklu. Kā šī rīcība sasaistās ar Zaļā kursa uzstādījumu par minerālmēslu lietojuma mazināšanu? Mēs savā saimniecībā audzējam daudz Latvijā izveidoto šķirņu, toskait ziemas kviešus 'Edvins' un 'Brencis', vasaras kviešu šķirni 'Robijs', vasaras miežus 'Druvis' un 'Kristaps'. Ir arī divas citvalstu ziemas kviešu šķirnes – 'Olivin' un 'Zeppelin'.
20.3 °C
