Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē uzstādīts jauns, unikāls lielformāta mākslas darbs. Simt divdesmit kvadrātmetru liels gleznojums ir iemontēts Lielās zāles dzelzs priekškarā. Mākslas darba autors ir viens no izcilākajiem mūsdienu latviešu gleznotājiem Andris Eglītis.
Kas gan nezina, ka dzelzs priekškaru, kas, starp citu, vienīgais palicis tas pats vecais pēc Operas pēdējās restaurācijas pagājušā gadsimta beigās, nolaiž lejā starp skatuvi un zāli ugunsgrēka gadījumā, nedod dievs… Bet, ja šo priekškaru nekad neredzētu skatītāji, nebūtu taču vērts to apgleznot, vai ne?
Skatītājiem jau bija iespēja skatīt Andra Eglīša gleznojumu Kurta Veila mūzikas programmā kabarē noskaņās "Tāda ir dzīve…" 6. maijā un pasaulslavenā amerikāņu baritona Tomasa Hempsona koncertā vakar 10. maijā. Abi koncerti notika ar nolaistu dzelzs priekškaru, veidojot īpašu akustiku kamermūzikas atskaņošanai. Gleznojums būs skatāms arī pirms atsevišķām operas un baleta izrādēm, kā, piemēram, operas "Nabuko", kur apgleznoto dzelzs priekškaru izmantos kā scenogrāfijas elementu.
Dzelzs priekškara gleznojums – Latvijas Nacionālās operas Lielās zāles interjeru papildinošais laikmetīgās mākslas darbs – veido organisku saspēli starp dažādiem laikmetiem – 19. gadsimta beigām, kad tapa Lielās zāles interjers, un mūs- dienām.
Mākslinieka Andra Eglīša lielformāta gleznojuma idejas pamatā ir dabas un kultūras, iztēles un realitātes, abstrakcijas un priekšmetiskuma, materiālā un nemateriālā attiecības.
Ar gleznotāju, tēlnieku, nepraktisku amatnieku un pa reizei scenogrāfu, kurš eksperimentē mākslā, dzīvē un iespējās, ko piedāvā pasaule, Andri Eglīti tiekos Sarkandaugavas, Andrejsalas un Skanstes robežpunktā, pamestās tekstilrūpnīcas "Boļševička" teritorijā māk- slinieka darbnīcā.
Dzelzs priekškara apgleznojuma atklāšanā Operā sacījāt, ka šis darbs prasījis trīs gadus. Tad jau tas atkal īsts zemes darbs tādā pamatīguma un metaforiskā izpratnē, runājot līdzībās par jūsu "Zemes darbiem", kas tieši pirms desmit gadiem saņēma Purvīša balvu...
Ja godīgi, pirmie divi gadi pagāja, meklējot dzelzs priekškara gleznojuma tehniskos risinājumus. Līdz šim tāda pieredze nav bijusi, ka uz dzelzs priekškara tiek uzgleznots mākslas darbs (starp citu, lai augšējos fragmentus piestiprinātu, Operā talkā aicināja divus alpīnistus. – V. K.). Īstenībā noteicošā sajūta par kopiespaidu un atmosfēru radās diezgan ātri, bet ceļš līdz konkrētam rezultātam bija diezgan ietilpīgs. Līdzīgi kā ar griestu gleznojuma pasūtījumu Prezidenta pilī. Tur arī rezultāts bija viena glezna, bet aisbergs apakšā liels un pamatīgs. Kamēr iztausta strupceļus un atrod īsto ceļu. Ir patīkami, ka var tādu pamatīgu procesu ieguldīt, kas var būt ne acīm redzamā, bet kaut kādā veidā parādās gala rezultātā.