13.3 °C
Latvijas valstsvienība kopš debijas pasaules hokeja elitē 1997. gadā Somijā tikai piecas reizes iekļuvusi starp astoņām labākajām komandām. Trīs reizes mūsējie bijuši septītie (1997., 2004., 2009.), divos čempionātos – astotie (2000., 2018.). Pirms diviem gadiem, kad čempionāts arī notika pašu mājās, ceturtdaļfināls turpat vien bija, taču kāju priekšā aizlika vācieši.
Šopavasar, kad vienas grupas spēles atkal notiek Rīgā, situācija ir labvēlīga, lai Latvijas izlase pēc piecu gadu pārtraukuma atkal tiktu labāko astoņniekā.
Latvijas izlases plusi
- Čempionāts notiek savā laukumā, savu skatītāju klātbūtnē, kuri dzīs mūsējos uz priekšu. Nav noslēpums, ka pēdējos gados hokejs Latvijā kā populārākais sporta veids zaudējis savas pozīcijas, piekāpjoties basketbolam, ko labi apzinās arī hokejisti. Tāpēc papildu stimuls būs vēlme spodrināt sava sporta veida mundieri un apklusināt hokeja kritiķus.
- Harijam Vītoliņam šis būs otrais pasaules čempionāts pie Latvijas izlases stūres, līdz ar to arī daudz lielāka saprašana par katra spēlētāja plusiem un mīnusiem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Tamperē uz papīra spēcīgāks ir kļuvis viss treneru korpuss. Vārtsargu treneris Artūrs Irbe viens pats jau ir vērtība, taču klāt nākuši arī Lauris Dārziņš un Peteri Nummelins.
- Vairākiem uzbrucējiem – Kasparam Daugaviņam, Robertam Bukartam, Rodrigo Ābolam, Tomam Andersonam – šī bijusi ļoti rezultatīva sezona klubos, jo visi sakrājuši teju pie 50 rezultativitātes punktiem vai pat vairāk. Latvijas izlasei ar vārtu gūšanu vienmēr bijušas problēmas, tāpēc uzbrucēji, kam spēle iet no rokas, būs zelta vērtē.
- Lai arī sezona bijusi ar mīnusa zīmi, Rūdolfs Balcers Latvijas izlases uzbrukumā ienesīs jaunas vēsmas. Viņš tomēr ir NHL līmeņa spēlētājs, kurš trijos pasaules čempionātos bijis valstsvienības rezultatīvākais spēlētājs. Liepājnieka ierašanās komandai dos lielāku pārliecību.
- Pieredzējis sastāvs – Andrim Džeriņam šis būs 12. pasaules čempionāts, Kasparam Daugaviņam, Ronaldam Ķēniņam – 11., Robertam Bukartam un Mikam Indrašim – desmitais, Oskaram Cibuļskim – devītais.
- Šoreiz ir daudz izdevīgāka apakšgrupa nekā pērn vai aizpērn. Rangā augstāk par Latviju atrodas Kanāda, Čehija, Šveice un Slovākija, taču ar slovākiem pasaules čempionātos elites divīzijā vienmēr esam spēlējuši labi, savukārt to, ka varam uzvarēt Šveici, pierādījām vienā no diviem pārbaudes mačiem.
- Vairākām pretinieku komandām ir gados jauns un nepieredzējis sastāvs. Norvēģi uz Rīgu brauc ar desmit debitantiem, slovākiem nav viņu lielāko zvaigžņu, kā arī astoņu hokejistu, kuri šosezon spēlēja KHL, Kazahstānai jāiztiek bez naturalizētajiem kanādiešiem, jo pēc valsts likumiem dubultpilsonība nav atļauta, savukārt leģionāri nevēlējās šķirties no savas dzimtenes pasēm.
- Pārbaudes spēles ņemt par mērauklu nav īsti pareizi, jo, piemēram, pirms 2018. gada čempionāta, kad Latvija tika ceturtdaļfinālā, tolaik Boba Hārtlija vadītā komanda zaudēja visos sagatavošanās mačos. Tomēr šī pavasara pārbaudes spēlēs, jo īpaši trīs pēdējās, priecēja Latvijas izlases varējums skaitliskajā vairākumā, nevienādos sastāvos gūstot sešus vārtus. Pie vairākuma vienmēr strādāts pastiprināti un beidzot tam būtu jāizšauj.
Latvijas izlases mīnusi
- Psiholoģiskais spiediens no malas būs ļoti liels, kas var radīt nevajadzīgu nervozitāti un sliktākajā gadījumā arī savstarpējus kašķus. Tāpat savās mājās, šoreiz nedzīvojot burbulī kā pirms diviem gadiem, var rasties situācijas, kad enerģija par daudz tiek tērēta draugiem un ģimenēm, nevis hokeja spēlēšanai.
- Latvijas izlasei ir trīs labi un vienlīdzīgi vārtsargi – Kristers Gudļevskis, Artūrs Šilovs un Ivars Punnenovs, kas it kā nav slikti, bet var sagādāt problēmas ar īstā izvēli. Spēlēt gribēs visi trīs, bet vieta vārtos ir tikai viena. Svarīga loma šeit būs Artūra Irbes psihologa spējām.
- Nav stabila otrās maiņas centra uzbrucēja, tāpēc otrajā vairākumā brigādē tiek iespēlēti pieci malējie uzbrucēji. Pārbaudes spēlēs sevi labi apliecināja 19 gadus vecais Dans Ločmelis, tomēr viņam vispirms jātiek sastāvā un pieteikumā spēlēm. Centra uzbrucēju pozīcijā lieti noderētu Zemgus Girgensons vai Teodors Bļugers, taču jāspēlē ar tiem, kas ir pieejami.
- Kalendārs atšķirībā no grupas sastāva šoreiz nepateicīgs, jo pēc pirmās spēles ar Kanādu, kurā noteikti būs jāatstāj daudz fiziskā spēka un emociju, jau nākamajā dienā jeb mazāk nekā pēc 24 stundām pretim nāks Slovākija. Tieši spēli ar slovākiem var uzskatīt par izšķirošo cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Tāpat par labu nenāks tas, ka pirms pēdējās spēles ar Šveici būs divu dienu atpūta, kas parasti komandas izsit no spēļu ritma.
- Pietrūka vienas papildu pārbaudes spēles šajā nedēļā, jo starp pēdējo maču Dānijā un pirmo spēli meistarsacīkstēs sanāk astoņas dienas tikai ar treniņiem.
KONTEKSTS
Pasaules čempionātu hokejā no 12. līdz 28. maijam kopīgi rīko Somijas pilsēta Tampere un Rīga. Latvijas izlases galvenais treneris ir Harijs Vītoliņš, asistenti - Lauris Dārziņš, Artūrs Irbe, Artis Ābols, Peteri Nummelins un Raimonds Vilkoits. Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei garantē septiņas spēles.
Pērn pasaules meistarsacīkstēs triumfēja somi, kuri izšķirošajā mačā bija pārāki pār Kanādu.
Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta.
