20 °C
Šos maršrutus konceptuāli vieno baltu tautām nozīmīgais Saules simbols, un mērķis ir iepazīstināt vietējos un ārvalstu ceļotājus gan ar minēto novadu svarīgākajām, gan mazāk zināmajām apskates vietām. Saules ceļā katram gadalaikam paredzēti pieci maršruti ar sezonālo svētku ieteikumiem skolēnu grupām, ģimenēm ar bērniem un pieaugušajiem ceļotājiem – vienas, divu un trīs dienu garumā.
"Maršrutos iekļauti objekti, kas mudina izzināt, izgaršot un izbaudīt šī reģiona tūrisma piedāvājumu, kā arī apgūt jaunas prasmes. Katrai apmeklējuma vietai norādīts, vai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, jo tūrisma vietu saimniekiem svarīgi zināt, kad un cik daudz cilvēku ieradīsies uz degustācijām un meistarklasēm," atklāj Saules ceļa veidotāji. Plašāka informācija par maršrutiem pieejama Šauļu, Jonišķu un Jelgavas TIC un viņu mājaslapās.
Zelta puisēna un Saules pilsētā
Arī man radās iespēja ielūkoties dažos Saules ceļā iekļautajos tūrisma objektos, un sākšu ar Šauļiem – ceturto lielāko Lietuvas pilsētu (ap 100 tūkst. iedz.), kura veidojusies netālu no seno zemgaļu pārvaldītā Saules pilskalna un svētvietas, kas mūsdienās pazīstama kā Krusta kalns. Starp pilsētas veco daļu, katoļu kapiem un Talkšas ezeru, atzīmējot Šauļu 750. dzimšanas dienu, 1986. gadā tika izveidots Saules Pulksteņa laukums, lai vēstītu par trim galvenajiem Šauļu pilsētas simboliem – sauli, atgādinot apkaimē notikušo Saules kauju 1236. gada 22. septembrī, strēlnieku, kas tiek saistīts ar pilsētas nosaukuma izcelsmi, un laiku, kas pagājis kopš pilsētas vārda pirmās pieminēšanas reizes.
Arhitektūras ansambli veido amfiteātra formas laukums un astoņpadsmit metrus augsta kolonna, kuru vainago skrejoša "Strēlnieka" skulptūra. To vietējie iedzīvotāji dēvē par Zelta puisēnu, jo četrus metrus augstā tēla apzeltīšanai bijis nepieciešams 1900 vien dažu mikronu biezu zelta folijas lapiņu. Saulainā dienā, saules ēnai virzoties pa ciparnīcu ar metāla cipariem, šī kolonna kļūst par augstāko saules pulksteni Lietuvā. Pusdienlaikā krītošā ēna norāda uz antīkai svētvietai līdzīgu lapeni, kas atrodas blakus kapsētas laukakmeņu sienai.
Interesants ir stāsts par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Šauļos 1993. gada 7. septembrī, kad viņš lūdzās un atpūtās Sv. Ignācija no Lojolas baznīcā, kuras pagalmā nu uzcelts pāvestam veltīts piemineklis (skulptors Mindaugs Junčs). Uz trīs metrus augstās pelēkā granīta skulptūras ceļgalu līmenī ieraugāms sarkans plankums – dabisks ieslēgums ieža struktūrā –, kas pavisam neticamā veidā atgādina par Jāņa Pāvila II vizīti, kurš tolaik šajā dievnamā bija nometies ceļos un nosmērējies ar krāsu, ar ko, gaidot pāvestu, bija pārkrāsota grīda, taču krāsojums vēl nebija paspējis pilnībā nožūt.
Lietuviešu saldumu pasaulē
Šogad Šauļos 110. jubileju svin Lietuvas vecākā konfekšu fabrika "Rūta", kuru 1913. gadā dibinājis Antans Gricēvičs.
Pirms deviņiem gadiem vecajā fabrikas ēkā tika atklāts Šokolādes muzejs, kura ekspozīcija iepazīstina gan ar interesanto fabrikas vēsturi, gan atklāj četras tūkstošgades senos šokolādes rašanās un baudīšanas noslēpumus.
Muzejā var uzzināt, kur aug kakao koki, kā šokolādi ieguva maiji un acteki un kā tās lietošanas tradīcijas mainījušās laika gaitā. Apmeklētāji te var nofotografēties un aizsūtīt savu fotogrāfiju vai izveidoto konfekšu papīriņu paši sev vai kādam draugam pa e-pastu, kā arī izspēlēt dažādas ar šokolādi saistītas spēles, bet, piesakoties uz izglītojošo nodarbību "Saldā laboratorija", – uz brīdi kļūt par šokolādes meistariem, gatavojot saldos kārumus savām rokām. Blakus muzejam atrodas "Rūtas" konfekšu veikals, kas ierīkots vēsturiskajās fabrikas telpās, un kafejnīca.
