11.2 °C
Vēlēšanās redzēt gleznas, kur uz audekla krāsu vietā izmantots māls, iespējams, ir viena no intrigām Andra Eglīša līdz šim lielākajā izstādē "Izstāde.
Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi", kas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atvērta līdz 3. novembrim. Izstādes kurators ir Aleksejs Beļeckis, un to rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar laikmetīgās kultūras radošo producenti Kitiju Vasiļjevu. Izstādes scenogrāfiju veidoja Andris Eglītis sadarbībā ar Lieni Pavlovsku un Alekseju Beļecki. Vienlaikus atvērta arī Elīnas Sproģes kūrētā Andra Eglīša gleznu izstāde "Andris Eglītis. Šī vieta kaut ko stāsta", tā līdz 19. oktobrim apskatāma mākslas galerijā "Daugava".
"Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aizņem vairākas telpas, nedaudz ietiecoties pat ārpus ēkas, kur Andra Eglīša skulptūra "Fragments" izvietota uz muzeja kravas lifta aiz stikla sienas.
Izstādē redzamie darbi tapuši atšķirīgās tehnikās un ietver divas saturiskās pamatlīnijas – gleznu kopa "Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi" stāsta par tiešu dabas elementu iesaisti gleznu tapšanā, un ciklu "Cauri tumsai" var definēt kā apkārtējās vides un dabas momentuzņēmumus eļļas glezniecībā.
Ekspozīcijas plašais vēriens
Izstādē tiek pārstāvēti vairāki vizuālās mākslas veidi – glezniecība, tēlniecība, instalācijas. Tā ir bagāta saturā un daudzveidīga formās. Atsevišķu gleznu izmēri, kas platumā vai augstumā sasniedz astoņus deviņus un pat vairāk metrus, mijas ar formātā nelieliem un vidējiem darbiem.
Ekspozīciju papildina interaktīvas instalācijas, kur skatītājs var pakāpties uz nelielām trepītēm, staigāt pa koka dēļu paaugstinājumu, lai gleznu apskate būtu ērtāka, vai vienkārši un ērti apsēsties apjomīgā nevienādu līmeņu instalācijā ar pakāpienu, soliņu un galda interpretācijām, lai izlasītu, piemēram, šai izstādei speciāli izdotu "Avīzi", kuras redaktore ir Agnese Krivade. Ekspozīcijas interaktīvās daļas nosaukums ir "Fascinācijas vārdnīca", un tā ietver arī Andra Eglīša dabas priekšmetu kolekciju, kurā mākslinieks ir ieraudzījis glezniecisku potenciālu.
Izstādes iekārtošana muzejā radošajai grupai bijis zināms izaicinājums, un tā ilgusi mēnesi, savukārt pašas izstādes sagatavošana aizņēmusi nepilnus trīs gadus. Piemēram, diskutabls bijis jautājums, kā lai ēkā ar tik nozīmīgu Latvijas mākslas darbu krātuvi eksponē gleznas, kurās krāsas vietā izmantots dabiskais pelējums. Jautājums ticis atrisināts, strādājot ciešā sadarbībā ar restauratoriem un nodrošinot izstādīto darbu drošību muzeja videi. Jebkuras izstādes veidošana muzejā pieprasa konkrētu attieksmi pret jau esošajām vērtībām un jauniem eksponātiem, arī tad, ja tie izvietoti tikai uz laiku. Respektējot stingros noteikumus, izstāde tagad ir atvērta un aicina baudīt Andra Eglīša, viena no Latvijas spilgtākajiem jaunās paaudzes gleznotājiem, mākslu.
Ekspozīcijas iekārtojums ļauj iepazīt viņa meistarību, talantu un filozofiju, kas sakņojas ciešā un nedalāmā saplūsmē ar dabu. Izstādes kurators un scenogrāfs Aleksejs Beļeckis saka: "Andris Eglītis uz gleznām skatās kā uz dzīvām būtnēm. Arī šī izstāde ir veidota kā dzīvs organisms, kad ekspozīcija, apmeklētājam pārvietojoties muzeja telpās, paver jaunus un jaunus skatpunktus. Andrim Eglītim līdz šim nav bijusi tik apjomīga izstāde, šī ir viņa lielākā izstāde. Ekspozīcijā mākslinieka sadarbība ar dabu tiek risināta vismaz divējādi – padarot dabu par mākslas līdzautoru vai attēlojot dabu, ātri reaģējot un gleznojot novēroto."
