20 °C
Latvija, tāpat kā visa pārējā pasaule šobrīd piedzīvo zaļās enerģētikas revolūciju. Taču jautājums par attiecībām starp uzņēmējiem, kas attīsta vēja un saules parkus, un iedzīvotājiem, kas dzīvo tiešā šo parku tuvumā, Latvijā pagaidām nav atrisināts.
Un tieši iedzīvotāju un pašvaldību pretestība jeb tā saucamā ne manā sētā problēma vairākos gadījumos atjaunojamās enerģētikas projektus Latvijā ir aizkavējušas gadiem ilgi. Kā šo problēmu risina Eiropas vispieredzējušākajā zaļās enerģētikas valstī – Dānijā?
Dānijas atjaunojamo resursu enerģētikai ir jau apmēram 50 gadus ilga vēsture, jo šī valsts pieņēma stratēģisku lēmumu nebūt atkarīga no importētās naftas un gāzes tūlīt pēc 1974. gada naftas krīzes, kurā arābu naftas monarhijas liedza naftas piegādes valstīm, kuras tās uzskatīja par Izraēlas atbalstītājām. Attiecīgi dāņu atjaunojamo resursu enerģētikas uzņēmējiem ir jau desmitiem gadu ilga pieredze attiecību veidošanā ar tiem vietējiem iedzīvotājiem, kas dzīvo vēja un saules parku tiešā tuvumā, kā arī tuvumā esošajām pašvaldībām. "Dānijā cilvēkiem patīk atjaunojamo resursu enerģija – tā risina klimata pārmaiņu problēmu un vienlaikus piedāvā lētāku elektroenerģiju. Tādēļ kopumā cilvēki to atbalsta. Taču vietējās kopienās, kuru tuvumā paredzēta vēja parku celtniecība, vienmēr būs kāda cilvēku grupa, kura iestāsies pret vēja parku būvi. Šo problēmu bieži vien izdodas pārvarēt ar dažādām kompensāciju shēmām, kas pastāv Dānijā. Tās kompensē nekustamo īpašumu vērtības samazinājumu, nosaka ikgadējus maksājumus un ļauj pašvaldībām, kuru tiešā tuvumā atrodas saules vai vēja parki, gūt tos vai citus labumus. Taču, lai kādā formā eksistētu šīs kompensācijas, tās palīdz tikai tad, ja cilvēki ir atvērti dialogam. Tādēļ,
manuprāt, izšķirošais faktors sabiedrības attieksmes maiņā pret zaļo enerģētiku ir nevis kompensāciju maksājumi kā tādi, bet gan projektu attīstītāju spēja un gatavība dialogam ar sabiedrību kopumā un tām pusēm, kurus konkrētais projekts ietekmē īpaši.
Tā ir projektu attīstītāju darba sastāvdaļa, un gan Dānijā, gan citās Eiropas valstīs, kurās attīstām savus projektus, mēs šādā dialogā iesaistāmies ar prieku. Mēs vēlamies kompensēt neērtības, kuras radām, un uzskatām, ka tas ir tikai godīgi. Taču gadījumos, kad saskaramies ar cilvēkiem, kas nekādi nevēlas iesaistīties dialogā, kompensācijas diez vai palīdzēs," stāsta uzņēmuma "European Energy" izpildviceprezidents un projektu attīstības vadītājs Torvalds Spanggārds. Šim uzņēmumam ir projekti arī Latvijā.
Sāk ar vietu un attiecībām
Spanggārds stāsta, ka, ja neapmierināto ar konkrēto vēja vai saules parku būs liels, tad diez vai būs iespējams pašvaldībā saskaņot būvatļauju. Tādēļ, ja dialoga veidā neizdodas panākt vienošanos un samazināt neapmierināto skaitu, tad gan viņa uzņēmums, gan arī citi šīs jomas uzņēmēji vienkārši meklē citu vietu.
