1983. gada 26. septembrī. Pirms 40 gadiem PSRS armijas apakšpulkvedis Staņislavs Petrovs (1939–2017) dienas vakarā novērsa atomkaru, jo kā operatīvais dežurants gaisa telpas kontroles centrā Serpuhovā saņēma agrās brīdināšanas sistēmas signālu par it kā ASV raķešu startu PSRS virzienā. Petrovs nerīkojās pēc instrukcijas, jo aptvēra, ka signāls ir sistēmas kļūme. Par vairākām raķetēm ceļā uz Padomju Savienības teritoriju signalizēja orbītā ap Zemi izvietoto pavadoņu sensori.

Reklāma

Vēlāk izrādījās, ka pavadoņi par "raķetēm" noturējuši saules staru neparastu atstarošanos mākoņos atmosfēras augstākajos slāņos. Bet tobrīd tas vēl nebija skaidrs un pēc noteikumiem Petrovam vajadzēja iedarbināt komandķēdi un ziņot tālāk, lai tiktu dots pavisam reāls prettrieciens. Kā atbildīgais dežurants viņš tomēr ievēroja vairākas sistēmas dīvainības. Pirmkārt, sistēmai vajadzēja uzrādīt arī raķešu startam raksturīgos uzliesmojumus un ugunīgās astes, taču to nebija. Par raķetēm neziņoja arī virszemes radari. 

Turklāt saskaņā ar aukstā kara laikā spēkā esošajām militārajām doktrīnām kodoltrieciens pretiniekam bija jādod uzreiz ar visu pieejamo arsenālu, lai prettriecienu padarītu pēc iespējas mazāk iespējamu. 

Bet sensori uzrādīja tikai piecas it kā raķetes, kas nešķita loģiski. Trauksme Serpuhovas centrā turpinājās dažas minūtes, un pēc tam sistēma norima. Pasaule par incidentu uzzināja tikai 1993. gadā, kad par to kādā intervijā īsi pastāstīja notikumu laika PSRS pretraķešu un kosmiskās aizsardzības karaspēka komandieris ģenerālpulkvedis Jurijs Votincevs. Petrovu pēc tam sāka godināt kā varoni, un viņš saņēma vairākas starptautiskās balvas. Ekspertu ieskatā, tie, kas kontrolēja kodolčemodāniņus, gan tāpat nez vai būtu nolēmuši sākt kodolkaru, pat ja Petrovs būtu ziņojis, kam nākas. Tādus lēmumus nepieņem, vadoties tikai no no viena avota. Šajā gadījumā pavadoņu dotās informācijas. Turklāt informācijas šaubīgums bija acīmredzams.

Dienas Lapa, 1923. gada 26. septembrī

Rīga. Skandāls krievu teātrī. Sestdien atklājot krievu teātri Latviešu biedrības namā pirmā cēlienā uz skatuves piepeši nodzisa uguns, pēc kam tumsā atskanēja vairāki revolvera šāvieni. Svieda arī petardes un no balkona smirdošas bumbas. Publika izbailēs sāka bēgt, pie kam iesākās atkal šāvieni. Nopietni cietušu nav. Policija ielenca namu un apcietināja lielāku skaitu apmeklētāju, bet vainīgos uzzīmēt nevarēja. Vairāki apmeklētāji tumsā apzagti. Vienam žīdam esot nozagts maks ar Latvijas naudu un 200 dolāriem. Citiem esot nozagtas mazākas summas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.