Līdzās Šauļu TIC Viļņas ielā 213 izveidots Kultūras izziņas centrs "Baltu ceļš", kur, izmantojot modernās tehnoloģijas, var iepazīties ar baltu vēsturi, kultūru, dzīvesveidu. Centra telpās pieejamas četras interaktīvas spēles. Uz cilvēka biometriskajiem datiem balstītajā spēlē "Baltu profesija" var ieraudzīt, kā mēs izskatītos, ja būtu vērpēja, audēja, kareivis, zvejnieks vai strādātu kādu citu seno arodu. Vēl ir spēles "Pazīsti baltu lietas" un "Aizceļo uz baltu ikdienu", bet vislielākā telpa ir atvēlēta spēlei – instalācijai "Baltu dzīve", kur uz speciāli sagatavotas, skārienjutīgas plaknes projektori un sensori parāda atsevišķu baltu cilšu savdabību, kā arī kopīgos baltu dzīvesveida aspektus.
Jonišķu sinagogas un basketbols
Līdz Otrajam pasaules karam Jonišķos mājoja liela ebreju kopiena, taču 1941. gada 24. jūlijā vācu okupācijas varas iestādes noslepkavoja vairāk nekā simt piecdesmit pilsētas ebreju. Sinagogas gan paglābās no iznīcības. Sarkanajā jeb ziemas sinagogā restaurēti unikālie griestu greznojumi, apgleznotās sienas un svētā lāde, kurā glabāti Toras ruļļi. Šeit iekārtota ekspozīcija "Jonišķu novada ebreju vēsture un kultūra", savukārt Baltajā jeb vasaras sinagogā aplūkojama ekspozīcija, kurā, izmantojot modernus eksponēšanas paņēmienus, radoši parādīta Jonišķu vēsturiskā attīstība un atklāti svarīgākie pilsētas vēstures notikumi.
Jonišķos atrodas arī Lietuvā vienīgais basketbola muzejs, kurā izveidota īpaša zāle par godu Lietuvas basketbola izlases vēsturiskajai uzvarai Eiropas basketbola čempionātā, kas notika Rīgā 1937. gadā. Jonišķi toreiz bija pirmā stacija, kur savu komandu ar puķēm, cienastu un pūtēju orķestri sagaidīja līdzjutēji un pilsētas vadība. Starp citu, pirmo Eiropas meistaru titulu ieguva Latvijas basketbolisti, par ko uzņemta mākslas filma "Sapņu komanda 1935" (režisors Aigars Grauba).
Jelgavas Vecpilsētas māja
Viena no Saules ceļa pieturām ir arī Jelgavā, kur atjaunots valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Vecpilsētas māja" – viena no senākajām un vērtīgākajām koka dzīvojamajām ēkām pilsētā, kas no 18. gadsimta beigām saglabājusies līdz mūsdienām.
Otrais pasaules karš Jelgavu netaupīja, un 1944. gada vasarā lielākā daļa pilsētas apbūves tika iznīcināta, taču Vecpilsētas ielas kvartālam paveicās, jo vietējie iedzīvotāji vācu armijas atstātās degvielas mucas noslēpa un atkāpjoties karavīriem vairs nebija, ar ko aizdedzināt vecpilsētu.
Līdz ar to te ir saglabājies unikāls vēsturiski veidojies ielu tīkls un raksturīgais apbūves blīvums, kā arī 18., 19. gadsimta koka apbūves arhitektoniskā un mākslinieciskā vēsturisko elementu izteiksmība. Vecpilsētas māja, tai piegulošā Zemgales restaurācijas centra ēka un abi gruntsgabali ir atradušies vēsturiskā Jēkaba kanāla un pilsētas nocietinājumu vaļņa (17. gs. vidus) būvju tuvumā.
Sākot atjaunošanas darbus, abas ēkas tika savienotas, un Zemgales restaurācijas centrā ikdienā darbosies metāla, stikla, porcelāna, keramikas un tekstila priekšmetu restauratori. Tur plānots organizēt izglītojošus pasākumus, lai interesentus iepazīstinātu ar specifisko restaurācijas procesu, bet Vecpilsētas mājas vēsturiskajā dzīvoklī iekārtota moderna interaktīva ekspozīcija.
Mājas stāsts ietverts trīs lielās zelta lādēs, un, atverot atvilktnes, apmeklētāji var iepazīties ar faktiem par Jelgavas koka arhitektūru, Vecpilsētas māju, tās vēsturi un atjaunošanu.
Ekspozīcijā izmantoti inovatīvi un interaktīvi risinājumi – videomateriāli, animētas fotogrāfijas, audiogidi trīs valodās. Ar īpaši radītu skaņdarbu un sadzīves skaņu palīdzību ir iespēja iejusties mājas seno laiku gaisotnē un kļūt par daļu no ekspozīcijas kņadas. Apskatei pieejami arī izteiksmīgie koka bēniņi un būvdarbu laikā atraktais mājas pagrabs. Ēkā iekārtotais lifts ļauj apskatīt ekspozīciju cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
