21 °C
Šis ir tāds ļoti savdabīgs viduslaiku sievietes apģērba elements, par kuru dzirdētas neskaitāmas leģendas. Tiesa, lāgā nemaz nav zināms: vai patiešām bijušas tā dēvētās tikumības jostas, kuras savām sievām uzģērbuši bruņinieki, dodoties kādā ilgākā karagājienā?
Vācu profesors Albrehts Klasens apgalvo, ka tas, visdrīzāk, tomēr esot mīts. Kaut vai tāpēc vien, ka šādas ierīces tā dēvētais pretseksuālais efekts ir gaužām apšaubāms, kuram lāgā neticēja jau pašos drūmajos viduslaikos. Klasens paudis, ka ideja par tikumības jostu radusies renesanses laikmetā, un tā, visdrīzāk, ir literāra izdoma vai vienkārši pietiekami asprātīgs joks, kam nav nekā kopīga ar realitāti.
Savā nesen izdotajā monogrāfijā Klasens centies pierādīt, ka neskaitāmās tikumības jostas, kas izstādītas daudzos muzejos un ilustrētas dažādās grāmatās, patiesībā izgatavotas krietni vēlāk, proti, 18. vai pat vispār tikai 19. gadsimtā. Un – tikai un vienīgi publikas izklaidēšanas nolūkā, turklāt visvairāk šim nolūkam noderot tieši mūsdienās, kad jau kā minēto muzeju eksponāti sekmē uzturēt spēkā baisos nostāstus par viduslaikiem. Savukārt saistībā ar tiem rakstiskajiem avotiem, kuros par tikumības jostām gluži nopietni tomēr vēstīts jau viduslaikos, tā esot jāsaprot kā alegoriska detaļa, kas vairāk norādot uz tajā laikā ārkārtīgi izplatīto viedokli par iedzimto sieviešu nekrietnību, nevis par kaut ko vēsturiskajai patiesībai pielīdzināmu.
Līdz ar to jāsecina, ka patiesībā cilvēce ar tikumības jostām sākusi izklaidēties burtiski tikai pēdējās desmitgadēs, un arī ne jau nu nolūkā cīnīties par augstu sievišķo tikumību, bet gan runājot kā par rotaļlietu pikanto veikalu “tikai pieaugušajiem” plauktiem. Neskatoties uz to, kā uzsvēris Klasens, šis mīts joprojām ir ļoti dzīvelīgs, un to apliecina pietiekami liels daudzums šai tematikai veltīto grāmatu, rakstu un tagad jau arī videomateriālu, kuros pilnā nopietnībā uzturētas spēkā savulaik izdomātās leģendas un pasakas par tikumības jostām.
