Vai Latvijā vajag lielu citu valstu zinātnieku izstrādātu mikročipu ražotni vai tomēr jāiegulda savos izgudrojumus, kurus pēcāk komercializēt? Kāda loma digitalizācijas procesu iedzīvināšanā ir Eiropas Parlamentam un vai deputāti nav pārsteidzīgi ar dažādu regulu pārlieku ātru un bargu izstrādi?
Un vai mums vajag vēl vienu digitālu maksāšanas līdzekli? Tie bija tikai daži no tematiem, kurus "Latvijas Avīzes" un "TV24" rīkotajā diskusijā "LMT" ēkā pārrunāja Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāti ar tehnoloģiju nozarē strādājošajiem.
Mākslīgais intelekts, digitālais eiro, droni, mikročipi un digitālā pārkvalifikācija – arī nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā turpināsies Eiropas digitalizācija.
No esošajiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem diskusijā piedalījās Ivars Ijabs no partijas "Latvijas attīstībai", jo viņš visvairāk strādājis pie digitalizācijas likumprojektiem. Viņš norādīja, ka 2019. gada EP sasaukumam sākotnēji bijuši divi lieli uzstādījumi – zaļā pāreja un digitālā pāreja, taču visai drīz zaļie jautājumi un problēmas nomākušas digitalizāciju. Tomēr šo to parlamentā izdevies panākt, piemēram, lielo tehnoloģiju milžu regulu, kas tiem vairs neļauj nekontrolēti izmantot lietotāju datus.
"Esam arī sapratuši, ka nu jau diezgan traki sākam atpalikt no ķīniešiem un amerikāņiem digitālajā sfērā.
Domāju, ka nākamā parlamenta lielais uzdevums būs to visu ieviest dzīvē un padarīt reālu un saprotamu," sacīja Ijabs.
No deputātu kandidātiem diskusijā piedalījās "Progresīvo" otrais numurs Mārtiņš Staķis un no "Jaunās Vienotības" – Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Irma Kalniņa. Tehnoloģiju attīstībai "jābūt daudz augstākā tempā, ņemot vērā karadarbību Ukrainā. Pēc Otrā pasaules kara daudzi, īpaši Eiropa, kļuva pasīvi šajā ziņā, bet tagad visi esam vienā maratona skrējienā ne tikai tehnoloģiju attīstībā, bet kopīgā sadarbībā, tostarp transatlantiskā," norādīja Kalniņa.
Jārada unikāli projekti
Mārtiņš Staķis uzskata, ka digitalizācijas stratēģija, pirmkārt, būtu jāpārskata tieši Latvijai, nevis Eiropai. "Jādomā par specializāciju jomās, kur varam būt īpaši spēcīgi. Tostarp EP deputātiem jālobē, lai tieši šiem attīstības virzieniem tiktu brangāks kumoss. Trešdien [šodien, jo diskusija notika 9. februārī. – Aut.]
Ādažos atklājam digitālās apmācības militārajiem mediķiem kaujas laukā, kas ir virtuālās realitātes produkts. To radījis Latvijas, Vācijas un Igaunijas konsorcijs ar Latvijas uzņēmumu "Exonicus" priekšgalā.
Uzņēmuma māsaskompānija ASV ir viena no piecām kompānijām, kuru kā partneri izvēlējusies ASV armija, lai vadītu lielo virtuālās realitātes apmācības projektu ASV armijai. Jā, neesam superliela virtuālās realitātes lielvalsts, bet esam lielvalsts vienā konkrētā specializācijā. Latvijas EP deputātiem ir jāpanāk, ka tieši šādiem projektiem ir lielāka ES uzmanība. Šobrīd Latvija seko Eiropas digitalizācijas mērķiem, mēģinot visu izpildīt. Kaut kur sanāk labāk, kaut kur sliktāk, bet tā nav pareizā stratēģija. Drīzāk jāmērķē uz vietām, kur atbalstu vajag visvairāk," sacīja Rīgas domes deputāts.
Tieši par nepieciešamību nākt klajā ar savu unikālo tehnoloģiju, nevis atgremot kādu Āzijas zinātnieku recepti runāja gan "LMT" prezidents Juris Binde, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Latvijas spēks slēpjas zinātniekos
"Jāstrādā ar nākotnes tehnoloģijām, kuras būs nepieciešamas ļoti lieliem datu pārraides ātrumiem. Tāda tehnoloģija ir silīcija fotonikas čipi. Tas ir virziens, pie kā strādā Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki ar profesoru Oskaru Ozoliņu priekšgalā, kurš ir ļoti talantīgs un atzīts arī pasaulē.
Latvijā ir sagatavots plāns, kā realizēt pirmo pētniecības posmu. Tad ir izglītības posms, kurā sagatavosim attiecīgo speciālistu apjomu, un pēc apmēram trim gadiem varētu uzbūvēt pirmo testa rūpnīcu, kas šīs mikroshēmas ražos.
Tad būs testēšanas posms, kas noslēgsies ar pilna apmēra ražošanu," jau gatavu plānu savu unikālo mikročipu ražošanai ieskicēja Juris Binde, kurš ir arī inženierzinātņu profesors Vidzemes Augstskolā.
Bindem piekrita arī Bāliņa, norādot, ka Latvijā ir lieliskas zinātnieku grupas gan RTU, gan Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā. "Mūsu spējas slēpjas zinātniekos, kuri var dizainēt, izgatavot, notestēt un prototipu stadijā ražot mikročipus. Tas ir pirmais solis, lai mēs tiktu līdz pirmajai rūpnīcai. Tādu fotonikas čipu ražošana nav nekur citur pasaulē, un tā ir mūsu iespēja, nevis esošu tehnoloģiju pārnese uz Latviju. Visiem kopīgi, ieskaitot EP deputātus, uz to ir jāiet. Es zinu, ka mēs to varam izdarīt un izdarīsim."