Fog 3 °C
O. 27.02
Andra, Līva, Līvija
Plānotā mikroshēmu rūpnīca Vācijā no putna lidojuma pati izskatīsies kā mikroshēma. "Intel" būvēs divas pusvadītāju rūpnīcas Magdeburgā kopumā par 30 miljardiem eiro – trešdaļu ieguldīs Vācijas valdība. Tā būs modernākā mikroshēmu rūpnīca pasaulē, kas pēc četriem gadiem ražos 1,5 nm čipus. Salīdzinājumam – pašreizējā "Intel" rūpnīca Īrijā ražo 4 nm mikroshēmas.
Plānotā mikroshēmu rūpnīca Vācijā no putna lidojuma pati izskatīsies kā mikroshēma. "Intel" būvēs divas pusvadītāju rūpnīcas Magdeburgā kopumā par 30 miljardiem eiro – trešdaļu ieguldīs Vācijas valdība. Tā būs modernākā mikroshēmu rūpnīca pasaulē, kas pēc četriem gadiem ražos 1,5 nm čipus. Salīdzinājumam – pašreizējā "Intel" rūpnīca Īrijā ražo 4 nm mikroshēmas.
Foto: Intel corporation publicitātes vizualizācija

Šis Eiropas Parlamenta sastāvs visdrīzāk atmiņā visvairāk paliks ar lēmumiem Zaļā kursa virzienā, taču ar katru sasaukumu deputātiem arvien biežāk un nopietnāk jādomā arī par lēmumiem, kas saistīti ar tehnoloģijām.

Kaut vai tāpēc, ka Zaļais kurss īstenojams, tikai digitalizējot ekonomiku. Šajā sasaukumā līdz šim pieņemti 76 dažādi likumi, vēl 29 atrodas pieņemšanas stadijā, bet desmit plānošanas fāzē. Par nozīmīgākajiem pieņemtajiem digitalizācijas likumiem gan jāuzskata trīs – saistībā ar mākslīgo intelektu, nelikumīgu satura izplatību, lietotāju datu apstrādi un dalīšanos lielajās tehnoloģiju platformās.

Digitālajā pasaulē jauns šerifs

Tieši dažu pēdējo gadu laikā ir kļuvis pavisam skaidrs, ka mākslīgais intelekts potenciāli varētu būt nozīmīgākais un novatorisks tehnoloģiskais sasniegums pēdējo vismaz 15 gadu laikā, kas mainīs daudzu nozaru darbību, piemēram, uzlabojot veselības aprūpi un transporta sfēru, paaugstinot ražošanas procesu efektivitāti un nodrošinot lētākus un ilgtspējīgus enerģijas avotus. Tomēr mākslīgais intelekts nāk komplektā arī ar riskiem. Tāpēc par visnozīmīgāko aktu jāuzskata tieši mākslīgā intelekta (MI) akts.

Iegrožos mākslīgo intelektu

Daudzi nozarē strādājošie droši vien teiks, ka institūcijām nevajadzētu nākt klajā ar kādiem ierobežojošiem mehānismiem un likumprojektiem, tomēr EP cer nodrošināt, lai Eiropas Savienībā (ES) izmantotās MI sistēmas būtu drošas, pārredzamas, izsekojamas, nediskriminējošas un videi draudzīgas. Kas svarīgi – norādīts, ka MI sistēmas būtu jāpārrauga cilvēkiem, nevis datorprogrammām.

Jaunie noteikumi izvirza pienākumus pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem atkarībā no MI radītā riska līmeņa. 

EP identificējis tādas MI sistēmas, kurās risks ir augstā un pat nepieņemamā līmenī, kas nozīmē, ka tās var apdraudēt cilvēkus. Attiecīgi tās būtu aizliedzamas.

Digitālajā pasaulē – jauns šerifs

Otrs nozīmīgais šī sasaukuma dokuments ir Digitālo tirgu akts, kas skatāms kopā ar Digitālo pakalpojumu aktu, kurus abus pieņēma vien ar mēneša starplaiku – 2022. gada rudenī.

Digitālo tirgu akts beidzot ierobežos lielo tehnoloģiju milžu plašo ķetnu kampienu. Aktā ir noteikti pienākumi lielajām tiešsaistes platformām, kuru dominējošais stāvoklis tiešsaistē nedod iespēju patērētājam pat izvairīties no to lietošanas. Lai novērstu šo negodīgo uzņēmējdarbības praksi, šiem vārtziņiem jeb lielajām platformām būs, piemēram, jāļauj trešajām personām sadarboties ar to pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka mazākas platformas varēs pieprasīt, lai dominējošās platformas ļautu lietotājiem apmainīties ar ziņojumiem, nosūtīt balss ziņojumus vai datnes visās ziņapmaiņas lietotnēs. Savukārt komerciālajiem lietotājiem būs ļauts piekļūt datiem, ko tie ģenerē vārtziņa platformā, lai popularizētu savus piedāvājumus un noslēgtu līgumus ar saviem klientiem ārpus vārtziņa platformas.

