9 °C
Pirmo reizi rakstos par šo noslēpumaino grāmatu 1. gadsimtā vēstījis grieķu filozofs Tiānas Apolonijs. Viņa darbos minēts, ka kādā no ceļojumiem uz Indiju vienā no dievnamiem viņam dota iespēja iepazīties ar unikālo grāmatu “Dzjana strofas”, un tajā izlasītais esot pilnībā apgāzis kājām gaisā viņa pasaules redzējumu. Pēc šā materiāla izlasīšanas filozofs esot iemantojis unikālas ezoteriskās zinības un izpratis visu uz Zemes notiekošo procesu noslēpumus.
Taču tas arī praktiski viss, ko Tiānas Apolonijs spējis pavēstīt, jo drīz mīklainos apstākļos gājis bojā, tā arī nepaspējot pavēstīt kaut ko vairāk par apgūtajām slepenajām zinībām, lai gan esot tam jau sagatavojies. Kopš tā laika valda uzskats, ka tāds liktenis diemžēl sagaidot ikvienu, kas lasījis šo grāmatu. Jo, raugi, tajā izklāstītās zinības tomēr neesot paredzētas visiem un ikvienam.
Tostarp informācija par šo grāmatu periodiski uzpeldējusi dažādos vēstures posmos. Vēstīts, ka tai ir vairāki eksemplāri un tie klejojot pa Indijas dievnamiem. Savukārt tās oriģināls glabājoties Tibetā kādas ļoti slepenas sabiedrības pārziņā.
Tāpat pausts, ka šim grāmatas oriģinālam vispār esot ārpuszemes izcelsme – tas savulaik atgādāts šurp no Veneras.
Bet par ko tad īsti vēstīts šajā tik ļoti slepenajā grāmatā? Kas tur tieši ir tas, ko nedrīkstētu uzzināt uz Zemes “visi un ikviens”? Grāmatā esot vēstīts par to, ka pastāv gluži konkrēta tehnoloģija, kā likt cilvēku civilizācijai pašai sevi iznīcināt. Un it kā vismaz vienu reizi cilvēce atbilstoši šai shēmai sevi jau esot iznīcinājusi. Bet patlaban notiekot ļoti strauja tuvošanās tā visa atkārtošanai. Tostarp vēl vienlaikus notiek cīņa par piekļūšanu šai grāmatai, un par to cīnoties divi spēki: vieni vēlas jebkādiem līdzekļiem patiešām palaist šo pašiznīcināšanās mehānismu, savukārt otri, gluži pretēji, vēlas to visiem spēkiem palēnināt un varbūt pat kaut kādā veidā vispār atcelt. Vēstīts, ka dažādos laikos šī grāmata esot nokļuvusi gan vienu, gan otru spēku rīcībā.
Savukārt pie tā, ka vispār notikusi jebkādas nevēlamās informācijas par šīs grāmatas saturu noplūšana no indiešu braminiem, kuri faktiski joprojām uzskatāmi par šo seno zinību pieraksta uzglabāšanas monopolistiem, izrādās, lielā mērā vainojama slavenā krievu ezoteriķe Jeļena Blavatska. Lai gan vispār jau arī viņa šajā lielajā spēlē faktiski bijusi tikai maznozīmīgs bandinieks.
Savulaik kāds Kuts Humi Lans Sings padarījis Blavatsku par slepeno zinību zinātāju mahatmu skolnieci. Laika gaitā viņa spējusi iemantot šo vīru uzticību un labvēlību, kā rezultātā viņi iedevuši viņai izstudēšanai vienu šīs grāmatas eksemplāru. To viņa esot paņēmusi sev līdzi uz Londonu, kur pārtulkojusi angļu valodā, taču jau drīz tas izzagts no bankas seifa un pazudis. Tostarp ir arī versija par to, ka pazudušais eksemplārs kaut kādā veidā aizkļuvis līdz Krievijai, kur vēlāk nonācis Josifa Staļina rokās. Vadoties atbilstoši grāmatā rakstītajam, viņš varējis pretdarboties cilvēces iznīcināšanas mehānismu ierosināt kārajiem spēkiem – zinājis visu par viņu stratēģiju, tāpēc allaž apsteidzis ikvienu viņu darbību.
Savukārt Blavatska, sapratusi, ka pret savu gribu padarīta par vienkāršu kurjeru jeb tulku, protams, ļoti apvainojās, tomēr beigās esot pratusi no tā gūt labumu arī sev: labi ielāgojusi slepenajā grāmatā pausto, viņa visas idejas apkopojusi savā grāmatā “Slepenā doktrīna”.
Šīs grāmatas galvenā ideja paužot, ka attiecīgi spēki novirza cilvēci uz negausīgu alkatību un materiālo vērtību izbīdīšanu priekšplānā, vēlas izaudzināt stabilu materiālistu paaudzi, kura neko daudz nezina par garīgajām vērtībām kā tādām, visus procesus virzīt uz dabas iznīcināšanu, pilnībā mainīt cilvēka genomu, noreducēt dzīvi uz planētas līdz dažām tikai cilvēces elites pilsētām–torņiem, kur visus darbus veiks tikai biorobotos pārvērstie visi pārējie cilvēki.
Protams, tā ir tikai dažādos pieņēmumos balstīta teorija, un par tās ticamību katrs var lemt pats. Vismaz pagaidām. Taču vienlaikus ir laiks un iespēja arī kārtīgi padomāt.
