9 °C
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē otrdien bija plānots skatīt Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto Latvijas enerģētikas stratēģiju, tomēr stratēģijas vietā tika prezentēts lielākoties esošās enerģētikas situācijas pārskats.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" jau ilgstoši norādījis, ka Latvijai beidzot nepieciešama enerģētikas stratēģija, kura ir virknei citu Eiropas valstu.
"Milzu problēma ir tā, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns šobrīd ministrijai izvirzīts kā galvenais dokuments, jo to prasa Brisele. Taču stratēģija ir primārā, pēc kuras var veidot pārējos plānus," pēc sēdes norādīja Kulbergs. "Stratēģija būtu ilgtermiņa vīzija un ambīcijas, mērķis, kas mums enerģētikā jāsasniedz."
Būtībā stratēģija nozarei, investoriem un arī vienkārši iedzīvotājiem beidzot ļautu plānot lēmumus, kas skar enerģētiku, ilgtermiņā,
jo izslēgtu dažādas baumas, kā arī lēmumpieņēmēju domu maiņas jau saknē – vai un kādā mērā turpināsim lietot dabasgāzi? Kādu vietu ieņems vēja un saules enerģija? Kādu apkures sistēmu izvēlēties? Eiropā šie jautājumi ir skaidri, jo stratēģijā vienam vai otram veidam ir pateikts jā vai nē.
Apakškomisijas sēdē ministriju pārstāvēja valsts sekretāre Līga Kurevska. Kaut gan daļa apakškomisijas pārstāvju bija neapmierināti ar prezentāciju par situāciju enerģētikā, jo sagaidīja jau konkrētu stratēģiju, no ministrijas sniegtās informācijas varēja "izvilkt" arī mājienus par topošās stratēģijas saturu. Piemēram, transporta sektorā gaidāma ievērojama elektrifikācija, bet dabasgāzi siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai plānots aizvietot ar biometānu un turpināt plaši izmantot biomasu. Tāpat plānots straujāk virzīties ēku siltināšanas virzienā un plānots ievērojams vēja enerģijas pieaugums kopējā enerģētikas portfelī.
"Sagaidām, ka ap 2030. gadu sasniegsim energoneatkarību un būsim elektrības eksportētājvalsts. Otra lieta – jābūt konkurētspējīgām cenām.
Tādēļ vēlamies redzēt infrastruktūru un ražotājus, kas spēj saražot elektrību 50–100 eiro robežās par MWh," tā Kurevska.
Apakškomisija ministrijai tagad devusi laiku līdz 1. decembrim, kad prezentēt īsu un konkrētu stratēģiju, kas ļautu uzņēmumiem un investoriem dot skaidrus signālus par Latvijas enerģētikas nākotni.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
