14.2 °C
1923. gada 24. oktobrī. Pirms 100 gadiem Hamburgas policija apspieda pēdējos pretošanās perēkļus pilsētas strādnieku rajonos, un līdz ar to iepriekšējā dienā sāktais vācu komunistu kaujinieku mēģinājums Ernsta Tēlmaņa vadībā ar bruņotu sacelšanos radīt "Hamburgas padomju republiku" bija likvidēts.
Scenārijs šim asiņainajam pasākumam bija sarakstīts Maskavā, un arī dumpja organizēšana notika ar lielinieku specdienestu palīdzību. Padomju Krievijas lielinieku vadība saziņā ar vācu komunistiem jau augusta beigās bija spriedusi, ka pēc Pirmā pasaules kara vērojamā kreiso ideju popularitāte, katastrofālais Vācijas saimnieciskais stāvoklis, bezdarbs un fantastiskā hiperinflācija, kad vācu markas kursa svārstības iepretī vienam dolāram dienas laikā varēja būt mērāmas vairākos desmitos miljardu robežās un no rīta saņemtā alga vakarā jau bija nevērtīga, ir lielisks pamats izraisīt ko līdzīgu 1917. gada lielinieku apvērsumam Krievijā.
Hamburgas sacelšanās izrādījās viens no pēdējiem mēģinājumiem Eiropā "iedegt vispasaules revolūcijas ugunskuru".
Vēsturniekiem par šo notikumu ir daudz jautājumu, jo Krievijas lielinieku vadītā Kominterne 1923. gada oktobrim – novembrim gatavoja sacelšanos visā Vācijā ar cerību, ka tai pievienosies desmitiem tūkstošu strādnieku. Plānu atlika, iespējams, apjaušot, ka vācu proletariāts tomēr nav nobriedis "padomju Vācijai". Hamburgas komunisti vai nu par to nebija informēti, vai arī bija nolēmuši ignorēt norādes. Dumpis sākās agrā 23. oktobra rītā ar uzbrukumu 26 policijas iecirkņiem dažādos strādnieku rajonos. 17 iecirkņus ieņēma, iegūstot ieročus. Hamburgā bija 14 tūkstoši komunistu, taču bruņotā apvērsuma mēģinājumā piedalījās tikai 300. Vairums, nemaz nerunājot par sociāldemokrātiem, šajā avantūrā atteicās piedalīties. Arī pilsētniekiem nenāca ne prātā taisīt revolūciju. Līdz ar to sadursmes starp policiju un kaujiniekiem notika tikai atsevišķos rajonos, kamēr milzīgā pilsēta par notiekošo sākumā vai nu vispār nezināja, vai tikai baumoja. Sapratuši bezjēdzību, nemiernieki sāka izklīst jau naktī uz 24. oktobri. Dienas vidū policija bez kaujas ieņēma barikādes Barmbekas rajonā, ko uzskatīja par komunistu cietoksni. Mēģinājums izsaukt revolūciju maksāja vismaz simts cilvēku dzīvību un ap 300 ievainoto. Policija arestēja ap 1400 personu, no kurām 191 tiesāja.
Latvijas Sargs, 1923. gada 24. oktobrī
Priekšlasījums ar gaismas ainām par vēsturiskām ciltīm kuršu zemē – Klaipēdas apgabalā, Sāmsalas piekrastē, Latvju senatnes pētītāju biedrībā 22. oktobrī bija sevišķi ievērojams darbs. Students M. Sams apceļojis šovasar minētos apgabalus, iepazinies ar turienes iedzīvotājiem, viņu valodu, ieražām, dzīvi, dzīves iekārtu, saimniecības lietām utt. un sakrājis fotogrāfiskus noņēmumus. Par visu viņš sarakstījis plašāku apcerējumu un salīdzinājis savus novērojumus ar Vatsona, Bīlenšteina, profesora Becenbergera un citu vēsturisko, etnogrāfisko un filoloģisko pētnieku darbiem par latvjiem, līvjiem, kuršiem, sāmiem un senprūšiem.