"Taču būtu jāpiebilst, ka daļa no mūsu darba ir atrast vietas, kurās atjaunojamās enerģētikas projekts ietekmētu pēc iespējas mazāku cilvēku skaitu.
Un tad mēs ar viņiem runājam – ja kritusies nekustamā īpašuma vērtība, tad mēs to varam kompensēt, ja nepatīk skats pa logu, tad varbūt to var uzlabot, iestādot kokus, ja grūtāk piekļūt īpašumam, tad varbūt to var risināt ar jauna piebraucamā ceļa palīdzību, ja problēma ir celtniecības radītais troksnis, tad arī to var regulēt, vienojoties par stundām, kādās notiek trokšņainākie darbi. Faktiski attiecību veidošana ar tiem iedzīvotājiem, kas atradīsies tiešā tuvumā, ir katra zaļās enerģētikas projekta otrais attīstības solis, uzreiz pēc vietas atrašanas. Un pēc būvatļaujas uz pašvaldību iet tikai tad, kad attiecības ir izveidotas un panāktas vienošanās ar iedzīvotājiem," viņš saka, piebilstot, ka Dānijas realitāte ir tāda, ka sabiedrības vairākums vēlas atjaunojamās enerģētikas projektus, tādēļ parasti neapmierināto skaits nav liels.
Svarīgākās kompensāciju shēmas nosaka, ka zaļās enerģijas parku attīstītājiem jākompensē nekustamo īpašumu vērtības zudums un/vai jāatpērk pēc iedzīvotāju pieprasījuma nekustamie īpašumi, kuru vērtība samazinājusies. Tiešā tuvumā esošajiem īpašumiem paredzēti arī nelieli ikgadējie maksājumi. Savukārt pašvaldība, kuras teritorijā tiek būvēts vēja vai saules parks, saņem vienreizēju likumdošanā noteiktu maksājumu brīdī, kad parks sāk darbu, taču esot iespējamas arī papildu vienošanās. T. Spanggārds uzsver, ka būtisks kompensāciju efekts ir tas, ka tās motivē uzņēmējus meklēt tādas vietas vēja un saules parkiem, kas pēc iespējas mazāk ietekmētu apkārtējo iedzīvotāju dzīvi. "Divi vai trīs īpašumi, kuriem jākompensē vērtības samazinājums, ir samērā tipiska parādība, taču, ja šādu īpašumu skaits ir desmit vai vairāk, tad parasti no projekta atsakoties, jo liels kompensāciju apjoms krasi sadārdzina projektus un tie kļūst konkurētnespējīgi," viņš saka.
Papildus likumos noteiktajiem kompensāciju veidiem attīstītājs vēl var piedāvāt tiem īpašumiem, kurus tieši ietekmēs objekta darbība, arī elektrības piegādi par izdevīgu cenu,
tāpat samērā tipiskas vienošanās esot par gājēju vai velosipēdu celiņiem, kas ļauj ērti tikt garām enerģētikas uzņēmumam, pastāvot arī vienošanās par labāka un dabai draudzīgāka apgaismojuma uzstādīšanu ielā vai, piemēram, pie ciemata veikala, kas parasti arī piederot pašvaldībai, bērnu rotaļlaukuma vai sporta laukuma izveide arī esot samērā tipiska vienošanās.
Desmitgadēm ilga vēsture
Noteikumi, kas jāievēro zaļās enerģētikas uzņēmējiem, Dānijā ir veidojušies jau pusgadsimtu. Kad pagājušā gadsimta 70. gadu vidū šajā valstī sākās vēja enerģētikas attīstība, tika noteikts minimālais attālums no dzīvojamajām ēkām, kādā drīkst uzstādīt vēja turbīnu mastus – šī distance laika gaitā ir mainījusies, un pašlaik tā ir seši vēja turbīnas masta augstumi, bet ne mazāk kā 200 metri. Tāpat agrāk Dānijā eksistējusi arī t. s. tarifu shēma. Atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, ja tie izmantoja šo shēmu, bija jāpiedāvā līdz 20% no projekta kapitāla daļām tuvumā dzīvojošiem vietējās kopienas iedzīvotājiem. "Teorijā tas skan labi, taču praksē izrādījās, ka tas ir ārkārtīgi tehniski, finansiāli un juridiski sarežģīti," saka T. Spanggārds. "Tas nozīmēja, ka projektā jāiesaista cilvēki, kas neorientējas šā uzņēmējdarbības veida niansēs, riskos un finansiālajos aspektos, tas viss ir jāskaidro, kas paņem milzumu laika un birokrātisku procedūru.
