Šoreiz starp mūsu seriāla varonēm ir izcilā valodnieka Jāņa Endzelīna dzimtās mājas "Mičkēni", kur nepilnu pusgadu saimnieko Anna un Kaspars Urbāni. "Mājas Viesa" vienas dienas ceļojumā pa Valmieras novada Kauguru pagastu un Mazsalacas pusi – mazāk drāmu, vairāk cerību un prieka, ka lauku sētas izvēlas jauni, darbīgi ļaudis un atzīst tās par labu vietu dzīvošanai.
Neapdzīvotu, pamestu un pussagruvušu sētu netrūkst arī Valmieras novadā, taču pašvaldība tikai tagad pieķērusies šādu īpašumu apzināšanai un uzskaitei (skatīt 33. lpp. uzziņu). Vienīgi Burtnieku apvienības Ēveles pagasta saimniecības vadītājs Gusts Svarinskis pamēģinājis sekot Valkas novada piemēram, kas "Mājas Viesī" aprakstīts marta numurā, taču drīz vien uzņēmība apsīkusi, jo nav gūta cerētā atsaucība no neapdzīvoto māju īpašniekiem. Interese par laukiem pieaug, tāpēc ziņas, kurā novadā savu saimnieku gaida kāds pamests vai neapdzīvots nams, būtu noderīgas. To atzīst arī "Mičkēnu" jaunā saimniece Anna Urbāne, kad mājvietas meklējumos vairākām pašvaldībām lūgusi informāciju, taču atbildi saņēmusi tikai no Smiltenes domes, ka viņiem šādu ziņu nav. Patlaban izskatās, ka jau pieminētā Valkas novada pieredze, īpaši Kārķu un Ērģemes pagastā, kur pārvaldnieks Pēteris Pētersons gan veic neapdzīvoto sētu uzskaiti, gan pa- stāvīgi ievieto ziņas feisbuka lapā par tām, ko iespējams iegādāties, ir Latvijas mēroga izņēmums.
Netrūkst arī Valmieras pusē gadījumu, kad saimniecība tiek pilnībā iznīcināta, tā teikt, noslaucīta no zemes virsas. Kad marta numurā rakstījām par "Altum" Zemes fonda Brunavas pagasta "Nameju" īpašumu, ko bija piemeklējis tāds liktenis, "Mājas Viesa" feisbuka lapā tika ierakstīts komentārs par līdzīgu gadījumu Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Šoreiz raksta varones nevar pieskaitīt pie pamestām vai aizmirstām bēdumāsām. Tiesa gan, mājas netika apdzīvotas visu gadu un bijušos saimniekus drīzāk varēja saukt par ciemiņiem, nevis pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Par savu īpašumu tie rūpējušies, cik spējuši, tomēr pienācis brīdis, kad dzīve pagriezusi ilksis uz citu pusi. "Mičkēniem" pircēji meklēti ilgāku laiku, iespējams, tāpēc, ka tirgoti kopā ar simt hektāru zemes gabalu, spriež tagadējie īpašnieki. Turpat Kauguru pagastā netālos kaimiņos "Daudziešu" sētai jaunie saimnieki Agnese un Kārlis Slokas nāk no radu puses. Iepriekš viņi dzīvojuši dzīvoklī Siguldā. Skaņkalnes pagasta "Vačus" par savām mājām nolūkojuši bijušie rīdzinieki Danija un Ēriks Pudniki-Lindes.
Ar rozā brillēm
Pēc nepilna pusgada Kauguru pagasta "Mičkēnos" Anna Urbāne atzīst, ka viņai rozā brilles uz acīm vēl turas stingri. "Nezinu, cik ilgi tā būs. Pat ja atbrauc paziņa un, tikko izkāpusi no auto, saka – nu, jūs taču esat pilnīgi traki, šis taču būs līdz pensijai un kad jūs vispār atpūtīsieties! Klausos un domāju, ka man tas viss tiešām patīk. Varu iziet uz pusstundu ārā, pakašāt vecās lapas un tas jau nekas, ka vējš tās atkal izgaiņā pa pagalmu."
Ar mājām tāpat kā ļaužu mīlestību – ja iekrīt sirdī no pirmā skata, būs īstā. Tā ar "Mičkēniem" noticis Annai un Kasparam Urbāniem. Cik nav braukuši un skatījušies, sākot pat no 2010. gada, bet vai nu gadījies kāds šķērslis, vai nebija īstās patikšanas. Vienu brīdi pat atmetuši cerības un turpinājuši ierasto pilsētnieku dzīvi Valmieras centra plašajā dzīvoklī, bet brīvdienas un atvaļinājumus pavadījuši Annas vecātēva būvētajā vasarnīcā Saulkrastu novada Zvejniekciemā.
Šī atnākusi, braucot no Zvejniekciema, kad Anna ieskatījusies tīmekļa sludinājumu lapā. "Tūlīt ievēroju cenu, jo bildēs māja izskatījās labā stāvoklī, Valmiera tuvu, tāpēc Kārlis zvanīja, lai noskaidrotu, vai vēl dabūjama. Atbildēja mākleris un teica, lai mēs atslābstot, jo pieteikušies jau pāris gribētāju." Taču viņa nemēdzot tik viegli atkāpties, sarunājusi īpašuma apskati, un abi ar vīru devušies uz "Mičkēniem". Iebraucot pagalmā, tūlīt sajutuši, ka būs īstā vieta. "Uzrunāja lielie, vecie koki, vienu brīdi pat bijām apsvēruši domu pirkt zemes gabalu ar vecu mājvietu un kokiem un tur būvēt māju. Nevarējām iedomāties savu dzīvi gandrīz vai uz klaja lauka ar cerību, ka mūsu stādījumi izaugs, kad būsim pensijā," spriež Urbāni. Kad saimniece izrādījusi iekštelpas, sajūsma pārņēmusi arī meitu Dārtu, kura turpat uz vietas sākusi prātot, kurš kurā istabā varētu dzīvot.
Saimniecības mērogi Urbānus nav nobiedējuši – uz 2,2 hektāriem zemes atrodas divu stāvu dzīvojamais nams četrsimt kvadrātmetru platībā, īres māja ar diviem dzīvokļiem, liela kūts, ratnīca un klētiņa –, un to visu tagad jaunā saimniece smejot sauc par muižiņu. Iepazinuši īpašuma iegādes juridiskos līkločus, paņēmuši bankā kredītu un par 128 700 eiro kļuvuši par "Mičkēnu" saimniekiem. Skaidrs, ka nebija labākais laiks aizņēmumam, taču tādas mājas no gaisa nekrīt, abi nolēmuši.
Pirmo reizi kā īpašnieki Urbāni šeit ienāca pagājušā gada 18. novembrī un uzvilka mastā sarkanbaltsarkano karogu. Drīz vien, kā saka Kaspars, sākuši šeptēties, lai pēc iespējas ātrāk pārceltos uz pastāvīgu dzīvi un nebūtu jāmaksā lielie apkures rēķini Valmieras dzīvoklī.
Trilleris ar skursteņslauķi
Uzsākot "Mičkēnos" pastāvīgu dzīvi rudens nogalē, svarīgākais bija nodrošināt siltumu. Pirmskara Latvijas laikā būvētā centrālapkure darbojās, tikai bijusi ļoti ēdelīga. Vies- istabā iebūvējuši kamīnu, virtuvi varēts apsildīt ar pavardu, taču vispirms bija jāiztīra skursteņi. Ar skursteņslauķa darbu saskārušies pirmo reizi un ar sarūgtinājumu atzīst, ka piedzīvotais līdzinājies vietēja mēroga trillerim gan darba zemās kultūras, gan pārlieku augstās cenas dēļ. Anna rāda fotoattēlus, kādu baisu netīrību aiz sevis atstājis sertificētais meistars no Rīgas. Balti krāsotās sienas un grīdas bija tā noķēpātas ar sodrējiem, ka vajadzējis vairākas dienas, lai tās atkal dabūtu tīras. Toties meistari, kas izbūvējuši vannas istabu un ūdens sistēmu ar sūkņiem, filtriem un visu pārējo, strādājuši godam.
Pašiem dzīvošanai pietiekot ar pirmo stāvu, turpat arī iekārtota Annas darbnīca adīšanas darbiem. Viesus arī kuplā skaitā var izmitināt otrajā, kur rindojas istaba aiz istabas. Pirmās svinības sarīkotas Jaungadā, un secinājums viens – cilvēkiem te patīk. Par saimnieku jauno mājvietu gan draugu viedokļi dalās, atzīst Anna. "Vieni saka, ka esam pilnīgu ķerti, kas daļēji atbilst patiesībai, otri solās braukt ciemos."