Savukārt digitālo pakalpojumu aktā noteikti skaidri pienākumi sociālajiem medijiem vai tirdzniecības vietām apkarot nelikumīga satura izplatīšanos, dezinformāciju tiešsaistē un citus riskus sabiedrībai. 

Piemēram, būs aizliegums ievietot reklāmas, kuru mērķauditorija ir bērni, un reklāmas, kuru pamatā ir sensitīvi dati. Aizliegtas arī maldinošas saskarnes un maldinoša prakse, kuru mērķis ir manipulēt ar lietotāju izvēli.

Dāniete Kristela Šaldemūse (S&D), Eiropas Parlamenta ziņotāja par Digitālo pakalpojumu aktu, pēc tā pieņemšanas sacīja: "Tehnoloģiju giganti pārāk ilgi ir izmantojuši noteikumu trūkumu sava labuma gūšanai. Mēs arī beidzot iespīdināsim dienasgaismu algoritmu džungļos, lai pienācīgi aplūkotu naudas pelnīšanas mašīnas, kas stāv aiz sociālo tīklu platformām."

Digitālā programma izpildīta

Šajā EP sasaukumā pie digitalizācijas aktiem strādāja arī Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par", "Renew Europe" grupa). "Man pašam bija iespēja un pienākums būt savas politiskās grupas atbildīgajam ziņotājam ES programmai Digitālajai dekādei, kas nosaka ES mērķus un ieguldījumus digitālās infrastruktūras un digitālo prasmju attīstībā, un Sadarbspējīgas Eiropas aktam, un arī Eiropas Mikroshēmu aktam, kas veicinās Eiropas spēju pašai saražot nepieciešamās vismodernākās mikroshēmas un nebūt atkarīgai no Ķīnas," saka Ijabs, norādot, ka piedalījies arī Mākslīgā intelekta akta, Digitālo pakalpojumu un Digitālā tirgus akta apspriešanā komitejās.

Ijabs secina, ka digitālo pārveidi daļēji aizēnoja dažādas krīzes un Krievijas iebrukums Ukrainā, taču, viņaprāt, lielāko daļu digitālās programmas ir izdevies izpildīt. 

Īpaši viņš vēlas pieminēt Digitālo pakalpojumu aktu, kas platformu lietotājiem pavērs lielāku kontroli pār saviem datiem un informāciju, ko tie saņem savās platformās. "Tie varēs viegli ziņot par nelikumīgu saturu, un platformām būs rūpīgi jāapstrādā šādi ziņojumi. Reklāmas nevarēs rādīt, pamatojoties uz lietotāja sensitīviem datiem, piemēram, etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem vai seksuālo orientāciju, un platformām ir jāmarķē visas reklāmas un jāinformē lietotāji par to, kas reklamē," vienu no jauninājumiem min Ijabs.

Avots: Eiropas Komisijas 2023. gada ziņojums par digitālo desmitgadi

Digitalizācijā atpaliekam

Eiropas Savienībā izsludinātajā digitālajā desmitgadē aizvadīti jau trīs pilni gadi. Kā veicies ar digitalizācijas mērķu sasniegšanu?

Eiropas digitālie mērķi paredz, ka vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni līdz 2030. gadam jāsasniedz 90% uzņēmumu. 

"Pagaidām mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijā esam krietni zem ES vidējā līmeņa, lai gan digitālā transformācija ir galvenais instruments konkurētspējas kāpināšanā. 

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa identificētie galvenie izaicinājumi joprojām palikuši tie paši. Tā ir lielo datu, mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas izmantošana. Īpaši būtiska ir mākslīgā intelekta iespēju plašāka izmantošana, jo tieši tas ir lielākais palīgs rutīnas darbu veikšanā, atbrīvojot laiku un resursus virzieniem, kur nepieciešama tieša cilvēka iesaiste," tā "Latvijas Avīzei" norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Reklāma

Savukārt digitālās pratības līmenis līdz 2023. gadam jāpaaugstina 80% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Tostarp IKT speciālistu skaitam Eiropas Savienībā jāsasniedz 20 miljonus. "Ja turpināsim šādā pašā tempā, tad tiek lēsts, ka tikai 59% iedzīvotāju līdz 2030. gadam būs apguvuši digitālās pamatprasmes, savukārt IKT speciālistu skaits nepārsniegs 12 miljonus. Dalībvalstīm kā prioritāte jāizvirza investīcijas augstas kvalitātes izglītībā, jāatbalsta sieviešu iesaistīšanās zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un citās eksaktajās sfērās un zinātnes atzaros. Labā ziņa ir tā, ka Digitālās desmitgades ceļvedi atjaunina ik pēc diviem gadiem, tas nozīmē, ka regulāri tiek caurskatīti sasniegumi un pielāgoti taktiski risinājumi, lai tiktu sasniegti izvirzītie 2030. gada mērķi. Protams, mērķi ir ambiciozi, taču uzdevumi ir izpildāmi," norāda S. Bāliņa.