Ja konkrētiem iedzīvotājiem ir interese par atjaunojamo resursu enerģētiku, tad vienkāršāk ir tajā iesaistīties, nopērkot akcijas biržā, jo visi šādi uzņēmumi tiek kotēti biržā.
Taču daži procenti atjaunojamo resursu enerģētikas uzņēmumu kapitāla daļu šādi ir nonākuši dažādu kopienu iedzīvotāju rokās." Pēdējās izmaiņas tajā, kādas kompensācijas iedzīvotājiem, kuru īpašumu tuvumā tiek būvēti atjaunojamās enerģētikas projekti, ir ieviestas 2020. gadā. Pie būtiskiem uzlabojumiem šajā pēdējā noteikumu versijā, T. Spanggārds min to, ka tagad iedzīvotājiem ir iespēja pagaidīt līdz brīdim, kad vēja vai saules ferma sāk darboties, un tikai tad lemt, vai viņi vēlas dzīvot tās tuvumā, agrāk šāds lēmums bija jāpieņem pirms celtniecības sākuma.
Aiz slēgtām durvīm
Savukārt nekomerciālās biznesa organizācijas "Green Power Denmark", kas apvieno 1500 šīs nozares uzņēmumus, atjaunojamās enerģētikas un starptautiskās sadarbības departamenta vadītāja Kamilla Holbeka bilst, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības un iedzīvotāji aiz slēgtām durvīm un necaurspīdīgi cenšas panākt papildu labumus no uzņēmējiem. "Tas ir ļoti nedānisks veids, kā kārtot lietas, un mēs šādus mēģinājumus stingri nosodām," viņa ir nepielūdzami barga.
T. Spanggārds ir pieļāvīgāks – viņaprāt, vairums šādu gadījumu saistīti ar to, ka iedzīvotāji vēlas saņemt nevis vairāk, bet kaut ko citu, nevis to, ko attīstītājs ir piedāvājis. Šādos gadījumos attīstītāji parasti aicinot iedzīvotājus savstarpēji vienoties, kuras prasības esot svarīgākās, un tad mēģina panākt kompromisu. "Šo problēmu vismaz daļēji risina jauno noteikumu punkts par "Zaļo fondu" (skat. uzziņu), jo tas nodrošina, ka procesā tiek iesaistīta arī pašvaldība – tas nodrošina, ka projekti vairs nav tik atkarīgi no viena vai dažu cilvēku vēlmēm, un arī nosaka, kur paliek nauda, kuru saņem," saka Spanggārds. Neskatoties uz pašvaldības iesaisti lēmumu pieņemšanā, attīstītāji tomēr rūpējoties, lai labumi, kurus no projekta saņem pašvaldība un iedzīvotāji, ir koncentrēti tajā apkārtnē, kas tiek tieši ietekmēta.
Novēlējums – nebirokratizēt
Runājot par kompensācijām iedzīvotājiem, svarīgi būtu arī izprast, ka ne visas vēja turbīnas ir vienādas un ne visas vienādi ietekmē iedzīvotājus. Vecās turbīnas uzstādītas uz zemākiem mastiem, tās griežas ātrāk, rada lielāku troksni un gaismas ņirboņu,
savukārt jaunās atrodas uz augstiem mastiem, griežas lēnāk un mazāk ietekmē sadzīvi, attiecīgi arī nekustamo īpašumu vērtības samazinājums ir mazāks.
