1923. gada 23. oktobrī. Pirms 100 gadiem Saeimas sēdē balsoja par 23 gan pilsoniskā, gan kreisā spārna deputātu izdošanu tiesāšanai. Pārkāpumi bija uzkrājušies ap pāris gadu ritumā un būtībā bija sīki, saistīti ar tā saucamajām preses prāvām. 38 lietās Saeima lēma izdot apsūdzētos, bet 19 lietās atteica. Balsojums kā allaž bija partijisks, partijām balsojot pret savu biedru izdošanu.

Reklāma

Mūsdienu situācijai milzīgais tiesājamo tautas priekšstāvju skaits bija izskaidrojams ar to, ka daudzi paralēli Saeimai vēl aktīvi darbojās sabiedriskajā laukā, vadīja laikrakstus, publicējās un tamlīdzīgi. Turklāt pirmskara Latvijas demokrātijas periodā nebija neparasti pie katras izdevības iesūdzēt kādu no pretējās politiskās nometnes par "neslavas celšanu", "mutes brūķēšanu" vai apmelošanu, jo tiesu sistēma ar to tika galā ļoti ātri. Pret vienu personu nereti bija vērstas vairākas prasības. Parasti Saeimas prezidijs pagaidīja, kamēr apsūdzības sakrājas, un tad lika balsošanai. 

Satversme paredzēja, ka tiesai izdodami deputāti, ja tie "izplata godu aizskarošas ziņas, zinot, ka tās nepatiesas" vai "godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi". 

Plašākā traktējumā pie atbildības gan varēja saukt arī tos, kas izdarījuši noziegumus savtīgos vai mantkārīgos nolūkos, vai tādus likumpārkāpumus, kas liek apšaubīt viņa piemērotību būt par deputātu. Šajā gadījumā privātu apsūdzību lietās tika izdota vesela rinda avīžu atbildīgo redaktoru, piemēram, Arveds Bergs no "Latvja" un "Darba Balss" līdzredaktors Marģers Skujenieks. Tiesas priekšā par kādu citiem netīkamu "Brīvajā Zemē" liktu ziņojumu no Burtniekiem bija jāstājas arī Latviešu zemnieku savienības deputātam Hermanim Salnim, bet sociāldemokrātam Paulam Lejiņam – par pulkveža Kriša Ķūķa apvainošanu "Sociāldemokrāta" slejās. Savukārt Francis Kemps no Latgales ļaužu partijas bija uzrakstījis ko netīkamu "par latvju baltkrieviem" "Jaunākajās Ziņās". Vairākiem sociāldemokrātiem tomēr izdevās izvairīties no saukšanas pie atbildības "par musinošu runu turēšanu" mītiņos, sienu aplipināšanu ar proklamācijām, "neatļautu sapulču noturēšanu" un tā tālāk. Tikai vienas balss pietrūka, lai tiesāšanai izdotu zemsaviešu deputātu Jāni Mazvērsīti. 

Viņš, būdams laikraksta "Zemgalietis" atbildīgais redaktors, bija atļāvies turpinājumos publicēt romānu, ko citi uzskatīja par "pornogrāfisku". 

Jāpiezīmē, ka, piemēram, 1926. gada decembrī Saeimai vienā reizē bija jāizskata pat pret 153 deputātiem vērstas izdošanas lietas.

Brīvā Zeme, 1923. gada 23. oktobrī

Daugavas padziļināšanas darbi. Pie Daugavas padziļināšanas strādāja visu vasaru un vēl tagad darbu turpina. Darbi jau pabeigti Āgenskalna līcī un aiz AB dambja. Šogad bij paredzēts padziļināt jūras gatvi, kur vēl tagad strādā zemes smēlējs – Duna, līdz 26 pēdām, bet visu pārējo Daugavu līdz pat pilsētai līdz 24 pēdām, bet sliktais vētrainais laiks un 8 darba stundas dienā stipri traucēja darbu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.