13.2 °C
Pasaules hokeja čempionāts Rīgā startēs jau rīt un pilsētā, lai gan mazliet pliekani, tomēr ienāk ripas spēles svētku gaisotne.
Kā pāvi
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sevi dažādos veidos diskreditējis arī Latvijas hokejs, virknei cilvēku nespējot saraut saites ar agresorvalsti, bet Latvijas Hokeja federācija (LHF) un arī izlases vadība neieņēma stingri nosodošu nostāju. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daļa sabiedrības distancējusies no hokeja.
Organizatori un arī Rīgas vadība sociālajos tīklos tiek kritizēta par to, ka hokeja gaisotne ielās nav jūtama. Te gan ar akmeņu mētāšanu nevajadzētu aizrauties. Jo nav tā, ka citas valstis, uzņemot pasaules čempionātu, mēnesi dancotu hokeja ritmos. Varbūt pozitīvā ziņā var izcelt Slovākiju, bet Prāgā, Ķelnē – ikdienas dzīve ritēja savu gaitu. Herningā, Dānijā, juta hokeja elpu, bet tie jau visnotaļ tādi lauki.
Cita lieta – ja latvieši sevi arvien sludina kā labākos fanus pasaulē, tad gan ik uz stūra vajadzētu būt hokeja liecībām.
Citādi mēs kā pāvi – labākie, skaistākie. Kaut pati sporta sabiedrība par to smīkņā. Aprīlī viesojoties Splitā, Horvātijā, viņu U-19 komanda Ženēvā aizvadīja UEFA Jaunatnes čempionu līgas finālu. Nepārspīlējot – visos bāros lielie televizoru ekrāni un teju visi pilni ar vietējiem, vairāk brīvāku vietu bija pārdesmit metru attālumā no policijas iecirkņa esošajā iestādījumā, kur spēlei līdzi sekoja arī vairāki kārtībsargi. Rīgā jau bāru mazāk, kur nu vēl televizoru. Uz hokeja laiku gan atradīs un šur tur būs lustīga atmosfēra. Ja krodzinieki nenobaidīs ar alus cenām. Splitā 0,3 litru miestiņš par diviem eiro, bet Rīga jau nav lētais Eiropas gals.
Kompass nojucis
Rīgā par pasaules čempionāta klātbūtni visuzskatāmāk liecina dažādu Latvijas izlases sponsoru mārketinga aktivitātes, veikalu tīkls pat izdomāja jaunu fanu saukli. Arī tas ir labi, ka kāds iekustina vezumu, jo hokejisti aiz kūtruma vai lepnuma iebuksējuši tā, ka ne no vietas. Varēja taču ar futbola entuziastiem pakonsultēties, bet kā nu ir, tā ir. Kā saka – dziedāšanai mums ir Dziesmu svētki, nav ko jaukt siļķi ar cielaviņu. Tikmēr kāds jauniešu bariņš vārda tiešā nozīmē kaut ko saputroja – gaumīgu ledus hokeja skulptūru apgāza, it kā naivi cerot tikt pie biļetēm, kas, protams, bija butaforija. Tas nav tik satraucoši kā ar Imantas bruņotajiem tukšgalvjiem, tomēr arī te saprāta un audzināšanas kultūras deficīts.
Organizatoriem nervozas dejas ar biļešu tirdzniecību. Līdz otrdienai bija notirgoti 105 tūkstoši no kopumā 240 tūkstošiem biļešu uz spēlēm Rīgā. Latvijas – Kanādas mačs tika izpirkts pavisam nesen, uz visām pārējām mājinieku spēlēm arēnā vietu netrūkst. Otrā un trešā spēle pret slovākiem un čehiem, kas Rīgā būšot vairāku tūkstošu pulkā. Vai nebūs neveikla situācija, kā bijis futbola izlasei (piemēram, pret Bosniju un Hercegovinu), kad mājās esam kā viesos? Lai nu kā, zīmējot pieprasījuma un piedāvājuma līknes, organizatoriem kompass bija nojucis. 89 eiro par spēli ir pārmēru augsta latiņa.