Latvijā gandrīz visos gadījumos runa ir par "jaunajām" vēja turbīnām, "vecās" Latvijā ir uzstādītas tikai Grobiņā, bet Dānijā veco turbīnu ir daudz.
Latvijai T. Spanggārds novēl arī ieviest kompensāciju shēmas, iesakot panākt maksimālu attiecību caurspīdīgumu starp atjaunojamās enerģētikas attīstītājiem un iedzīvotājiem un pašvaldībām, bet vienlaikus nepadarot šīs kompensāciju shēmas pārāk stingras un birokrātiskas. "Stingri nosakot likumdošanā, ka noteikti jākompensē tas vai kas cits, katram projektam tiek uzlikts konkrēts papildu izmaksu slogs. Situācijā, kad Latvijā krasi paaugstinājušies sadales tīkla tarifi un notikušas straujas izmaiņas valsts politikā attiecībā uz mikroģenerācijas iekārtām (saules paneļiem, kurus uzstāda iedzīvotāji) un šo izmaiņu ilgtermiņa ietekme uz enerģijas tirgu vēl nav skaidra, piesardzīgāka pieeja varētu ļaut tirgus dalībniekiem sarunu ceļā pašiem saprast, ko tie var prasīt un saņemt. Arī nenosakot stingrus likumdošanas rāmjus, kompensāciju shēmas iedzīvotājiem spēj pilnvērtīgi darboties. Piemērs šādai situācijai ir Anglija un Skotija, kur ir minimāls likumdošanas rāmis, kurš neko stingri nenosaka, bet kompensāciju shēmas pilnvērtīgi darbojas," viņš saka.
Komforta maksājumu pieredze Dānijā
Saskaņā ar jaunajiem 2020. gada 1. jūnijā pieņemtajiem noteikumiem, kas Dānijā regulē veidu, kā atjaunojamo resursu enerģētikas uzņēmumi kompensē dzīvojamo ēku vērtības samazinājumu, kas radies to darbības rezultātā.
- Kompensācija, ja noticis vērtības zaudējums. Visu to dzīvojamo māju īpašnieki, kuru īpašums atrodas līdz 200 metru attālumā no uzstādītajiem saules paneļiem, hidroelektrostacijas vai viļņu elektrostacijas, un tie, kuru īpašumi atrodas ne vairāk kā sešu vēja turbīnas mastu augstuma attālumā no vēja parka mastiem, var pretendēt uz kompensāciju tādā apjomā, kādā viņu nekustamais īpašums zaudējis vērtību. Uz 400 eiro lielu vienreizēju kompensāciju var pretendēt visi pārējie nekustamie īpašumi vēja turbīnu rajonā. Nekustamo īpašumu vērtību un to izmaiņas nosaka valsts nozīmēta komisija pēc tam, kad atjaunojamās enerģētikas uzņēmums sācis darboties, Dānijas Enerģijas aģentūra sagatavo visu to adrešu sarakstu, kuras var prasīt šādas kompensācijas un publiskā sanāksmē izskaidro to pašvaldības iedzīvotājiem.
- Prasība atpirkt īpašumu. Visu to dzīvojamo māju īpašnieki, kuru īpašums atrodas līdz 200 metru attālumā no saules paneļu stacijas, hidroelektrostacijas vai viļņu elektrostacijas, un tie, kuru īpašumi atrodas ne vairāk kā sešu vēja turbīnas mastu augstuma attālumā no uzstādītajiem vēja parka mastiem, var prasīt no atjaunojamās enerģētikas projekta attīstītāja savu īpašumu atpirkšanu par cenu, kas bija spēkā pirms vēja parka darbības uzsākšanas ar noteikumu, ka vērtēšanas komisija nosaka, ka viņu nekustamais īpašums zaudējis vērtību vairāk nekā par 1%. Ja īpašnieks iepriekš jau saņēmis kompensāciju par īpašuma vērtības zaudējumu, tā tiek atrēķināta no pirkuma cenas. Dānijas Enerģijas aģentūra sagatavo visu to adrešu sarakstu, kuras var prasīt šādas kompensācijas un publiskā sanāksmē izskaidro to.
