Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: pārmaiņas pastā, Žagara zvaigzne, koalīcijas sašaurināšana

Cilvēks. Žagars – lielākais atklājums. Latvijas izlases saspēles vadītājs Artūrs Žagars kļuvis par vienu no lielākajiem atklājumiem Pasaules kausā basketbolā. Lielākā mērā starptautiskā līmenī, mazākā, bet arī – mums pašiem.

Kā nekā vēl sagatavošanās posma vidū pēc Latvijas basketbola izlases galvenā trenera Lukas Banki veltītajām kritiskajām atziņām radās pārdomas, cik drošās rokās būs bumba un līdz ar to – visa komanda. Artūrs atbildējis ar iekļūšanu dažādos Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) veidotos topos – gan ar atsevišķām epizodēm (iekarota arī dienas pirmā vieta), gan figurējot turnīra vērtīgāko spēlētāju saraksta desmitajā pozīcijā, esot ieskautam tikai ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētājiem.

Artūra Žagara talantu skaidri varēja identificēt ļoti agrīnā vecumā. Kad viņam bija 12 gadi, basketbola skolas "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs teicis – mums te aug jaunais Tonijs Pārkers (četri NBA čempiona tituli, sešas Zvaigžņu spēles). 17 gadu vecumā dimanta slīpēšana tika uzticēta spāņu speciālistiem Badalonā, pēc gada viņš mirdzēja U-18 Eiropas čempionātā Rīgā (Latvijai sudrabs), pat šur tur ārzemēs tika atzīts par karstāko pasaules basketbola talantu. Nākamos četrus gadus daudz nācās cīnīties ar dažādiem savainojumiem, bet tad, kad Artūrs bija vesels, treneri Badalonā viņu "marinēja" uz rezervistu soliņa. Skaidrs, ka tas atstāja ietekmi uz saspēles vadītāja attīstību. Pagājušajā vasarā tika nolemts basketbola garšu mēģināt atgūt vienā no Lietuvas čempionāta lejasgala komandām Ķēdaiņu "Nevežis", un šis solis atmaksājās pilnībā – viņš kļuva par vienu no līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem un labākajiem piespēlētājiem. 

Pasaules čempionātu Artūrs kā vienīgais no Latvijas izlases spēlētājiem sagaidīja bez līguma nākamajai sezonai un, šķiet, izvilcis pilno lozi, jo parādījis, ka var atstāt ar garu degunu arī grandu aizsardzības sistēmas. 

Izdarīt pareizās karjeras izvēles Artūram Žagaram palīdz Kristapa Porziņģa brālis Jānis.

Darījums. Koalīcijas paplašināšana noslēdzas ar sašaurināšanu

Bukmeikeru kantori daudzās valstīs ik pa laikam piedāvā slēgt derības ne vien, kā ierasts, par sporta sacensībām, bet arī politiskiem notikumiem. Katrai iespējai parasti ir noteikta likme – jo mazāka ticamība par šādu iznākumu, jo lielāks potenciālais laimests. Diez vai pirms un arī pēc 14. Saeimas vēlēšanām atrastos daudz tādu, kas būtu gatavi riskēt ar savu naudu un derēt, ka šīs Saeimas laikā Latvijā būs valdība, kuru veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo zemnieku savienība un "Progresīvie", bet nu tas ir jau gandrīz noticis fakts. 

Pretēji iepriekš solītajai koalīcijas paplašināšanai gan, izskatās, būs notikusi sašaurināšana (54 deputātu balsu vietā pagaidām 52).

