2023. gadam noslēdzoties, "Kultūrzīmes" vēlas pieminēt divas īpašas jubilejas.

Tieši šodien, 27. decembrī, 140. gadskārta aprit dzejniekam, rakstniekam, publicistam, atdzejotājam un sabiedriskajam darbiniekam Edvartam Virzam (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna; dzimis 1883. gada 27. decembrī Salgales pagasta Rāceņos; miris 1940. gada 1. martā Rīgā, apbedīts Meža kapos), un pirms deviņdesmit gadiem, 1933. gadā, apgādā "Valters un Rapa" iznāca pats pirmais dzejnieka Edvarta Virzas poēmas "Straumēni: vecā Zemgales māja gada gaitās" publicējums.

Poēma "Straumēni", kas latviešu valodā līdz šim izdota 17 reizes, tiek uzskatīta par spožāko E. Virzas daiļrades virsotni un viņa zināmāko darbu. Pēc pirmā izdevuma, īsā laikā līdz Otrajam pasaules karam, kopumā desmit izdevumos, "Straumēnus" izlasīja praktiski visa tauta, un vēl tagad tas uzskatāms par vienu no visvairāk atkārtoto izdevumu pieredzējušajiem latviešu literatūras darbiem. 

Tolaik, pirms okupācijas, Latvija bija ziedoša, labības ražu smaguma pārpilna Eiropas valsts, un, iespējams, poētiskais barokālais tēlojums daudziem likās tik tuvs tāpēc, ka teju ikkatrs valsts iedzīvotājs juta sevī zemnieku saknes. 

Līdz kara sākumam "Straumēnus" paguva pārtulkot septiņās valodās – vāciski, franciski, krieviski, igauniski, čehiski un horvātiski. 

Kā var spriest pēc atsauksmēm, tulkojumos latviešu tautas morālās un ētiskās vērtības nepazuda, bet tikai ieguva atbalsi citās tautās. Turklāt interesanti, ka vācu un igauņu valodā grāmata nosaukta "Trepes uz debesīm".

Dzirdēts, ka, Latvijai nonākot zem padomju okupācijas varas, daudzi kā vissvarīgāko piemiņu no mājām, no dzimtenes paņēmuši tieši "Straumēnus". Lasot, varbūt tikai pārlapojot "Straumēnus", siltāk palicis izsūtītajiem Sibīrijas taigā, leģionāriem kauju purvos, bēgļiem kara postītajā Eiropā. Kara laikā apgāds "Zelta ābele" laida klajā pavisam mazu, uz zīdpapīra iespiestu grāmatiņu, ko deva līdzi leģionāriem uz fronti, bet vēlāk "Straumēni" izdoti bēgļu nometnēs, kā arī latviešu apgādos Vācijā, Zviedrijā un Amerikā. Okupētajā dzimtenē vēl 1987. gadā Latvijas padomju enciklopēdijas 10. sējumā skaidrots, ka "Straumēnos" "himniski cildināta dzīve Zemgales budža sētā četru gadalaiku ritumā". Un tālāk teikts, ka daiļdarbos un publicistikā Virza "atbalstījis fašistisko diktatūru, paudis buržuāziskā nacionālisma ideoloģiju".

Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, dzejnieks, Edvarta Virzas māsasdēls Vitauts Ļūdēns uzsvēra, ka "mēs kā vislielāko balvu dodam "Straumēniem" tautas nākotni. Un velti ap Latviju līdīs un lodās ar indes zobiņiem un zobiem modernie bermontieši". 

Savukārt dzejnieks Imants Ziedonis 1988. gada pirmajam pēcokupācijas "Straumēnu" izdevumam ievadā rakstīja, ka "Straumēni" ir latviešu tautas mājudziesma. "Varoņdziesma "Lāčplēsis" mums vēl ir par sevi un mājudziesma par sevi. Saimnieks ar pasaulē gājēju varoni vēl nav sapraties un nav sastrādājies. Līdz pat šai baltdienai nē. Kalnugāzējs nīcina pats savu māju kāpas, Kokurāvējs spridzina pats savus lauku ozolus, Kurbads Ķēves dēls savu māti nodod valsts sagādē lapsām par barību, varonis septiņjūdžu zābakos skrien pa pasauli tūrismā un trimdā, mājās neko nepārvezdams, nepienesdams, un ar neredzamības un nedzirdamības cepuri galvā valsts ierēdnis slēpj savus tautai netalantīgos nodarījumus. Tad vēl politiķi ar "galdiņklājies" solījumiem un personīgo pierīšanos. Bet tauta kopudziesmu meklē."

Pēc neatkarības atjaunošanas "Straumēni" Latvijā vairākas reizes izdoti dažādos apgādos, no kuriem visapjomīgākais ir apgādā "Zinātne" izdoto E. Virzas "Rakstu" 6. sējums ar dzejnieka daiļrades pētnieces Andas Kubuliņas komentāriem. Teksta fragmenti tulkoti arī angliski (tulkotājs Andrejs Veisbergs) un ukrainiski (tulkotājs Jurijs Sadlovskis). 2020. gadā Bertolds Forsmans "Straumēnus" pārtulkoja vāciski. Šobrīd apgādā "Zvaigzne ABC" sagatavošanā ir "Straumēnu" e-grāmata.

Var jautāt, vai "Straumēni" vajadzīgi šodienas Latvijai? Ir dzirdēts daudz – ka grāmata ir novecojusi, tā Latvija vairs nepastāv… Bet – "Straumēnu" ideālā Latvija jau nepastāvēja arī pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, iespējams, tā nav pastāvējusi nekad, turklāt ideālā Latvija jau nevar būt ikdiena. Reiz dzejnieks Edvarts Virza ideālo Latviju nosauca vārdā. Tāpēc mums būt latviešiem, lai vārdu izrunātu.

Darbs, mājas, gods ir pamats, uz kura būvēt Latviju. Latviskums ir Zemes un Debesu saskaņa.

Pats Virza "Straumēnu" ievadā rakstīja: "Atmiņa arī nav vairāk nekas cits kā pagājušās dzīves atspīdums mūsu prātā."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.