15.7 °C
Starptautiska ģeoloģijas pētnieku grupa noskaidrojusi, kādā veidā savulaik uzradies un vēlāk atkal pazudis viens no vissenākajiem mūsu planētas kontinentiem – Lielā Adrija, kura pārpalikumus zemes virsmā var redzēt dažādās vietās Eiropā.
Pētnieki izstrādāja īpašu modeli, kas deva iespēju restaurēt vēsturi lielam sauszemes masīvam, kas veidojies pirms aptuveni 240 miljoniem gadu un kas tagad, izrādās, vārda vistiešākajā nozīmē atrodas tieši zem Eiropas.
Aizdomas par savulaik eksistējušo kontinentu Lielā Adrija bija jau sen, jo ģeologi jau bija atklājuši Eiropas dienvidu daļas kalnu grēdās dīvainus iežus. Eksperti noskaidroja, ka jau kopš paša sākuma šie ieži bijuši jūras nogulsnējumi, kas tektonisko plātņu sadursmes rezultātā atrauti no dibena un pacelti virspusē. Savukārt vēl agrāki pētījumi jau bija apliecinājuši, ka šie ieži pamatā ir kāda ļoti sena un pietiekami liela kontinenta atliekas.
Tātad aptuveni pirms 240 miljoniem gadu Lielā Adrija atdalījās no superkontinenta Gondvānas, kas tajā laikā sevī iekļāva mūsdienu Āfriku, Austrāliju, Antarktīdu, Dienvidameriku un Indijas subkontinentu. Jaunizveidojies kontinents sāka lēnām virzīties ziemeļu virzienā. Aptuveni pirms 140 miljoniem gadu Lielā Adrija izmēru ziņā bija līdzvērtīga mūsdienu Grenlandei. Daļa šā senā kontinenta nogrima tropu jūrā, kurā nogulumieži sāka pamazām pārvērsties klinšu veidojumos. Bet pirms aptuveni 100–120 miljoniem gadu šis senais kontinents sadūrās ar Eiropu, sadalījās fragmentos un pakāpeniski paslīdēja tai apakšā.
