Visas 27 Eiropas Savienības (ES) valstis ir izpildījušas apņemšanos nodrošināt Ukrainai paredzamu, ilgtermiņa atbalstu 50 miljardu eiro apmērā, ceturtdien informē Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norāda, ka tas stiprinās Ukrainu tās cīņā par savu brīvību. "Šī ir ļoti laba ziņa Latvijas un visas Eiropas drošībai," raksta Ministru prezidente.

Siliņa uzsvēra, ka šādi ES ir vēlreiz apliecinājusi spēju vienoties.

Evika Siliņa.

Vienlaikus atbalsts Ukrainai ir daļa no plašākas ES budžeta pārskatīšanas, un tas ir pavēris iespējas risināt migrācijas, ES ārējo robežu drošības jautājumus, kā arī lauksaimniecības politiku. ES līderi Eiropadomē vienojušies meklēt risinājumus uz zemniekiem būtiskajiem jautājumiem, pauda Siliņa.

Siliņa šodien piedalās Eiropadomes sēdē, kurā Latvija uzsvērs nepieciešamību pēc ilgtermiņa atbalsta Ukrainai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kas arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzturējis tuvas saites ar Kremli, decembrī uzlika veto ES 50 miljardu eiro palīdzībai Ukrainai. Taču, kā liecināja ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā, pārējie ES līderi bija gatavi vērsties pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.