1933. gada 18. oktobrī. Pirms 90 gadiem, tautas labklājības ministram Vladislavam Rubulim, Saeimas, Valsts kontroles, Valsts Ķemeru sēravotu iestādes pārstāvjiem un Ķemeru iedzīvotājiem klātesot, tika guldīts pamatakmens Ķemeru kūrorta viesnīcai, kam vajadzēja kļūt par Baltijas valstīs modernāko. Viesnīcas būvi ar 700 tūkstošiem latu kreditēja Latvijas Banka. Summa bija apmēram puse no kopumā lēstajām izmaksām.

Reklāma

Projekta autors bija arhitekts Eižens Laube; par darbiem atbildēja Iekšlietu ministrijas Būvniecības pārvalde. Pamatakmens iesvētīšanas garīgo ceremoniju veica mācītājs un LU Teoloģijas fakultātes profesors Voldemārs Maldonis. Pasākuma dalībnieki jaunbūves stūrī iemūrēja skārda cilindru ar iepriekšējās dienas laikrakstiem, monētām un Ķemeru attīstības īsu aprakstu. Vēriena un izmaksu dēļ Ķemeru viesnīca skaitījās pretrunīgs objekts. 

Netrūka skeptiķu, īpaši reģionos, kas uzskatīja, ka nav īstais brīdis valstij tērēties. No otras puses skanēja aizrādījumi, ka celtne ir ar perspektīvu un būvniecība ekonomiskās krīzes apstākļos mazina bezdarbu. 

Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktors, doktors Jānis Lībietis iepriekš Saeimas deputātiem debatēs par finansējumu bija aizrādījis, ka laba servisa gadījumā uz Ķemeriem braukšot kūrviesi no Zviedrijas, "kur nav piemērotu dziedniecības vietu reimatisma dziedināšanai". Tāpat Latvijai tad paliktu nozīmīga daļa to turīgo pašmāju klientu, kas, kopskaitā vairāk nekā 200, līdz šim ik gadu tērēja naudu ārstniecībai slavenajā Karlsbādē (Karlovivaros) Čehoslovākijā. Ar vēl cara laikos iekārtoto Ķemeru sēravotu un dūņu dziedniecības kompleksu bija stipri par maz, lai pārvērstu šo vietu starptautiska mēroga kūrortā. Sākumā bija doma jauno viesnīcu celt pie ūdenstorņa, pie jau pastāvošās dziednīcas, taču zemes īpašnieks Sniķeris prasījis pārāk augstu cenu. Tāpēc izvēle krita uz Ķemeru parku. Būvi plānoja sākt augustā, tomēr reāli tad sākās vien sagatavošanas darbi un būvbedres rakšana. Iecerētā viesnīca skaitījās Latvijā viens no sarežģītākajiem objektiem. Arī tāpēc, ka būvbedrē nācās pastāvīgi cīnīties ar sērūdens avotiem. Ķemeru "balto gulbi" plānoja atvērt 1935. gadā, taču pabeidza gadu vēlāk.

Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 18. oktobrī

Strādnieku lēmums pret ārzemju speciālistiem. No Slokas mums ziņo, ka Slokas celulozes fabrikas strādnieki sapulcē nolēmuši: fabrikas 1., 2. un 3. papīrmašīnas jau tur atradušās pirms kara un tās apkalpojuši vietējie strādnieki un speciālisti. Ievestie speciālisti nav labāki sava aroda pratēji par vietējiem, bet pat sliktāki. Ievesto ārzemnieku vietā ir iespējams nodarbināt jau fabrikā esošos un ja vajadzīgs vēl pieaicināt tos, kuri jau agrāk strādājuši, bet tagad nav nodarbināti. Tāpēc atvestie ārzemnieki un viņu ģimenes jānogādā atpakaļ un turpmāk ārzemnieku ievešana nav pielaižama. Šo lēmumu nodeva valdībai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.