10 °C
Šis Eiropas Parlamenta sastāvs visdrīzāk atmiņā visvairāk paliks ar lēmumiem Zaļā kursa virzienā, taču ar katru sasaukumu deputātiem arvien biežāk un nopietnāk jādomā arī par lēmumiem, kas saistīti ar tehnoloģijām.
Kaut vai tāpēc, ka Zaļais kurss īstenojams, tikai digitalizējot ekonomiku. Šajā sasaukumā līdz šim pieņemti 76 dažādi likumi, vēl 29 atrodas pieņemšanas stadijā, bet desmit plānošanas fāzē. Par nozīmīgākajiem pieņemtajiem digitalizācijas likumiem gan jāuzskata trīs – saistībā ar mākslīgo intelektu, nelikumīgu satura izplatību, lietotāju datu apstrādi un dalīšanos lielajās tehnoloģiju platformās.
Digitālajā pasaulē jauns šerifs
Tieši dažu pēdējo gadu laikā ir kļuvis pavisam skaidrs, ka mākslīgais intelekts potenciāli varētu būt nozīmīgākais un novatorisks tehnoloģiskais sasniegums pēdējo vismaz 15 gadu laikā, kas mainīs daudzu nozaru darbību, piemēram, uzlabojot veselības aprūpi un transporta sfēru, paaugstinot ražošanas procesu efektivitāti un nodrošinot lētākus un ilgtspējīgus enerģijas avotus. Tomēr mākslīgais intelekts nāk komplektā arī ar riskiem. Tāpēc par visnozīmīgāko aktu jāuzskata tieši mākslīgā intelekta (MI) akts.
Iegrožos mākslīgo intelektu
Daudzi nozarē strādājošie droši vien teiks, ka institūcijām nevajadzētu nākt klajā ar kādiem ierobežojošiem mehānismiem un likumprojektiem, tomēr EP cer nodrošināt, lai Eiropas Savienībā (ES) izmantotās MI sistēmas būtu drošas, pārredzamas, izsekojamas, nediskriminējošas un videi draudzīgas. Kas svarīgi – norādīts, ka MI sistēmas būtu jāpārrauga cilvēkiem, nevis datorprogrammām.
Jaunie noteikumi izvirza pienākumus pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem atkarībā no MI radītā riska līmeņa.
EP identificējis tādas MI sistēmas, kurās risks ir augstā un pat nepieņemamā līmenī, kas nozīmē, ka tās var apdraudēt cilvēkus. Attiecīgi tās būtu aizliedzamas.
Digitālajā pasaulē – jauns šerifs
Otrs nozīmīgais šī sasaukuma dokuments ir Digitālo tirgu akts, kas skatāms kopā ar Digitālo pakalpojumu aktu, kurus abus pieņēma vien ar mēneša starplaiku – 2022. gada rudenī.
Digitālo tirgu akts beidzot ierobežos lielo tehnoloģiju milžu plašo ķetnu kampienu. Aktā ir noteikti pienākumi lielajām tiešsaistes platformām, kuru dominējošais stāvoklis tiešsaistē nedod iespēju patērētājam pat izvairīties no to lietošanas. Lai novērstu šo negodīgo uzņēmējdarbības praksi, šiem vārtziņiem jeb lielajām platformām būs, piemēram, jāļauj trešajām personām sadarboties ar to pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka mazākas platformas varēs pieprasīt, lai dominējošās platformas ļautu lietotājiem apmainīties ar ziņojumiem, nosūtīt balss ziņojumus vai datnes visās ziņapmaiņas lietotnēs. Savukārt komerciālajiem lietotājiem būs ļauts piekļūt datiem, ko tie ģenerē vārtziņa platformā, lai popularizētu savus piedāvājumus un noslēgtu līgumus ar saviem klientiem ārpus vārtziņa platformas.
Savukārt digitālo pakalpojumu aktā noteikti skaidri pienākumi sociālajiem medijiem vai tirdzniecības vietām apkarot nelikumīga satura izplatīšanos, dezinformāciju tiešsaistē un citus riskus sabiedrībai.
Piemēram, būs aizliegums ievietot reklāmas, kuru mērķauditorija ir bērni, un reklāmas, kuru pamatā ir sensitīvi dati. Aizliegtas arī maldinošas saskarnes un maldinoša prakse, kuru mērķis ir manipulēt ar lietotāju izvēli.
Dāniete Kristela Šaldemūse (S&D), Eiropas Parlamenta ziņotāja par Digitālo pakalpojumu aktu, pēc tā pieņemšanas sacīja: "Tehnoloģiju giganti pārāk ilgi ir izmantojuši noteikumu trūkumu sava labuma gūšanai. Mēs arī beidzot iespīdināsim dienasgaismu algoritmu džungļos, lai pienācīgi aplūkotu naudas pelnīšanas mašīnas, kas stāv aiz sociālo tīklu platformām."
Digitālā programma izpildīta
Šajā EP sasaukumā pie digitalizācijas aktiem strādāja arī Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par", "Renew Europe" grupa). "Man pašam bija iespēja un pienākums būt savas politiskās grupas atbildīgajam ziņotājam ES programmai Digitālajai dekādei, kas nosaka ES mērķus un ieguldījumus digitālās infrastruktūras un digitālo prasmju attīstībā, un Sadarbspējīgas Eiropas aktam, un arī Eiropas Mikroshēmu aktam, kas veicinās Eiropas spēju pašai saražot nepieciešamās vismodernākās mikroshēmas un nebūt atkarīgai no Ķīnas," saka Ijabs, norādot, ka piedalījies arī Mākslīgā intelekta akta, Digitālo pakalpojumu un Digitālā tirgus akta apspriešanā komitejās.
Ijabs secina, ka digitālo pārveidi daļēji aizēnoja dažādas krīzes un Krievijas iebrukums Ukrainā, taču, viņaprāt, lielāko daļu digitālās programmas ir izdevies izpildīt.
Īpaši viņš vēlas pieminēt Digitālo pakalpojumu aktu, kas platformu lietotājiem pavērs lielāku kontroli pār saviem datiem un informāciju, ko tie saņem savās platformās. "Tie varēs viegli ziņot par nelikumīgu saturu, un platformām būs rūpīgi jāapstrādā šādi ziņojumi. Reklāmas nevarēs rādīt, pamatojoties uz lietotāja sensitīviem datiem, piemēram, etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem vai seksuālo orientāciju, un platformām ir jāmarķē visas reklāmas un jāinformē lietotāji par to, kas reklamē," vienu no jauninājumiem min Ijabs.
Digitalizācijā atpaliekam
Eiropas Savienībā izsludinātajā digitālajā desmitgadē aizvadīti jau trīs pilni gadi. Kā veicies ar digitalizācijas mērķu sasniegšanu?
Eiropas digitālie mērķi paredz, ka vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni līdz 2030. gadam jāsasniedz 90% uzņēmumu.
"Pagaidām mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijā esam krietni zem ES vidējā līmeņa, lai gan digitālā transformācija ir galvenais instruments konkurētspējas kāpināšanā.
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa identificētie galvenie izaicinājumi joprojām palikuši tie paši. Tā ir lielo datu, mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas izmantošana. Īpaši būtiska ir mākslīgā intelekta iespēju plašāka izmantošana, jo tieši tas ir lielākais palīgs rutīnas darbu veikšanā, atbrīvojot laiku un resursus virzieniem, kur nepieciešama tieša cilvēka iesaiste," tā "Latvijas Avīzei" norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
