"Baltu ceļš" aptver seno baltu tautu vēsturi un apdzīvotās teritorijas. Vēsta par seno baltu tautu unikālo vēstures mantojumu, kas vēl nesen bijis maz pētīts un noslēpumainības plīvura klāts un ar kuru tagad mēs, latvieši un lietuvieši – baltu pēcnācēji un šobrīd vienīgās baltu tautas, – varam patiesi lepoties un saudzīgi nodot turpmākajām paaudzēm. Šoreiz apskatīsim pārgājienu iespējas Latvijā.

Aklais purvs – Ellītes purvs

  • 1 dienas maršruts
  • 20 km
  • Pieejams ar bērnu ratiem

Purvi atrodas 90 kilometru attālumā no Rīgas, diezgan nomaļā vietā, tomēr tie pavisam noteikti ir atsevišķa apmeklējuma vērti.

Sāc ar Aklo purvu, kur ierīkota ērta pastaigu laipa. Taka ir cilpveida, un tās kopējais garums ir 3 kilometri, veidota kā koka laipa ar skatu platformiņām. Varbūt nedaudz pašauri, bet tā ir izbraucama arī ar bērnu ratiņiem. Aklais purvs sācis veidoties pēc Ledus laikmeta, pirms apmēram 9000 gadiem, un pieredzējis arī sēļu laikus, ļaujot iegrimt nesteidzīgā pastaigā un salīdzinoši neskartā dabas burvībā.

Savukārt netālu esošajā dabas liegumā Ellītes purvs atrodas Daudzeses svētavots, saukts arī par Ellītes jeb Poķu avotu. Tā ir sena sēļu kulta vieta kopš mūsu ēras sākuma, viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopami sēravoti. Veselīgo, sēraino un garšas ziņā īpatnējo ūdeni vietējie iedzīvotāji plaši izmanto arī mūsdienās. Īpatnējā puvušo olu smaka, ko rada sērūdeņradis, ar laiku izgaro. Avots atrodas mitrā, dūksnainā vietā, tāpēc apmeklētāju ērtībai tas ir labiekārtots – uzstādīts informācijas stends un izveidota atpūtas vieta. Taka ap avotu izlikta ar dolomīta plāksnēm, kā arī novietota laipa ūdens ērtākai iesmelšanai.

Mežs dabas liegumā un arī tā tuvumā atzīts par dabisku biotopu, kurā sastopami reti, aizsargājami augi: Fuksa dzegužpirkstīte un skrajziedu skarene, kā arī citas retas un apdraudētas augu, ķērpju un sēņu, arī dzīvnieku sugas.

Nostāsti vēsta, ka uz avotu jāiet ar labām domām un nedrīkst nevienam ļauna vēlēt, citādi dziednieciskais ūdens pašam var kaitēt. Bet, ja Kāpostmāres rītā (25. martā) pirms saullēkta avotā noskalosi acis un seju, tad visu gadu būsi jautrs un izdarīgs, nevis miegains. 

Sērenes Zviedru naudas akmens – Sērenes karsta kritene – Korkuļu ūdensrijējs

  • 1 dienas maršruts
  • 5 km
  • Var apvienot ar Aklā un Ellītes purva maršrutu (ar auto)
  • Nav pieejams ar bērnu ratiem
  • Kur paēst Sērenes apkārtnē: Romantika, DUS Virši, Sērene

Meža ieskauts, viegli pieejamais, bet grūti pamanāmais Sērenes Zviedru naudas akmens: skaists, apsūnojis, rozā granīts, ļoti plaisains, robains un nelīdzens, taču bagāts ar folkloras materiālu. Stāsta, ka, ap pusnakti braucot, uz tā redzētas guļam plikas meitas, kuras ķemmē matus. Dzirdēts arī nostāsts par apslēptu naudu – līdz ar ko akmens galos ir pāris mantraču raktās bedres. Zem akmens atrastas podu lauskas.

Netālu, 3 km uz Aizkraukles pusi, ir Sērenes karsta kritene ar Korkuļupīti un Korkuļu ūdensrijējiem, kuru ieteicams apmeklēt agrā pavasarī vai vēlā rudenī, kad kokiem nav lapu, jo tad grava būs saskatāma visā tās krāšņumā ar nelielu Pļaviņu svītas dolomītu slāņu atsegumu. Šī vieta ir raksturīgs karsta procesa piemērs. Korkuļu upītes ūdeņi pa ceļam aptuveni 200 m garā posmā pazūd vairākos ūdensrijējos, radot iespaidu, ka upe ir izgaisusi, bet drīz pēc tam iznāk virszemē labi izteiktu avotu veidā. Avotos minēts, ka 650 metru garā posmā ir vismaz 10 ūdensrijēju, 2014. gadā Latvijas Petroglifu centrs (nodarbojas ar arheoloģijas pieminekļu un ģeoloģisko objektu apzināšanu un pētniecību) Korkuļupes ūdensrijējus izraudzījās par gada ģeoloģisko objektu.

Karsta kritenei var viegli piekļūt – ierīkota neliela stāvvieta ar taciņu. Taču, ja gribi piedzīvot ko īpašu, tad nebaidies sasmērēt drēbes un apavus, jo, lai izstaigātu upes gultni un apskatītu ūdensrijējus, būs jānolaižas Korkules ielejā un nedaudz jānobrienas, kas ir tā vērts, jo ūdensrijēju uzmeklēšana ir patiesi aizraujoša!