19.2 °C
Septembrī Rīgā un visā Latvijā notiek vairāki festivāli vienlaikus: laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", jaunā teātra festivāls "Homo Novus", Baltā un Zinātnieku nakts un, protams, Dzejas dienas. Kārtīga ballīte, taču tam ir savs mērķis: septembrī vasaras bezrūpībā ievijas rudens cēlienu raksturojošais jaunu zināšanu apguves un darāmā iezīmēšanas pavediens. Tā kā "ballītē" visvairāk man iznāca paviesoties tieši Dzejas dienu notikumos, mēģināšu ielūkoties festivāla šī brīža kopainā.
Dzejas dienas ir Latvijā vecākais kultūras festivāls, nākamgad tas atzīmēs 60 gadus. Šobrīd Dzejas dienu festivāla nosaukumā vairs netiek akcentēts vārds "starptautiskais", lai gan starptautiska dimensija tam joprojām ir, šī gada programmā bija gan Baltijas, gan somu dzejas vakars. Guntara Godiņa 2006. gadā iedibinātais "Dzejas brauciens", kas aptver Latviju, Igauniju, Somiju, reizumis arī Zviedriju un Norvēģiju, šogad Latvijā pieturēja Siguldā. Dzejnieks un atdzejotājs pats teic, ka došanās ceļā ir laba iespēja aizmukt no pilsētu burzmas un pievest dzeju klausītājam klāt.
Dzeja patiesi kļuvusi kustīga, par jau iesakņojušos tradīciju kļuvis "Ceļojums ar dzejniekiem", kas ļauj citādi iepazīt Rīgas apkaimes. Dzejas dienu ietvaros Sigulda izsludinājusi pati savu festivālu "Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis", un tā atklāšana notika ar Dzejas nakts pārgājienu. Siguldas skatu laukumi, peldvietas laipa un Satezeles pilskalns kļuva par jau gatavām skatuvēm ar Siguldu saistītajiem dzejniekiem. Taču jo īpaši man patika, ka līdzās meistarībai šajā pārgājienā vieta atradās arī tapšanai. Dzejas nakts pārgājiens sapulcināja Latvijas daudzās literātu apvienības: "Tekstūra", "Dzejnieki liftā", "Sintakses stupors" u. c., laiks pēc pusnakts līdz pirmajam vilcienam bija atvēlēts jauno dzejas lasījumiem.
Dzeja meklē sadarbības partnerus citās mākslas jomās, dzejas priekšnesumu padarot par īstu performanci. Inga Pizāne kopā ar pianistu Matīsu Žilinski izveidojuši akustisku koncertprogrammu balsij, klavierēm un dzejai. Dzeja tika izdejota Dzejas dienu atklāšanā, dzeja ar deju satikās diskotēkā "Fizkultūra".
Veiksmīga man šķiet vairākos muzejos iedibinātā mākslas rezidenču prakse. Jo īpaši Dzejas dienu mēnesī, vairākas ekskursija RSU Anatomijas muzejā novadīja Ivars Šteinbergs, mazliet biedējošajiem eksponātiem piešķirot dzejisku paradoksu un patosu. Izcils bija Preiļu konceptuālistu uznāciens Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā Rīgā. Sākotnējā pieteikumā bija kaut kas par Raiņa nākotnes cilvēku. Rainis šajās Dzejas dienās bija klātesošs, lai arī šogad izpalika tradicionālais pasākums Esplanādē. Raiņa un Aspazijas piemiņa aktīvi tika svinēta Jūrmalā, jauniedibināta tradīcija ir tikšanās pie Aspazijas pieminekļa Dubultu kāpās, viena no visnoturīgākajām Raiņa dzimšanas dienas tradīcijām – Jūrmalas kāpās sanākt pie domubiedru grupas vēl padomjlaikā iedēstītajām Raiņa priedēm. Savukārt Preiļu konceptuālisti sanāksmē Raiņa un Aspazijas muzejā Rīgā, dzejā uzspridzinot projektu rakstīšanas, konferenču uzvedības, notikumu dokumentēšanas labākos paraugus, pieteica grupējuma ieiešanas Latvijas kultūrvēsturē akreditāciju.
Dzejas dienu programmā vairāki atmiņas kopšanas pasākumi: Liepājā tika stāstīti atmiņu stāsti par Egonu Līvu. Dzejas nakts pārgājienā Siguldā tika pieminēts Leons Briedis. Mūru dzirnavās Mēmeles krasta ielokā dzimis Knuts Skujenieks, savās dzimtajās mājās "Kalēji" Pierīgā tika svinēts Pēters Brūveris.
Kad atceres pasākumi notiek mājās, kur ikdienā notiek pavisam parasta dzīve, informācija par tiem nereti sasniedz tikai vietējos, laikabiedrus, draugus. Šogad Dzejas dienas vienotā programmā apvienoja gan Rakstnieku savienības organizētā Dzejas dienu festivāla notikumus, gan arī starpžanru pasākumus – teātrus un koncertus –, gan arī bezgaldaudzos notikumus skolās, bibliotēkās, pilsētvidē reģionos. Izklausās pašsaprotami, bet tā nav bijis vienmēr. Šī gada plašā programma Dzejas dienu mājaslapā, kas aptvēra visu Latviju un visu septembri, ļāva ieraudzīt Latvijas dzejas kopainu, un tā šobrīd šķiet patiešām rosīga un daudzpusīga.