LIKTA prezidente uzsver, ka 

šīs desmitgades laikā nozīmīgākās tehnoloģijas joprojām paliks mobilais un fiksētais tīkls, kas nepieciešams gan uzņēmējdarbības attīstībai, gan nevienlīdzības jeb digitālās plaisas mazināšanai, 

ko var veidot zināšanu trūkums, nepietiekami attīstīta infrastruktūra, ierobežoti finanšu līdzekļi un citi iemesli.

"Tāpat arī skaidrs, ka ar katru dienu arvien lielāku lomu tehnoloģiskajā attīstībā spēlēs mākslīgais intelekts, un mūsu interesēs ir veicināt, ka šīs jaunākās tehnoloģijas risinājumus apgūst un savā praksē ievieš ne tikai vietējie uzņēmēji un valsts pārvalde, bet to regulāri izmanto arī jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Jo ātrāk apgūsim šīs inovācijas izmantošanas priekšrocības, jo lielāka iespēja, ka Latvijas kopējā konkurētspēja šajā informācijas gadsimtā būs lielāka," saka S. Bāliņa.

Digitālais eiro neaizstās skaidro naudu

Zīmē Gatis Šļūka. Privātums garantēts!

Digitālo eiro paredzēts piedāvāt eirozonā esošo valstu pilsoņiem, ļaujot izvēlēties savu digitālo eiro pakalpojumu sniedzēju.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome pagājušā gada rudenī noslēdza divus gadus ilgušo digitālā eiro izpētes posmu, un šobrīd dota zaļā gaisma nākamajam digitālā eiro projekta posmam – sagatavošanās fāzes pirmajai daļai, kas arī ilgs divus gadus – līdz 2025. gada novembrim. Digitālo eiro paredzēts piedāvāt eirozonā esošo valstu pilsoņiem, taču nav izslēgta iespēja digitālo eiro nodrošināt arī ārpus eirozonas esošajiem iedzīvotājiem.

2025. gada novembrī ECB padome lems, vai sākt sagatavošanās fāzes otro posmu, ķeroties pie digitālajam eiro nepieciešamās infrastruktūras izveides. 

Vai digitālo eiro varētu ieviest šīs desmitgades laikā? Tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, un ieviešanas laika rāmis var būt ļoti mainīgs.

Liela loma digitālā eiro attīstībai un arī pieņemšanai būs EP deputātu ne tikai paveiktajam vēl šajā un arī nākamajā sasaukumā, bet arī kopējai nostājai pret digitālā eiro ieviešanu. Ekonomikas un monetāro lietu komiteja ir noteikta par atbildīgo šajā jautājumā, bet nozīmīga loma būs arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, kuras kompetencē ir privātuma un datu aizsardzības aspekti.

Bez interneta un it kā arī bez komisijas maksas

Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks "Latvijas Avīzei" skaidroja, ka digitālā eiro ieviešanas pamata motivācija ir vispārējā ekonomikas digitalizācija, kas ir mainījusi mūsu ikdienas maksājumu paradumus.

"Šobrīd vienīgā eiro naudas forma, kas ir pieejama iedzīvotājiem un uzņēmējiem un ko emitē ECB, ir skaidrā nauda. Tai ir saprotamas priekšrocības, piemēram, ar to mēs varam norēķināties jebkurā vietā eirozonā un bez interneta savienojuma nepieciešamības. Skaidrā nauda nodrošina augstāko iespējamo privātumu maksājumiem, ņemot vērā, ka norēķinu izpildē nav iesaistīta neviena trešā puse. Tomēr, tirdzniecībai un norēķiniem kļūstot aizvien vairāk digitalizētiem, skaidrās naudas lietošana kļūst limitēta attiecībā pret mūsu ikdienas vajadzībām. 

Digitālais eiro būtu lietojams visā eirozonā, jebkurā vietā, bez maksas un nodrošinātu augstāko iespējamo privātuma līmeni tiešsaistes maksājumiem. 

Turklāt digitālais eiro būtu lietojams arī bez interneta savienojuma, kas sniegtu skaidrajai naudai pielīdzināmu privātuma līmeni."