Valdības veidošanas procesā mēs esam dzirdējuši gana daudz šādam procesam raksturīgu klišeju, kam ar realitāti parasti ir maz sakara – gan par "dinamisma" piešķiršanu, gan "sākšanu no baltas lapas", par "vienotu komandu, kas vēlas papildināt viens otru", un to, ka tiekot runāts tikai par darāmajiem darbiem, nevis amatiem. Jāatceras gan, ka tieši ar amatu dalīšanu viss tas arī sākās, jo pamats jaunajai koalīcijai tika ielikts Valsts prezidenta vēlēšanu laikā, tolaik nodrošinot balsis "Jaunās Vienotības" kandidātam Edgaram Rinkēvičam. Viņš pats aizvadītajā nedēļā centās aktīvi iesaistīties, lai panāktu plašāku koalīciju, bet nesekmīgi. Ne Nacionālā apvienība, kuru, šķiet, jau bija plānots izslēgt no spēles, ne "Apvienotais saraksts", kuru gan līdz pēdējam centās pielauzt, šādā valdībā iet nepiekrita.

"Par amatiem arī būs jāvienojas, un arī tur mēs vēl redzēsim drāmu," preses konferencē piebilda E. Rinkēvičs, tomēr vismaz pagaidām tas nav jūtams, ja neskaita piektdien izskanējušo mājienu, ka Saeimas priekšsēdētāja amatu nāksies zaudēt Edvardam Smiltēnam ("AS"). Tas, protams, būtu spilgts atriebības akts un atbilstu prezidenta apzīmējumam "drāma".

Noslēpums. Noslēpumainas pārmaiņas "Latvijas Pastā"

Pagājušajā nedēļā kā velns no tabakdozes "Latvijas Pastā" izlēca jauna valdes priekšsēdētāja – šī uzņēmuma lielākā konkurenta paku sūtīšanas jomā "Omniva Latvija" bijusī vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Nu un kas, varētu jautāt? Valdes locekļi un pat vadītāji uzņēmumos mainās, un tas nav nekas neparasts. Taisnība, bet tikai pirms nepilniem astoņiem mēnešiem – šā gada 9. janvārī – sāka darboties tikko ieceltā jaunā "Latvijas Pasta" valde četru cilvēku sastāvā, tās pilnvaras pērnā gada beigās tika apstiprinātas uz pieciem gadiem. Turklāt valde tika atlasīta konkursā, kurā esot piedalījušies 78 kandidāti. Toreiz valde tika stādīta priekšā sabiedrībai visai triumfāli, "Latvijas Pasta" padomes priekšsēdētājs Raimonds 

Dūda norādīja, ka "ir iecelta spēcīga un kompetenta līderu komanda, kas apliecina padomes apņēmību veicināt izsvērtas un mērķtiecīgas pārmaiņu un izaugsmes programmas īstenošanu globālo izaicinājumu apstākļos". 

Šķiet, ka mērķtiecīgo pārmaiņu un izaugsmes programmu īstenotājiem pieticis ar astoņiem mēnešiem, lai līdzšinējo līderi Mārci Vilcānu – un tagad jau bez jebkāda publiska konkursa – nomainītu B. Krauze-Čebotare.

Normālos apstākļos šādi notikumi liecinātu par iepriekšējā konkursa atlases komisijas un uzņēmuma padomes pilnīgu nekompetenci, atlasot un apstiprinot nederīgus kandidātus valdei. Taču to liedz apstāklis, ka iepriekš ieceltais valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns bija cilvēks ar 17 gadu darba pieredzi "Latvijas Pastā", turklāt kopš 2016. gada bijis arī šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Papildu apstāklis ir arī tas, ka otrs uzņēmumu augustā strauji pametušais valdes loceklis – bijušais komercdirektors Gusts Muzikants – tagad kļuvis par konkurenta "Omniva Latvija" valdes locekli, tātad diez vai ir bijis pilnīgi nekam nederīgs. M. Vilcāns medijiem neatbild kopš brīža, kad viņš "vienojies ar "Latvijas Pasta" padomi un šo amatu neieņem kopš 23. augusta".

