14.4 °C
Zivsaimniecības nozares gada balva "Lielais loms" tika pasniegta devīto reizi, un šogad uz septiņām nominācijām pieteikti 15 pretendenti. Vai tas ir daudz vai maz?
"Es gribētu vairāk," tā Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, piebilstot, ka nozare gan neesot tik daudzskaitlīga kā citas. Visā 450 kilometru garajā piejūras līnijā ir ap 150 uzņēmumu – zvejnieki un pārstrādātāji.
Izdodas aizstāvēt nozari Briselē
Šogad nozarei gājis īpaši grūti vispārējās neziņas dēļ – klīda baumas par zvejas kvotu apcirpšanu līdz minimumam. Briselē viss gājis uz to, ka Baltijas jūrā vispār aizliegs reņģu zveju. Tomēr kopīgiem pūliņiem izdevies šo abdsurdu novērst, tā ka nākamos gadus kvotas būs ar garantiju.
"Galvenais, lai mums nav tās nulles ne kvotu, ne balvas pretendentu ziņā," tā Normunds Riekstiņš.
Arī zemkopības ministrs Armands Krauze atzīst, ka par mata tiesu izdevies izvairīties no zvejniekiem ļoti smagā lēmuma. "Bet jums ir spēcīga atbalsta komanda Briselē un jūsu intereses tiks aizstāvētas. Galvenais – lai izdodas izcelt lielos lomus un Latvijas iedzīvotājiem uz šķīvja vienmēr būtu zivis," pasākumā teica ministrs, uzsverot, ka lepojas ar vīriem, kuru sirdis pieder jūrai.
"Mūsu zivsaimniecības produkti nonāk vairāk nekā 60 valstīs. Vispārējā sacensībā, kas pastāv tirgū, tostarp no ārvalstu ražotāju puses, vienmēr ir jācenšas sevi parādīt ar kaut ko īpašu, pie mums Latvijā tradicionāli iegūtu un radītu. Tādu produktu, kas patiktu gan mūsu, gan ārvalstu zivju gardēžiem. Ticu, ka to spējam, ņemot vērā arī Eiropas Savienības līdzekļu pieejamību jaunām iecerēm un izcilas garšas produktiem. Tam apliecinājums ir arī šodienas laureāti," tā minists.
Zvejniekiem būt!
Zvejnieki ir skarbi vīri – smaga darba darītāji, nevis lieli runātāji. Tomēr visi kā viens, balvu saņemot, atzina, ka nevar iedomāties sevi darām no citu.
"Ja esi zvejnieks, tad ir jāzvejo, un, kamēr būs Latvija, tikmēr būs arī zvejnieki,"
uzskata Tukuma novada Bērzciema biedrības "Mazjūras zvejnieki" vadītājs Andis Cīrulis. Viņa biedrība saņēma galveno balvu nominācijā "Ieguldījums zivsaimniecības un ūdeņu apsaimniekošanas popularizēšanā", kamēr veicināšanas balva tika Ventspils novada biedrībai "Usmas krasts". "Ja uz darbu ej ar prieku, neskaitot stundas, un saņem par to naudu, ar ko var iztikt, tad tā ir laime, ko arī visiem novēlu!" tā karpu un foreļu audzētājs Gints Nordens no zemnieku saimniecības "Avotiņi", saņemot galveno balvu nominācijā "Gada uzņēmums akvakultūrā". Veicināšanas balvu šajā kārtā saņēma Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta Ērika Rāvas zemnieku saimniecība.
"Nebaidīties, nebeigt sapņot un novest lietas līdz galam!" ar šādu moto strādā Talsu novada Upesgrīvas zvejnieks Jurģis Elsons, kurš uzvarēja nominācijā "Jauns un daudzsološs nozarē".
Galvenās balvas laureāts nominācijā "Gada uzņēmums jūras zvejniecībā" bija Rojas uzņēmums SIA "Sibilla", bet par Gada uzņēmumu jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā pasludināja Liepājas uzņēmumu SIA "Marlin 11". Veicināšanas balvu šajā nominācijā pasniedza Salacgrīvas uzņēmumam SIA "Šoneris".
Savukārt nominācijā "Gada uzņēmums zivju apstrādē" uzvarētāja godā tika slavenais šprotu ražotājs AS "Brīvais vilnis".
Bet cienījamajā nominācijā "Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā" tika sveikts Salacgrīvas pagasta Kuivižu ciema zvejnieks Jānis Krūmiņš. Savulaik bijis kuģa kapteinis, tagad kopā ar dēlu izveidojis uzņēmumu "Aļģes 1". Jānis pavasarī zvejā ņem līdzi arī tūristus un vāra reņģu zupu, ar paša zvejotām reņģēm cienā arī Reņģēdāju svētkos Salacgrīvā. Visi laureāti saņēma skaisto balvu "Lielais loms 2023", Zemkopības ministrijas diplomu un naudas prēmiju. Apbalvoti arī veicināšanas balvu ieguvēji.
Zemkopības ministrijas gada balva zivsaimniecībā "Lielais loms" ir nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā. Balvas mērķis ir veicināt zivsaimniecības nozares attīstību un nozīmīgumu sabiedrībā.