Maksājumu jomā Eiropā joprojām dominē neliels skaits globālo trešo valstu maksājumu karšu kompāniju, kas nodrošina plašas elektronisko maksājumu norēķinu iespējas tikai ar starptautiskām maksājumu kartēm, bet vienotas zibmaksājumu, mobilo maksājumu izmantošanas iespējas starp ES iedzīvotājiem un maksājumiem tirdzniecībā un e-komercijā nepastāv. "Digitālā eiro ieviešana palīdzētu eirozonai mazināt atkarību no trešo valstu privātiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem," uzskata Latvijas Bankas eksperts.

Kā digitālais eiro atšķirtos no esošajiem bezskaidras naudas maksājumiem, kad maksātājs fiziski naudu rokās nemaz nav turējis? "Digitālā eiro maksājumi no lietotāja perspektīvas būtiski neatšķirsies no jau esošajiem elektroniskajiem maksāšanas instrumentiem. Tas, kas atšķir digitālo eiro no esošajiem komercbanku kontiem, ir statuss – digitālais eiro būtu centrālās bankas emitēts likumisks maksāšanas līdzeklis. Tas nozīmē, ka tā pamata lietošana būtu bezmaksas, kā arī digitālā eiro konti būtu plaši pieejami ikvienam eirozonas iedzīvotājam un pielāgoti dažādu personu vajadzībām. Šobrīd elektroniskas norēķinu iespējas mums nodrošina privāti pakalpojumu sniedzēji un par šiem pakalpojumiem mēs attiecīgi maksājam komisijas maksu," stāsta Latvijas Bankas eksperts.

Tātad digitālais eiro izslēgtu komisijas maksas, kuras privātās bankas ar katru gadu palielina? It kā jā, bet it kā tomēr nē… 

Digitālā eiro pamatfunkcijas komersantiem būtu jānodrošina bez maksas, taču komisijas maksu varētu uzlikt par dažādiem papildpakalpojumiem. Kā tas izskatītos realitātē, protams, pagaidām vēl varam tikai minēt.

Privātums būs kā skaidrai naudai

Nav noslēpums, ka daļa iedzīvotāju neuzticas elektroniskiem norēķinu veidiem, un varētu likties, ka šis ir vēl viens veids, kā iedzīvotājus piesiet bezskaidrai naudai, turpinot ceļu pretī skaidras naudas likvidācijai.

R. Vecbaštiks atzīst, ka digitālā eiro projekts tiek apvīts ar dažādām konspirāciju teorijām, tomēr uzskatiem par privātuma mazināšanu un izsekojamību neesot nekāda praktiska seguma. 

"Digitālā eiro mērķis ir tieši pretējs, proti, vairot privātumu un katras personas tiesības uz to, arī veicot maksājumus elektroniski. 

Maksājumu privātums ir pats svarīgākais digitālā eiro elements. Eirosistēmai nav nekādu komerciālu interešu par personas privātiem maksājumu datiem vai nepieciešamība dalīties ar šādiem datiem ar trešajām pusēm. Tādējādi eirosistēmai nebūtu piekļuve vai iespējas uzglabāt digitālā eiro lietotāja privāto informāciju."

"Vienlaikus jāuzsver, ka digitālā eiro ieviešana neaizstātu kādu no esošajiem maksājumu instrumentiem, ne skaidro naudu, ne arī privāto maksājumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos risinājumus," saka Latvijas Bankas eksperts.

Aptauja

Jau 2018. gadā apmēram 4000 zviedru izvēlējās rokā zem ādas implantēt neliela izmēra mikročipus, kuri darbojas ar radiofrekvences ID tehnoloģiju (RFID) un spēj uzglabāt, piemēram, nēsātāja personisko informāciju, norēķinu karšu informāciju, medicīnisko informāciju u. c. datus. Tas ļauj ar vienu rokas kustību norēķināties par pirkumiem, ļauj ārstiem ātri piekļūt visai pacienta veselības informācijai, atbloķēt automašīnas vai mājokļa durvis un veikt virkni citu darbību. Dažu nākamo gadu laikā zviedriem sekojuši daži tūkstoši vāciešu, britu un citu valstu iedzīvotāju. Nav precīzi zināms, cik tad daudzi kopumā šobrīd atļāvuši sevī ievietot mikročipus, bet domājams, ka tādi varētu būt aptuveni desmit tūkstoši. Eksperti sagaida, ka līdz 2027. gadam mikročipu izmantošana veselības datu apmaiņai pieaugs par 22%.

Aptauja

Vai jūs piekristu čipa (viedkartes) ievietošanai rokā zem ādas, lai varētu atbrīvoties no ID karšu un maksājumu karšu nēsāšanas līdz?

 

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

#BalsojamEiropā

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma