13 °C
Mežaparka pakalnos vēl aizķēries sniegs, kurā kā melnbaltā grafikā iešvīkotas slēpotāju trases un nūjotāju takas... Šī viena no Rīgas urbānās vides zaļajām salām ar estrādi "Sidraba birzs" elpo mierpilni un cerīgi. Turpinām žurnāla "Mājas Viesis" iesākto pastaigu pa Mežaparku, ne vien veldzējoties dabā, bet arī iepazīstot apkaimes vēsturi un iesaistoties sarunās ar vietējiem ļaudīm.
Mežaparkā dzīvojuši daudz kultūras darbinieku, tostarp jurists, literāts un vēsturnieks, Latviešu konversācijas vārdnīcas galvenais redaktors, Latvijas Universitātes profesors Arveds Švābe un dzejniece Veronika Strēlerte. Viņi dzīvojuši Ščecinas ielas 9. namā, tur rediģēta liela daļa Latviešu konversācijas vārdnīcas.
Te dzima ideja par "Sidraba birzi"
Stokholmas ielā skatienu pievēršam vai ikvienam namam, jo katram ir kāds individuāls akcents – veranda, tornītis, portiks vai savdabīga jumta izbūve... Starp priežu zariem viz jumti ar betona trīsstūrveida vai klasiskajiem dakstiņiem, citviet redzami skārda jumti, kur spoguļoties debesīm un zvaigznēm.
Stokholmas ielā nonākam pie mākslinieku Mailīšu nama, kas celta pēc dvīņu mājas projekta – viena māja ar diviem pagalmiem. Nama augšstāvu savulaik īrēja literāts un publicists, Rēriha biedrības pārstāvis Rihards Rudzītis. Ivars Mailītis stāsta:
"No šīs mājas Rihardu Rudzīti deportēja uz Sibīriju, bēniņu telpā atradās Rēriha biedrības bibliotēka. Te atradu vienu no viņa gleznām."
Uz brīdi ieaicinājis savā namā, mākslinieks teic, ka tieši šeit viņam tapusi ideja par ilgi loloto "Sidraba birzi", Dziesmu un deju svētku jauno estrādi. Ivars kopā ar dzīvesbiedri Inesi atritina "Līgo" karogu, kas ir oriģināla kopija. Smalks darbs, Ivars uzgleznojis, viņa dzīvesbiedre Inese ar savu mākslas skolas audzēkni, kura beigusi Londonas Karalisko izšūšanas augstskolu, izšuvušas.
"Aiz estrādes ēkas ir paviljons, tajā būs Dziesmu svētku estrāžu vēstures ekspozīcija, kurā novietosim arī šo karogu." Ivars Mailītis arī atgādina par neseno vēsturi, ka 1995. gada vasarā, kad izvērsās tā dēvētā prihvatizācija, Mežaparks bieži dedzis – teju katru nakti pa kādam šķūnītim. Mēnesī bijuši līdz pat 32 ugunsgrēkiem! Dedzināts pēc biezo pasūtījuma, lai komunālo māju īpašumiem nodzītu cenu, pēc tam tos iegādātos un pārdotu par daudz lielāku summu. Lai ķertu ļaundarus, vajadzējis izveidot ko līdzīgu nakts dežūras vienībām. "Zinu arī dažu labu, kurš dedzināja, brauca ar baltu moskviču un meta pār sētu bumbiņu ar vairākām atverēm, pa kurām izšāvās pat metru gara liesma... Šāda degbumba esot maksājusi 80 latu... Man blakus īpašumā nodega pat divas mājas. Privātīpašniekus neaiztika, dedzināja ēkas tiem īrniekiem, ko gribēja dabūt ārā no komunālajām mājām." Par to savulaik stāstījusi arī LTV "Panorāma".
Esam Stokholmas un Stendera ielas krustojumā, kur pie kāda nama pakalnā redzam bišu stropus. Šajā mājā dzīvojis slavenais basketbolists Jānis Krūmiņš, trīskārtējais olimpisko spēļu sudraba laureāts. Viņš daudzus pārsteidzis ne vien ar rekordiem, bet arī savu augumu – esot bijis aptuveni 2,20 metrus garš. Ivars Mailītis atgādina arī par šādu epizodi:
"Kad rakstnieka Egona Līva mājoklī pārvietoja mēbeles, Jānis Krūmiņš tās pacēla un... ielika otrajā stāvā no ārpuses pa logu. Braucot ar savu volgu, stūre atradās iežmiegta starp kājām, ātrumslēdzi, kas bija pie stūres, Jānis pārslēdza ar vidējo pirkstu..."
Jaunībā bijis prasmīgs galdnieks, brīvajā laikā aizrāvies ar kalēja darbiem, kas deva iespēju pēc sporta karjeras strādāt kombinātā "Māksla" par metālmākslinieku, piemēram, joprojām Vecrīgas kafejnīcas "Lāsīte" interjerā varam skatīt viņa izgatavotās ieroču imitācijas. Savukārt Latvijas Sporta muzejā glabājas Jāņa darinātais ķeblītis, dāvināts kolēģim basketbolistam Bruno Drākem 50 gadu jubilejā. Tagad viņa mājā dzīvo Jāņa dēli, viens ir veterinārārsts, kopj bites, bet otrs turpina tēva amatu – ir koktēlnieks.
Ar mākslīgo kāpu
Esam nonākuši jaunceļamo dzīvojamo māju kvartālā, kur 31 ha platībā īsteno vienu no vērienīgākajiem Rīgas celtniecības projektiem "Mežaparka Rezidences", attīstītājs – SIA "Domuss", ASV investīciju fondu grupas NCH nekustamo īpašumu attīstīšanas un pārvaldīšanas uzņēmums, kas Latvijā darbojas kopš 1995. gada. Koncepcijas autors ir Andris Kronbergs, kurš iecerē veiksmīgi apvienojis Mežaparka apbūvi ar mūsdienīgu dizainu un komfortu. Katru ēkas projektu šeit ir radījuši godalgoti Latvijas arhitekti, tostarp Mežaparka iemītnieks arhitekts Gatis Didrihsons: "Šeit galvenokārt ceļ neomodernisma stila ēkas, dažreiz tautā izskata dēļ tās mēdz saukt par kastītēm. Salīdzinot ar parka senajām ēkām, šīm ir citas priekšrocības, piemēram, ietilpīgas telpas, tajās vairāk dienasgaismas, jo izveidoti plaši logi, terases... Tās nav pārmērīgi dārgas, lai piesaistītu Mežaparkam vairāk jaunu iedzīvotāju. Viens kvadrātmetrs zemes maksājot kādus 250 eiro, esam uzcēluši jau divas dvīņumājas, biroja ēku, Mauriņa vēnu klīniku..." Šeit visa infrastruktūra ir jau gatava, nopērc namu vai dzīvokli un nāc dzīvot. Interesanti, ka pirms māju būvniecības teritorijā iestādīja liepas un pīlādžus, ko speciāli šim kvartālam atveda no Vācijas. Pilsētas vēstures entuziasts Gunārs Armans aicina palūkoties uz tuvējo kāpu: "Lai aizsargātu jauno dzīvojamo kvartālu no vēja un mazinātu trokšņu klātbūtni, paralēli G. Zemgala gatvei uzbērta mākslīga kāpa, kas apstādīta ar priedītēm."
Apģērbiet puisīti!
Daudz lasīts, kā padomju okupācijas vara ar savām pārvaldes institūcijām kontrolējušas sabiedrību – arī katra iedzīvotāja personisko dzīvi. Radošajā jomā dominēja sociālistiskais reālisms, valsts ideoloģijas sastāvdaļa, katrs solis sāņus no tā māksliniekam varēja radīt problēmas. Bibliogrāfs, žurnālists Harijs Gailītis savā brošūrā "Puisītis uz delfīna" (izd. krievu val., 2013) atklāj – viņa tēvs bijis tēlnieks Aleksandrs Gailītis, strādājis kombinātā "Māksla", ģimene dzīvojusi Mežaparkā. Tēvs dēlam stāstījis kuriozo gadījumu, ka viņš no māla izveidojis tradicionālo strūklaku tēlu – puisīti uz delfīna – tādas bijušas iecienītas Jūrmalā. Puisīša tēlam par modeli izmantojis savu dēlēnu – kailu. Nekā neķītra, dabisks ķermeņa skaistums! Taču darba pieņemšanas komisija bijusi sašutusi: jūsu bērns pa pagalmu taču skraida biksītēs, kāpēc viņu esat uzlipinājis uz delfīna kailu?! Uzģērbiet biksītes!
Socreālisms uzvarēja! Kokneses prospekta 31a mājas pagalmā redzam 1947. gadā betonā izveidoto statuju – uz delfīna puisītis, ģērbts biksītēs.
