15.1 °C
Vācu pētnieki no Koblencas universitātes izanalizējuši vismaz 100 dažādu dzīvnieku sugu – no kukaiņiem līdz vaļiem – migrācijas izpētei veltītas zinātniskās publikācijas, rezultātā noteicot visu Zemi apdzīvojošo sugu galveno migrācijas īpašību. Proti, migrācija ir skarbā laika ierobežojumā īstenota intensīva mijiedarbība. Un tādos apstākļos attiecīgi veidojas visas iespējamās īpatņu sociālās saites un savstarpējās mijiedarbības raksturs. Tieši skarbajos migrācijas apstākļos dzīvnieki pa īstam iepazīst cits citu.
Zināms, ka periodiski migrācijas veic neskaitāmas sugas. Lai varētu pievarēt gigantiski lielus attālumus, tās iet, peld un lido, un tas neapšaubāmi prasa lielu saliedētību un koordināciju, pieprasa veikt izvēli saistībā ar to, kurp, kad un kāpēc pārvietoties. Un pēc minētā pētījuma vācu pētnieki nosaukuši trīs galvenos socializācijas momentus, kas rodas migrācijas laikā: laika limits, mijiedarbības pastiprināšanās un jaunas informatīvās apmaiņas formas.
Laika limits. Migrācija veido sarežģītu situāciju, kurā sociālā mijiedarbība var izrādīties īpaši lietderīga. Piemēram, migrācija bieži piesaistīta gadalaiku maiņai, un tādējādi tas laiks, kas atvēlēts tikai individuālajā pieredzē balstītai apmācībai, ir krasi ierobežots – nepieciešams mācīties no ievērojami pieredzējušākiem īpatņiem.
Mijiedarbības pastiprināšanās. Migrācija pastiprina mijiedarbību tiem īpatņiem, kas normālos apstākļos dzīvo, praktiski vispār nesatiekoties ar citiem. Piemēram, daži dziedātājputni, kurus uzskata par vienpatņiem, lido baros nakts migrāciju laikā. Tāpat arī tie dzīvnieki, kuri mīt savās teritorijās, migrācijas laikā maina savu uzvedību. Migrācijas pārvietošanās sinhronais raksturs spēj apvienot īpatņus no dažādām grupām, saimēm, populācijām un pat sugām.
Jaunas informatīvās apmaiņas formas. Migrācijas laikā dzīvnieki atrod jaunas mijiedarbības formas, kas nav vajadzīgas normālā dzīvē. Pat tie dzīvnieki, kuri migrē vienatnē, piemēram, zilie vaļi, klausās citu migrējošo vaļu dziesmas, lai tādējādi precizētu savu maršrutu. Bet, piemēram, putni mācās lidot tā, lai lietderīgi izmantotu retināto gaisu, ko “sašķeļ” priekšā lidojošie, tādējādi ekonomējot spēkus.
Vācu pētnieki uzskata, ka labāka migrācijas izprašana palīdzēs aktivizēt un precīzi virzīt savus spēkus nolūkā saglabāt un aizsargāt dzīvniekus allaž mainīgajā mūsdienu pasaulē. Piemēram, konstatēts, ka savā garajā ceļā uz Āfriku stārķi sākuši apstāties jau Spānijas... izgāztuvēs. Un tālāk vairs nelido. Vēl vairāk – sāk apmesties tur uz pastāvīgu dzīvošanu visu gadu. Iespējams, labāka migrējošo dzīvnieku sociālās uzvedības izpratne varētu palīdzēt atgriezt uz dabiskā ceļa, piemēram, šos stārķus.