Neiekasētā naudiņa iezīmē mīnusus organizatoru budžetā, bet – tas neradot riskus čempionāta veiksmīgai norisei.
Ja jau asaras nelej, valdība ar finansējuma piešķiršanu ietur meistara cienīgu pauzi. Pirksti paši raksta – Aleksandra Kerča stilā, bet šo epitetu vajadzētu izmēzt mēslainē – ar ikgadējiem suminājumiem 9. maijā ukraiņu tautības (!) bijušais uzbrucējs apliecina, ka viņa sirds joprojām pieder Arhangeļskai.
Vienlaikus skaidrs, ka hokejs vairs nav tas, kas 2006. gadā. Protokoli liecina, ka toreiz Kazahstānas un Slovēnijas spēli apmeklēja 7500 cilvēku. Lētākās biļetes maksāja piecus latus, šoreiz – deviņus un 19 eiro. Ņemot vērā inflāciju, salīdzināmi lielumi, bet vai tagad, arī dāvinot biļetes bez maksas, varētu piepildīt arēnu?
"Esmu bijusi, šķiet, desmit pasaules čempionātos. Šogad klātienē nesanāks. Man hokeja čempionāti ir arī kā ceļojums, kuros ķert citus iespaidus. Tas šoreiz atkrīt, turklāt biļešu cenas – tā ir ņirgāšanās par faniem," atzīst jēkabpiliete Marika Šicāne.
"Čempionātos Vācijā, Dānijā pirkām par 30 eiro. Tagad prasa tuvu 150, nu, atvainojiet, tad labāk ziedoju ukraiņiem un skatos hokeju mājās, draugu lokā cepot šašliku.
Nav arī tās svētku sajūtas, nebūs fanu zonas. Dēls uzdāvināja biļeti 20. maijā uz Čehijas – Norvēģijas spēli, lai vismaz ir kādi iespaidi no mājas čempionāta, bet arī tas ies garām, jo tā ir pārceltā darba diena."
Uzziņa
"Twitter" aptauja
Vai jums ir īpašā sajūta, ka tūdaļ Rīgā sāksies hokeja svētki?
Aivis Kalniņš: "Mazliet jau žēl, bet arī man šogad nulle emociju vai gaidu. Pirmo reizi tā. Vakar pat pieķēru sevi pie domas, ka nemaz īsti nezinu, kad ir pirmā spēle."
Juris Vaidakovs: "Dīvaini, bet man ir pilnīgi pie kniebējmuskuļa šis hokeja čempionāts. Kaut kā iekšēji pārāk lielas mieles – visa šī organizatoru šantāža, pieprasot valsts finansējumu, neadekvātās cenas, Rīgas krogi arī jau pacēlušas alutiņu līdz 5 eiro, kur vēl pirms nedēļas bija 4."
Elīna Drēziņa: "Ja nebūtu nopirktas biļetes uz trīs spēlēm, būtu nulle. Iešu uz Latvijas – Kanādas, Kanādas – Čehijas, Slovākijas – Slovēnijas spēlēm. Pēdējo tāpēc, ka cena bija pieņemama un naivi cerēju uz Jurija Slafkovska spēlēšanu."
KONTEKSTS
Pasaules čempionātu hokejā no 12. līdz 28. maijam kopīgi rīko Somijas pilsēta Tampere un Rīga. Latvijas izlases galvenais treneris ir Harijs Vītoliņš, asistenti - Lauris Dārziņš, Artūrs Irbe, Artis Ābols, Peteri Nummelins un Raimonds Vilkoits. Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei garantē septiņas spēles.
Pērn pasaules meistarsacīkstēs triumfēja somi, kuri izšķirošajā mačā bija pārāki pār Kanādu.
Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta.
