Pirms vairākiem gadiem mums visiem tik zināmā skaistā pilsēta Sigulda izvēlējās sevi uzsvērt ar saukli – pilsēta, kas aizrauj. Visiem jau izsenis Sigulda zināma kā opermūzikas, sporta un tūrisma pilsēta, bet novada aktīvo iedzīvotāju aizrautība sniedzas pēc jauniem apvāršņiem un, pateicoties sākotnējai iedzīvotāju iniciatīvai, Sigulda viskrāšņākā gadalaika – rudens – laikā, nākamnedēļ, no 6. līdz 8. oktobrim, kļūs par Latvijas pirmā Bērnu un jauniešu literatūras festivāla (SBJLF) rīkotāju.
SBJLF komandas sapnis ir redzēt lasīšanu kā vienu no mūsu ikdienas nodarbēm, kas ikdienā iekļautos tikpat organiski kā sociālo tīklu lietošana vai video spēles. Festivāla programma Siguldā veidota ar mērķi iepazīstināt ar literatūras dažādajām šķautnēm, notiks sarunas un darbnīcas ar autoriem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas, ilustrāciju izstādes, teātra izrādes, multimediju notikumi, nepublicēto darbu lasījumi, grāmatizdevēju jaunāko grāmatu prezentācijas un daudz kas cits, uzmundrinot bērnus un jauniešus atrast laiku lasīšanai gan ikdienišķās, gan neikdienišķās situācijās. Festivāls īpašu uzmanību pievērš izglītības iestādēm un iespējai papildināt skolēniem piedāvāto literatūras saturu, tādēļ pirmajā dienā, piektdien, 6. oktobrī, festivālā piedalīsies novada izglītības iestāžu skolēni un viņu skolotāji. Savukārt sestdien un svētdien, 7. un 8. oktobrī, festivāla notikumus aicināts apmeklēt ikviens interesents.
Šobrīd, organizējot Bērnu un jauniešu literatūras festivālu, siguldieši jau raugās tālāk – uz iespēju Siguldai kļūt par vienu no UNESCO atzītām literatūras pilsētām. 2004. gadā UNESCO aizsāka veidot Radošo pilsētu tīklojumu, aicinot pieteikties pilsētas, kas ir izcilas literatūras, kino, mūzikas, dizaina, gastronomijas, amatniecības un jauno mediju jomās. Kā teikts organizācijas paskaidrojumā – lai kļūtu par literatūras pilsētu, vajadzīga ne tikai ilga un iespaidīga literatūras aktivitāšu vēsture, bet būtiski, lai arī mūsdienās notiktu dažādi literatūras festivāli un svētki, bieži ciemotos rakstnieki, pilsētā darbotos daudz grāmatnīcu un izdevēju.
Reizi gadā tiekoties, pilsētu pārstāvji veido savstarpēju sadarbības tīklu, domā par jauniem veidiem, kā sasniegt lasītājus, dalās praksē un zināšanās, sniedz ieskatu literārajā pieredzē.
Tartu par literatūras pilsētu tika atzīta jau 2017. gadā, kopš 2021. gada par tādu sevi sauc arī Viļņa, pavisam Eiropā ir 24 literatūras pilsētas, no kurām pati pirmā 2004. gadā bija Skotijas galvaspilsēta Edinburga. Pasaulē kopumā ir 42 literatūras pilsētas, starp citu, divas no tām ir arī Ukrainā – 2015. gadā par literatūras pilsētu kļuva Ļviva, bet 2019. gadā – Odesa.
Par šī sapņa piepildījumu "Kultūrzīmes" aicināja pastāstīt Siguldas novada Kultūras centra literatūras projektu vadītāju Daci Kreceri-Vuli. Risinot praktiskos jautājumus, liekas, ka tieši viņa realitātē iedzīvina to, kas pausts Igaunijas pilsētas Tartu šī pavasara literatūras festivālā: "Literatūra ir īstā vieta, kur vēlēties, domāt par neiespējamo un iedomāties neiespējamo." Siguldas festivāla programma veidota ar mērķi parādīt literatūras dažādību. Tās uzdevums ir atrast un izveidot jaunus tiltus pie mazajiem un lielajiem lasītājiem, lai piepildītos festivāla sapnis – lasoša sabiedrība, kurā literatūra iekļaujas organiski.
"Mums likās ļoti dīvaini, ka līdz šim neviena Latvijas pilsēta nav saņēmusi kādu no šiem statusiem, kaimiņvalstīs ir jau pa vairākiem, piemēram, Tallina ir mūzikas pilsēta.
UNESCO literatūras pilsētas statuss, protams, ir mērķis, uz ko tiekties, tomēr pamatā šis lēmums – kļūt par literatūras pilsētu – ir pašvaldības apliecinājums novada iedzīvotājiem, ka tas mums ir un būs svarīgi vēl ļoti, ļoti ilgi," sarunā ar "Kultūrzīmēm" uzsver Dace Krecere-Vule. "Festivāls ir tas, kas parāda, salīmē visu to, ko mēs visi – gan iedzīvotāji, gan profesionāļi – darām izglītības un sabiedrības labā, parāda mūsu darbību virzienus."
Pati doma par literatūras festivāla organizēšanu un pieteikšanos UNESCO tīklā literatūras pilsētas statusam esot pirms vairākiem gadiem nākusi no Siguldas novada kultūras konsultatīvās padomes un esot "iekritusi atsaucīgā vidē", proti, Siguldas novada kultūras centrā "Siguldas devons", ko vada Jolanta Borīte. "Siguldā daudz domājam par lasītprasmi, domājam, kā iesaistīt skolas un skolēnus," teic D. Krecere-Vule. Viens no pagājušā gada veiksmīgajiem darbiem lasītprasmes uzlabošanā esot bijusi kopēja skolu bibliotekāru, skolotāju un bērnudārzu metodiķu tikšanās, lai atrastu klupšanas akmeņus. "Tas prasa ilgu laiku, ne jau pēc viena festivāla vai pēc vienas veiksmīgas kampaņas visi skolēni uzreiz sāks lasīt, tā noteikti nenotiks, bet mūsu uzdevums ir piedāvāt un iepazīstināt ar ko tādu, ar ko skolēni ikdienas procesā nesastopas. Atrast jaunus tiltus, kas savienos grāmatu ar mazajiem un arī ne tik mazajiem lasītājiem."
Festivāla programmu veidojuši četri kuratori – grāmatizdevēja, apgāda "Liels un mazs" vadītāja Alīse Nīgale, ilustratore un bērnu grāmatu autore Rūta Briede, režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla Bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš un radošo industriju uzņēmums "Story Hub".