13.2 °C
Ir brīži, kad, redzot, dzirdot vai lasot kādu informāciju, mūs pārņem tāds prieks vai sašutums, ka tā izteikšanai neatrodam vārdus. Cilvēki apklust liela skaistuma un lielu bēdu priekšā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā visbiežāk ir piedzīvots sašutums, bezspēcīgas dusmas un neizpratne, kuru izteikšanai arī trūkst vārdu.
Redzot, cik nogaidoši rīkojās atsevišķu valstu politiķi un valdības, ar kādu kavēšanos Ukrainas armijai piegādāja visvairāk nepieciešamos ieročus, daudzās valstīs sabiedrības sašutumam nebija robežu, jo karā kavēšanās cena ir neskaitāmu cilvēku dzīvības. Ukrainai šodien klātos daudz grūtāk, ja kara sākumā nebūtu ātrās reakcijas un palīdzības no Baltijas valstu, Polijas un Lielbritānijas puses, kuras totalitārās Krievijas būtību laikam gan pazīst vislabāk.
Ja pasaule nepalīdzētu, Ukrainas valsts, visticamāk, vairs nepastāvētu. Virs kauju laukiem vienmēr riņķo maitu putni, arī Ukrainā tagad ir sazēlusi korupcija un ukraiņi apzinās, ka vieni paši ar to netiks galā. Pēc kara valsti gaida ilgs un sarežģīts attīrīšanās process. Katrs atbrīvotās zemes kvadrātmetrs ir laistīts ar ukraiņu karavīru asinīm, nav pamata gaidīt ātru un vieglu uzvaru. Ne jau bez pamata Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kuru šodien pamatoti uzskata par brīvās pasaules līderi un kurš reti sniedz intervijas, tagad tik uzstājīgi prasa sabiedrotos nekavēties ar palīdzību. Ir jābeidz baidīties no Krievijas varenības, kas izrādījusies mīts. Pasaule ir solidāra ar Ukrainu, tomēr ir jāatzīst, ka, atskaitot brīvprātīgos, sabiedrotie savu karavīru dzīvības šajās kaujās nezaudē un Ukrainas armija īstenībā cīnās viena pret lielāko 21. gadsimta ļaunumu, kas savas metastāzes ir ielaidis visur pasaulē. Arī Latvijā.
Kā mūsu ārēs ir sarosījušies prokremliskie kurmji! Viņiem kā dadzis acīs ir ikviens, kas aicina pildīt likumu un Satversmi.
Beidzamajā laikā ir sākusies kampaņa pret dzejnieci un publicisti Liānu Langu, kura aicina aizsargāt valsts valodu un beidzot atkrieviskot Latviju. Globalizētā pasaulē valsts valoda tiek pastāvīgi apdraudēta ne tikai no austrumiem. Lielas sabiedrības daļas zemās nacionālās pašcieņas un pašapziņas dēļ ir ilgstoši pieļautas kļūdas tieši dzimtās valodas un vēstures mācīšanā skolās, nav brīnums, ka tagad arī ģimenēs un sadzīvē iespiežas angļu valoda, un daudzi pamatoti uzskata, ka Latvija jāsāk arī atangliskot. Jebkuras svešvalodas uzkundzēšanās velk krustu pāri identitātei, un attiecīgā tauta nolemta papildināt neskaitāmu zudušo valodu un tautu saimi. Bet tikko aizvadītā Dziesmu un deju svētku nedēļa liecina – to nu gan mēs vēlamies vismazāk.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