Jaunā valdes priekšsēdētāja Krauze-Čebotare īsajā amata termiņā jau paspējusi nokaitināt preses izdevējus, 

jau trešajā pilnvaru dienā intervijā televīzijā prātojot, ka pastam vajadzētu vienoties ar preses izdevējiem par noteiktām dienām, kad varētu tikt izdoti preses izdevumi, jo tas, ka "Latvijas Pastam" piegādes ir jāveic katru dienu, palielinot izmaksas. Situācijā, kad izdevēji jau noslēguši līgumus ar pastu par 2024. gada piegādēm, bet minētā ideja vispār vēl nopietni nav apspriesta, publiski paziņot par to ir bijis pārsteidzīgi, atzīmēja Latvijas Preses izdevēju asociācija.

Šaubas. No dejotājas par muzeja direktori

"Ļoti centīšos, esmu ļoti jaudīgs cilvēks. Ja esmu kaut ko apņēmusies, parasti to izvedu līdz galam," tā 31. augustā Ogres novada domes sēdē teica juriste, ilggadējā eksotisko deju centra "Alegria" direktore Ilze Zariņa, kas ar 19 balsīm par un vienu pret iecelta par Ogres vēstures un mākslas muzeja direktori. Jau iepriekš Ogrē nolemts, ka no 2026. gada Ogres vēstures un mākslas muzejs kļūs par Ogres novada centrālo muzeju, saglabājot esošās funkcijas un papildinot tās ar metodiskā darba veikšanu. Uzdevums tik tiešām ietilpīgs un prasa daudz un ļoti specifisku zināšanu. 

Bažas raisa tas, ka jaunajai muzeja direktorei Ilzei Zariņai, kura pašvaldības izsludinātajā konkursā piedalījās kā vienīgā pretendente, trūkst jebkādas muzejnieka izglītības un pieredzes 

un, kā pierāda Ogres novada domes sēdes ieraksts, nav pat zināšanu elementāros ar muzeju darbību saistītos jautājumos, piemēram, kas ir nacionālais muzeju krājums. Ogres novada domes izpilddirektora vietniecei Danai Bārbalei gan tas netraucēja uz neērtiem jautājumiem atbildēt I. Zariņas vietā un apgalvot: "Pretendentes zināšanas, varbūt bez praktiskas pieredzes, bet komisiju pārliecināja."

Domes sēdē Ilzei Zariņai galīgi nevedās atbilde uz jautājumu – kas ir nacionālais muzeju krājums.

Foto: Ekrānuzņēmums no Ogres novada domes sēdes videoieraksta

Latvijas Muzeju padome ir paudusi bažas par Ilzes Zariņas akadēmiskās izglītības un profesionālās pieredzes trūkumu visās muzeju darbības jomās. Pašvaldība norāda, ka tādēļ triju mēnešu pārbaudes laikā viņai uzdoti četri konkrēti liela apjoma ļoti specifiski darbi, kas parādīs viņas spēju vadīt muzeju. I. Zariņai ir jāizstrādā novada muzeju reorganizācijas plāns, kā arī rīcības plāns, plāns kvalifikācijas un atalgojuma paaugstināšanas pasākumiem Ogres novada pašvaldības muzeju un kultūras mantojuma objektu darbiniekiem, kā arī līdz 1. decembrim jānoorganizē vismaz viena novadpētniecības ekspedīcija Ogres novada teritorijā.

Arī pašas I. Zariņas mērķu ilglaicīgums raisa bažas, jo viņas biogrāfijas pēdējos gados novērojama bieža darbavietu maiņa, pēdējās viņa strādājusi vien 3–6 mēnešus. "Jā, man ir ilglaicīgs mērķis, jo esmu kultūras cilvēks ar juristes saknēm. Manā CV ir rakstīts, ka esmu eksotisko deju centra "Alegria" dibinātāja, valdes locekle jau 23 gadus, un, manuprāt, ka tas apliecina manu pastāvību," Ogres novada domes sēdē teica nākamā muzeja direktore.

Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Māris Antonevičs, Anita Bormane, Olafs Zvejnieks.