1973. gada 19. oktobrī. Pirms 50 gadiem sākās pasaules vēsturē pirmā naftas krīze. Tās bija politiskās un ekonomiskās sekas 6. oktobrī uzliesmojušajam Jomkipura karam, kad Rietumu atbalstītajai Izraēlai negaidīti uzbruka PSRS atbalstītās Ēģipte un Sīrija. Kad kara veiksme pēc pirmo dienu apjukuma un katastrofām pamazām sāka sliekties uz Izraēlas pusi, Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) arābu valstis Saūda Arābijas karaļa Feisala vadībā 17. oktobrī Rietumu ietekmēšanas nolūkā pasludināja naftas ieguves sašaurināšanu par 5%.

Reklāma

Divas dienas vēlāk ASV prezidents Ričards Niksons rosināja Kongresu apstiprināt vairāk nekā divu miljardu dolāru vērtu bruņojuma piegādi Izraēlai. Turklāt piegādes sākās nekavējoties. Ātrā amerikāņu reakcija bija izskaidrojama ar informāciju, ka Izraēlas premjere Golda Meira devusi pavēli sagatavot kodolieročus, ja stāvoklis frontēs kļūtu kritisks un būtu apdraudēta pati valsts pastāvēšana. Vašingtonā saprata, ka tas draud ar trešo pasaules karu. 

Savukārt arābu naftas ieguvējvalstis solidarizējās ar uzbrucējiem un, sodot ASV un tās sabiedrotos Rietumeiropā par ieroču sūtījumiem Izraēlai, noteica pilnīgu naftas embargo ASV.

 Rietumeiropai sākumā tikai noteica sankcijas un pacēla cenu no trim dolāriem barelā (159 litri) līdz pieciem, bet tad embargo attiecināja arī pret rindu tuvāko ASV sabiedroto Eiropā, tāpat Japānu, Dienvidāfriku un Rodēziju. Boikotā piedalījās Alžīrija, Irāka, Katara, Kuveita, Lībija, Saūda Arābija un AAE. Nafta tika izmantota kā ierocis pret Rietumiem, kuri notikumu brīdī ap 75% nepieciešamās naftas (Japāna pat 90%) importēja no Tuvajiem Austrumiem. Mūsdienās vairums ekspertu 1973. gada enerģētikas krīzes mākslīgo izraisīšanu uzskata par neveiksmīgu pasākumu. Jā, tas izraisīja sākotnēju šoku un radīja daudzas neērtības, radikāli cēla cenas, nobremzēja ekonomiku, lika taupīt, taču Rietumu politiku nemainīja. Krīze ilgtermiņā stimulēja alternatīvo piegādātāju un jaunu enerģijas avotu meklēšanu, energoefektivitātes celšanu, naftas ieguvi piekrastes šelfā Ziemeļjūrā. 1974. gada martā arābu valstis embargo atcēla.

Latvis, 1923. gada 19. oktobrī

Kas ir "ļaužu musinātājs"? Baznīckunga Fr. Trasuna lapa "Ļatgolas Vords" raksta par Rēzeknes izstādi starp citu, ka izstādes atklāšanas aktā kāds "pidzēris baltīts" esot aizrādījis, ka Latgalē neesot krietnu spēku, kas varētu vest pie gaismas un tādēļ vajagot aicināt baltiešus, kuri esot vairāk mācīti nekā latgalieši. Bet publika esot viņam izrādījusi savu nepiekrišanu, tā ka šis "ļaužu musinātājs" bijis spiests atstāt runātāja vietu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.