- Zaļais fonds – maksājums pašvaldības budžetā. Pašvaldība, kuras teritorijā tiek uzstādīts atjaunojamās enerģijas parks, saņem vienreizēju maksājumu brīdī, kad tas sāk darboties (tiek pieslēgts sadales tīklam). Saules paneļu stacijas gadījumā – 5400 eiro par katru uzstādīto stacijas jaudas megavatu (MW). Vēja parku gadījumā – 16 800 eiro par katru uzstādīto stacijas jaudas MW.
- Ikgadējie papildmaksājumi. Katrs privātā nekustamā īpašuma īpašnieks, kas atrodas līdz 200 metru attālumā no saules paneļu parka, saņem ikgadēju maksājumu no attīstītāja aptuveni 300 eiro apmērā. Katrs privātā nekustamā īpašuma īpašnieks, kura īpašums atrodas līdz astoņu vēja parka mastu augstuma attālumā no vēja parka tuvākā turbīnas masta, saņem ikgadēju maksājumu no attīstītāja aptuveni 700 eiro apmērā. Šādi maksājumi netiek aplikti ar nodokļiem. Maksājumu kopējais apjoms nevar pārsniegt ar 1,5% no atjaunojamās enerģētikas attīstītāja ieņēmumiem, kurus radījusi tīklā nodotā elektroenerģija gada laikā (tiek aprēķināts tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, reizinot ar tās tirgus cenu). Tas nozīmē, ka šādu papildmaksājumu apjoms var mainīties gan atkarībā no parka vecuma (ietekmē saražotās elektroenerģijas apjomu), gan elektrības cenas tirgū.
Dati: Dānijas Enerģētikas aģentūra
Par kādiem objektiem Dānijā jāmaksā komforta maksājumi?
- Par uzstādītajām vēja turbīnām ar mastu augstumu lielāku par 25 m un ar tiem saistītājiem gaismas marķēšanas mastiem.
- Par atkrastes vēja turbīnām, kas nav uzstādītas, uzvarot izsludinātajos konkursos (Dānijā līdz pat pēdējam laikam pastāvēja divas likumīgas juridiskās shēmas, kā tiek uzstādīti atjaunojamās enerģētikas objekti – uzvara izsludinātajos konkursos un t. s. atvērtās durvis. Pēdējo Dānijas valdība nesen atcēla, taču šīs shēmas ietvaros ir uzstādīts diezgan daudz objektu. – Aut.).
- Par atkrastes vēja turbīnām, kas uzstādītas jau pēc tam, kad izsludināts konkurss par vēja parku fermas veidošanu šajā reģionā, proti, uzstādītas "atvērto durvju" politikas ietvaros.
- Par saules parkiem, kuri pieslēgti sadales tīklam un kuru uzstādītā jauda pārsniedz 500 kW.
- Par saules parkiem, kas pieslēgti sadales tīklam un kuru uzstādītā jauda pārsniedz 50 kW, bet nav lielāka par 500 kW un kas atrodas 500 metru attālumā vai mazāk no cita saules parka, kura uzstādītā jauda ir vismaz 50 kW un kurš jau ir vai nu pieslēgts sadales tīklam, vai plāno saņemt būvatļauju ar šādu mērķi, ar noteikumu, ka abu parku kopējā uzstādītā jauda ir 500 kW vai vairāk.
- Par saules paneļu sistēmām, kas pieslēgtas sadales tīklam un atrodas uz ēku jumtiem vai integrētas ēkās, ar noteikumu, ka šīs ēkas uzbūvētas ar mērķi uzstādīt saules paneļus.
- Par viļņu spēkstacijām vai hidroelektrostacijām, kas ieguvušas tiesības uz elektrības cenu atbalstu tehnoloģiju neitrālos konkursos.
- Par hibrīdajām spēkstacijām.
Dati: Dānijas Enerģētikas aģentūra.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
